Zinmais Nezinmaj

Šķiet, grūti ir iedomāties kādu citu viduslaiku un pat jauno laiku vēstures tēlu, par kuru būtu tik bagātīgs populārās kultūras uzslāņojums, kā pirāti. Taču Džeks Sparovs ar savām avantūrā krietni atšķiras no tiem pirātiem, kādi viņi bija viduslaiku Ziemeļeiropā. ko pirāti zaga mums tuvējos ūdeņos, vai tie ir viesojušies arī Latvijas teritorijā un kā ar tiem cīnījās Hanzas pilsētu tirgotāji, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Pētījums: Mēra upuru skaits viduslaikos bija mazāks, nekā domāts Mēris jeb "melnā nāve" viduslaikos ir bēdīgi slavenākā pandēmiija vēsturē, tomēr jauns starptautisks pētījums atklājis, ka mirstība no "melnās navēs" Eiropā nebija tik plaši izplatīta, kā uzskatīja līdz šim. 19 valstīs iegūti vēsturiskie ziedputekšņu dati un tas ļāvis pētniekiem saprast, kā senatnē mainījusies ainava, cik ātri tā atjaunojās pēc pandēmijas, un cik daudz cilvēku dzīvību mēris paņēma. Varētu šķist, ka pētīt mēra izplatību zinātniek

"Nodarbosimies ar zinātni nevis karu!" ar šādu uzsaukumu vairāk nekā 6000 zinātnieku un zinātnes žurnālistu Krievijā protestē un publiskā vēstulē nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Zinātnieki norāda, ka šis Krievijas solis ir negodīgs un bezjēdzīgs, lūdzot respektēt citas valsts suverenitāti un robežas, kā arī uzsverot, ka zinātne nav iespējama bez starptautiskās savdabības ar ārvalstu kolēģiem, kas nebūs iespējama, Krievijai izolējoties no pārējās pasaules. Tas ir drosmīgs solis, ņemot vērā Krievijas attieksmi pret režīma kritizētājiem. Vai zinātniekiem, kurus ne reti uzskata par neitrāliem un ar politiskiem procesiem nesaistītiem vērotājiem, ir kāds spēks šajā karā, ko līdzšinējā Krievijas karadarbība Ukrainā ir mainījusi Krievijas zinātnieku darbībā un vai zinātne ir pakļauta Putina režīma mašinērijai? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš un politologs un antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņ

Atpazīt sava aprūpētāja seju – tā ir viena no pirmajām lietām, ko apgūst zīdainis pirmajos dzīves mēnešos. Visu atlikušo dzīvi viens no mūsu saskarsmes stūrakmeņiem atcerēties neskaitāmas un tik dažādu cilvēku, kurus reiz esam satikuši, sejas. Bet tagad divus gadus esam pieraduši redzēt sejas maskās. Vai mūsu spēja "lasīt" un atpazīt sejas var uzlabot un kā mēs vispār iemācāmies atpazīt sejas, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters. Attieksme pret robotiem Dažādās interneta platformās aizvien parādās videomateriāli un stāsti par vardarbīgu attieksmi pret robotiem. No vienas puses, tiek pārbaudīta robota izturība, bet, no otras puses, robota speršana kādam video vērotājam var kļūt par veselu pārbaudījumu. Vienlaikus arī sarunās ar čatbotiem daudzi izlādē savas dusmas, kas reālajā dzīvē jau līdzinātos emocionālai vardarbībai. Cik tālu varam iet savā attieksmē pret robotiem un kāpēc mums grūti noraud

Ik pa laikam raidījumā pievēršamies arī ēdiena vēsturei. Ēšana tiešām ir būtiska dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet svētki, statusa apliecinājums un tradīcijas. Skaidrojam, kāpēc reizēm pavārgrāmatās un līdz ar to mūsu ēdienkartē sastopami "viltojumi" - ēdieni, kas izklausās daudz smalkāk, nekā tie patiesībā ir. Kara laika, padomju gadu trūkuma un pat mūsdienu politisko embargo radītie izaicinājumi restorānu ēdienkartēs. Kāpēc bruņurupuču zupā nemaz nav bruņurupuču un kā sastāvdaļas viltoja trūkuma laikos, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna. Zobu emalju varētu stiprināt īpaši materiāli Cilvēka zonu emalja visu mūžu ir pakļauta intensīvai slodzei, tā ar gadiem zaudē īpašo kristāla pārklājumu, kas padara zobu tik izturīgu. Nesens atklājums norāda, ka sintētiskā emalja ir spēcīgāka par dabisko, kas ir cilvēka organismā stiprākais kaulu materiāls. Vai šāds materiāls varētu mazināt zobu labošanas nepiec

Nu jau vairāk nekā divus gadus cilvēce cīnās ar viena uzstājīga vīrusa klātbūtni. Tajā pašā laikā izrādās, ka ir citi vīrusi, kas var mums darīt vairāk laba nekā slikta. Tie ir bateriofāgi, kas ir līdz šim maz pētīti organismi. Ko zinām par šiem vīrusiem, kas atgādina miniatūrus dronus un nākotnē varētu aizstāt antibiotikas, un kā tos pēta Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs un šī centra pētniece Elīna Černooka. "Bakteriofāgi ir vīrusi, kas specifiski inficē tikai baktērijas. Tie mīt visās vidēs, kur dzīvo to saimnieki - dažādas baktērijas augsnē, ūdeņos, dzīvniekos, uz mūsu ādas. Baktērijas un bakteriofāgi ir visur," skaidro Elīna Černooka. "Ja saskaita kopā baktērijas, tad bakteriofāgu ir desmit reizes vairāk." Zinātnieki ir izpētījuši, ka uz cilvēka plaukstas ir vairāki miljardi bakteriofāgu, un starp baktērijām un bakteriofāgiem notiek līdzsvarota cīņa un līdzāspastāvēšana. Paraprobiotiķi - RSU zinātnieki

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, tā ir ļoti dažāda savā skanējumā un bagāta. Par to var lieliski pārliecināties, iepazīstos latviešu valodas dialektus, kā arī izloksnes un apvidvārdus. Cik bagāti 21. gadsimtā esam ar dažādām izloksnēm un apvidvārdiem, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola. Sanda Rapa stāsta, ka valodnieki aicina palīgā vākt apvidvārdus jeb vārdus, kas atšķiras no literārās valodas un ko lieto kādā noteiktā apvidū. "Jau vairākas desmitgades valodn

Klajā nācis pētījums, kurā aprēķināts, cik piesārņotā pasaulē dzīvojam. Ir analizēts tas, cik ļoti esam piesārņojuši planētu ar cilvēku radītām sintezētām ķīmiskām vielām. Planētas spēja uzņemt cilvēka saražotos sintētiskos materiālus un ķīmiskās vielas ir izsmeltas. Mikroplastmasa, nanoplastmasa, sintētiskas, ķīmiskas vielas - kādu ietekmi tās atstāj uz vidi un mums pašiem, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē inženierzinātņu doktore un Vidzemes augstskolas pētniece Jana Simanovska un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Ko darīt un ko nedarīt katram no mums, lai atslogotu planētu no milzīgā piesārņojuma daudzuma? "Es arī gribētu uzreiz brīdināt, ko nevajag darīt, jo visa šī tēma ir arī ļoti laba augsne alternatīvajām praksēm, kas sola detoksificēt organismu. Tās ir muļķības, tā jūs īstenībā vēl vairāk sabojājat organismu," norāda Jana Simanovska. "Svarīgi, ja skatāmies valstiskā līmenī vai Eiropas līmenī, ir aprites ekonomika, jo tā i

Lielais Hadronu paātrinātājs ir kā miniatūra laika mašīna aptuvenam ieskatam tajā, kā savulaik radās Visums. Cilvēcei vēl jāatmin neskaitāmas mīklas un arī vēl jāpiedzīvo ne viens vien pārsteigums par vissīkāko daļiņu dzīvi mums līdzās, lai tiktu tuvāk šim Visuma dzimšanas brīdim. Nesens atklājums kodolizpētes centrā CERN mudinājis fiziķus pārdomāt, kā mēs saprotam kvantu pasauli sev līdzās. Kas ir X daļiņa, kas nesen atklāta CERN Lielajā Hadronu paātrinātāja daļīnu "zupā"? Vai tā varētu stāstīt mums ko vairāk par Visuma dzimšanas brīdi, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis.  Kvantu fizika, realitāte un izdomājums Pagājušajā gadsimtā sevi uz skatuves spilgti pieteica kvantu fizika, un kopš tā brīža ir krietni mainījies priekšstats par vairākām parādībām. Gaisma, laiks un telpa, apziņa ir daži no jēdzieniem, kurus kvantu fizika ļāvusi ieraudzīt citādi. Līdz ar to varēt

Vairs nelietota raķete marta sākumā sadursies ar Mēnesi, radot krāteri. Sākotnēji tā piedēvēta "Space X", jaunākas ziņas liecina, ka raķete pieder Ķīnai un un tā turpina ceļu uz Mēnesi. Šī ziņa raisījusi diskusijas sociālajos tīklos un liek uzdot jautājumus par cilvēka atbildību par savu rīcību izplatījumā. Kas notiek ar cilvēka radītajiem kosmosa kuģiem un iekārtām izplatījumā un vai šādai sadursmei ar citu debess ķermeni var būt paliekošas sekas, piemēram, bioloģiskais piesārņojums, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē astronomijas entuziasti Ints Ķešāns, Raitis Misa un Anna Gintere. "Šis, protams, nebūs pirmais objekts, kas ietrieksies Mēnesī, ir vairāk apzināti ietriekti objekti, misijas, kas beigušas dzīvi, ir objekti, kas nevar nesadurties ar Mēnesi. Jautājums, kurā vietā notiek sadursme," skaidro Anna Gintere. Viņa vērtē, ka jautājums ir kļuvis aktuāls sociālo tīklu diskusiju dēļ un arī tādēļ, ka Mēness ir nākamais objekts, uz kuru gribam pārcelties. "Domājam, kas notiks ar vietām, kuras gribam sagl

Nesen pasauli pāršalca ziņa, kas varētu liecināt par jaunu laikmetu medicīnā – cūkas sirdis veiksmīgi pārstādīta cilvēka organismā. Vai dzīvnieku orgāni būs transplantāciju nākotne, kādus izaicinājumus šodien piedzīvo pacienti, kas gaida donoru un ārsti, kas veic transplantācijas un vai tiešām pacientiem vairs nebūs jāgaida rindā uz donoru, ja izmantos dzīvniekus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis. Tehnoloģiju attīstība ir gājusi uz priekšu milzīgā ātrumā, tomēr joprojām nav nevienas tehnoloģijas, kas spētu aizstāt cilvēka organismā esošo dzīvības šķidrumu – asinis. Lai gan ir skaidri zināmas asins sastāvdaļas, visi līdzšinējie mēģinājumi radīt mākslīgas asinis ir bijuši neveiksmīgi. Kas rada būtiskāko izaicinājumu mākslīgu asiņu izveidē un vai to radīšana kaut kā palīdzētu, vērtē ārste un Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.

Putni prot kooperēties veidos, kas mums, cilvēkiem, var šķist pārsteidzoši! Putnu dzīvē ielūkojoties, pētnieki var atklāt pārsteidzošas stratēģijas, kuras tie izmanto, risinot sarežģītas situācijas un pierādot savu spēju sadarboties. Viens šāds pētījums, kuru veikuši arī pētnieki no Daugavpils Universitātes sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem, ir ļāvis iepazīt melnā mušķērāja neparasto daudzsievību. Putni var veidot vairākus pārus vienlaikus, lai iegūtu vairāk "darba roku" perējuma izauklēšanā. Par pāru veidošanos putnu pasaulē un sadarbošanos indivīdu starpā stāsta viens no pētījuma autoriem – Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams. Čakstes Latvijā jeb "skaistie bandīti" Skaisti bandīti – tā nezinātniski un no cilvēka skatu punkta raugoties var dēvēt šo zvirbuļveidīgos putnus, kuriem ir zināmas 34 sugas. Skaisti, jo kurš putns ir neglīts? Bandīts, jo melnā svītra ap acīm rada līdzību ar sendienu laupītāju masku, un uzvedība šiem nelielajiem plēsīgajiem

Apjomīgs pētījums ir atkājis, ka pasauli gaida jauna epidēmija, kas 2019. gadā bija nāves iemesls vairāk gadījumos nekā malārija un AIDS - tā ir rezistence pret antibiotikām. Kādus riskus tā rada, kā to risina mediķi šobrīd un vai vakcīna varētu būt risinājums antibiotiku aizstāšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesors P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis. "Situācija pasliktinās lēnām, bet pasliktinās. Ievērojami situāciju Latvijā pasliktināja Covid krīze, jo daudzi cilvēki nonāca slimnīcās, tika vairāk lietotas antibiotikas. Cilvēki nonāca intensīvās terapijas nodaļās, kur arī apstākļi ir diezgan dramatiski, jo vajag pacientu gultas, kur ir maz vietas. Tāpēc rezistences situācija Latvijā ir pasliktinājusies. Latvijas slimnīcās, droši vien arī ārpus tīri Covid pandēmijas dēļ," situāciju ar antibiotiku rezistenci raksturo Uga Dumpis. Viņš norāda, ka arī citviet pasaulē situācija ir kļuvusi sliktāka. Vissliktākā situācija ir Āfrikā un Āzijā, tu

Mūžzaļi, izturīgi un īpaši dažādu Eiropas tautu folklorā apdziedāti - tād ir skujkoki dabā, bez kuriem grūti iztēloties šodien labi pazīstamo ainavu. Kadiķis pat esot viens no senākajiem kokiem uz pasaules. Vai skujas ir unikāls izdzīvošanas mehānisms un palīdz kokiem pārciest pašus skarbākos laikapstākļus? Kā kokiem radušās skujas un kā skujkoki savulaik migrējuši uz ziemeļiem un pielāgojušies dzīvei skarbās ziemās, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docente un pētniece Iluta Dauškane. Gada koks – parastā egle Mūžzaļš, priežu dzimtas koks, kas var izaugt teju 40-45 metrus, sasniegt 300 gadu vecumu, un plaši izplatīts koks visā Latvijas teritorijā – tā ir parastā egle, kura šogad pasludināta par gada koku. Par eglēm plašāk stāsta dendrologs, Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs  un Latvijas dendrologu biedrības pārstāvis Andrejs Svilāns. Lai arī egle ir ierasts un, par laimi, visur mūsu dabā plaši redzams koks, tomēr, kā zināms, ja reiz kaut kas nominēts tam vai citam gada objekta status

Covid pandēmija ir izgaismojusi vienu no mūsu sabiedrības īpatnībām spilgtāk nekā jebkurš cits notikums līdz šim. Šis fenomens ir ārkārtīga sabiedrības sašķeltība teju ikvienā jautājumā. Ar atšķirīgiem viedokļiem un dažādām patiesībām ir pilni sociālie tīkli un tie sniedzas pāri vakcinēšanās un epidēmijas jautājumiem. Tie skar gan 5G tīklu, gan vēlēšanas, pat mūsu planētas forma ir apspriesta. Vai tas nozīmē, ka dzīvojam laikā, kad ikviens viedoklis pretendē uz patiesību, pilnīgi degradējot simtiem gadu kaltos zinātnes pierādījumos bāzētos principus un vai tas nozīmē, ka šie viedokļi ir jācenzē – jādzēš un jābloķē, analizē Dezinformācijas izmeklētāja Baltijas valstīs digitālajā izpētes laboratorijā "DFR-Lab" Nika Aleksejeva un komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Britu zinātnieki mudina necenzēt tādus ierakstus sociālajos tīklos, kas balstās nepatiesos faktos vai pseidozinātnē. Tā vietā labāk izveidot algoritmus, kas neļauj šim saturam sasniegt lielu auditoriju un pelnīt.   

Ir virkne funkciju, ko veic mūsu ķermenis, bez kuru klātbūtnes nebūtu iespējama mūsu dzīve, bet kuru nozīmi ikdienā apzināmies par maz. Viena šāda spēja ir noturēt līdzsvaru un orientēt savu ķermeni telpā. To palīdz darīt vestibulārais aparāts. "Jūras slimība", slikta dūša autobusā vai tieši otrādi – spēja staigāt pa virvi vai mest kūleņus – to visu nosaka mūsu līdzsvara centrs ausīs. Kā darbojas vestibulārais aparāts un vai ikviens no mums kādreiz varētu labi justies bezsvara stāvoklī, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Gunta Sumeraga un neiroloģe Evita Šlosberga. Vai "tuvredzības epidēmijā" vainīgi tikai ekrāni? Sabiedrība mūsdienās dažkārt tiek dēvēta par "ekrāncilvēku" paaudzi. Ilgstošas stundas ar datoru un citām ierīcēm ir mūsu ikdiena, un tas liek uzdot jautājumus par redzes pasliktināšanos. Pētnieki šobrīd pat runā par "tuvredzības epidēmiju", jo ar laiku redzes problēmas būs vairumam cilvēku. Bet vai viss ir tik vienkārši un vai ekrāni būtu vienīgie vainīgi

Profesionālais sports nav tikai nebeidzamu treniņu gadi, tā ir arī skrupuloza cilvēka fizisko spēju testēšana, ne tikai laukumā, bet arī laboratorijā. Sporta zinātne ir straujiem soļiem gājusi uz priekšu un šobrīd var noteikt ne tikai sportistu spēju izturēt konkrētu slodzi uz skrejceliņa, bet arī analizēt bioķīmiskus procesus, kas notiek sportista ķermenī ikdienā. Kādus parametrus pārbauda sportistiem, kādas analīzes veic, izvērtējot cilvēka fiziskās spējas, un ko vērtīgu sniedz slodzes testi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro sporta ārste-rezidente Laila Ušačka. Sportiskās aktvitātes aizkavē dažādu slimību attīstību To, ka sports palīdz aizkavēt dažādu slimību rašanos, zinām jau sen. Fiziskās aktivitātes stiprina sirdi, uzlabo gremošanas funkcijas un sniedz daudz citu labumu. Bet kā sports palīdz smadzeņu darbībai un vai tas varētu aizkavēt demences rašanos? Sportošanas un prāta spēju saistību pētnieki analizē arī tepat Latvijā. Fiziskās aktivitātes neatstāj novārtā nevienu no cilvēka orgānu sistēmām

Mēness un Saule ietekmē dažādus procesus uz mūsu planēta. Viena no pārsteidzošām dabas parādībām, kas ik dienas mums atgādina, cik ļoti dabā viss ir saistīts vienotā sistēmā, ir plūdmaiņas. Paisumu un bēgumu šodien Latvijā tikpat kā nevaram novērot, taču tā nav bijis vienmēr. Kāpēc uz planētas veidojas šie ūdens uzplūdi un atplūdi un ko par to stāsta fosilijas un ieži zem mūsu kājām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Baltijas jūras piekrastē paisumu un bēgumu grūti novērot. Ģirts Stinkulis skaidro, ka tas saistīts ar to, ka Baltijas jūra iekšēja jūra un nav savienota ar pasaules okeānu, līdz ar to plūdmaiņu viļņi nevar šeit ieiet iekšā. "Principā Baltijas jūra darbojas pa savam. Plūdmaiņas mums ir līdz kādiem 10 cm, bet, ņemot vērā, ka vienkārši viļņi ir augstāki, pat motorlaiva nobrauc garām un vilnis ir augstāk, mēs tos praktiski  nejūtam," stāsta Ģirts Stinkulis. 2022. gada ģeovie

Enerģētikas krīze Eiropā radījusi karstas diskusijas par enerģijas avotiem nākotnē un atkal aktualizējies jautājums par kodolenerģijas izmantošanu. Eiropas Komisija izteikusi priekšlikumu kodolenerģiju un dabasgāzi tomēr iekļaut ilgtspējīgo investīciju sarakstā, taču pret to iestājas Eiropas vides birojs. Kādus ieguvumus un kādus riskus rada atomelektrostaciju darbība un vai nākotnes kodolenerģija, kas šobrīd vēl ir izpētes procesā, varētu mazināt potenciālos draudus, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē valsts emeritētais profesors, kodolfiziķis Oļģerts Dumbrājs, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve, enerģētikas un klimata eksperte Krista Pētersone. Kodolenerģiju arvien daudz izmanto elektroenerģijas ražošanā pasaulē. "Kodolenerģijas kapitāla izmaksas uz uzstādīto elektrības jaudu ir 5 līdz 15 reizes dārgākas nekā saule vai vējš. Otrs aspekts, ka šobrīd kodolenerģētika ir liels enerģijas avots, ka

Ogleklis cilvēka kaulos vai koka gabalā ļauj noteikt tā vecumu, bet keramikas lauskas fragments ļauj iepazīt trauka ceļojumu pasaulē un pielietojumu senajā virtuvē. Kopš arheoloģijas pirmsākumiem cilvēki uzdevuši tik būtisko jautājumu, cik sens ir atrastais priekšmets. Ne reti tieši vecums un izcelsme ir tas, kas nosaka konkrētā artefakta nozīmi senatnē un arī mūsdienās. Tāpēc arheoloģijā arvient tik meklēti jauni veidi, kā precīzāk izlasīt senatnes atradumu stāstus. Par metodēm, kas palīdz datēt senus priekšmetus, un tehnoloģiju sniegtajām iespējām, atklājot atrastā priekšmeta seno stāstu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta arheologi Eduards Plankājs, Alise Gunnarsone un Aija Ērkšķe. Gada arheoloģiskais piemineklis - Cēsu senpilsēta Latvijas arheologu biedŗiba par šī gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu. Arheoloģiskais mantojums bieži tiek uzskatīts par šķērsli pilsētas apbūvei un investoru piesaistei, tāpēc šogad Arheologu biedrība vēlas aktulizēt jautājumu, kā veiksmīgāk apvienot

Laikā, kad mākslīgais intelekts un roboti ienāk teju ikvienā mūsu dzīves jomā, tie nestāv malā arī nozarēs, kur tos varētu meklēt vismazāk, piemēram, tieslietās. Vai humanoīdi roboti nākotnē izskatīs lietas un tiesnešu vietā pieņem lēmumus? Pēdējā laikā izskanējušas ziņas par pilotprojektiem vairākās valstīs, arī kaimiņos Igaunijā, kur roboti varētu atvieglot prokuroru un tiesnešu darbu. Vai varam uzticēties robota spriestpējai, kādu lietu izskatīšanu varētu uzticēt robotiem un kādsu riskus tiesu darbā rada mākslīgais intelekts, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja, doktora studiju programmas tiesību zinātnes vaditāja Karina Palkova. Robotus trenē un māca, lai tie varētu pieņemt lēmumus tiesā, bet šobrīd vēl roboti nepieņem patstāvīgi lēmumus, tos pieskata.  "Šobrīd valstīs, kur mākslīgo intelektu izmanto, spriežot lietas, ir pārsūdzēšanas stadijā klāt tiesnesis. Šobrīd nav tā, ka cilvēki nepieskata mākslīgo intelektu. Šobrīd tas ir labs digitālais palīgs," atzīst Karina Palko