Radio Maz Lastava

Slēgtais šokolādes veikals un krodziņš, kurš aizvēries pandēmijas dēļ; zaļi papagaiļi un skats no „čurājošā puisīša” redzes viedokļa – arī tāda var būt Brisele, ja tajā dzīvo un strādā ilgu laiku, ja to sajūt un tajā ieklausās ārpus Eiroparlamenta gaiteņiem un tūristu ceļvežiem. „Briseles pastkartes” ir Ģirta Salmgrieža pirmā grāmata, viņš bijis žurnālists līdz 2007. gadam, bet kopš tā laika strādā Eiropas Parlamentā. Pasaule, kura aizvērās, bet tagad ir pusatvērta, fiksēta „Briseles pastkartēs”, tekstu papildina Edvarda Vārdauņa fotogrāfijas, izdevusi „Laika Grāmata”. Sarunu ar Ģirtu Salmgriezi klausies arī raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta

„Diriģents – tā ir tumša profesija. Pats viņš nespēlē, bet rada mūziku citos,” tā reiz teicis Maestro Mariss Jansons. Smalkā un aizrautīgā mūzikas žurnālistes Maijas Amoliņas vēstījumā apkopots Marisa Jansona intervijās teiktais un pašas Maijas emocionālais līdzpārdzīvojums koncertos daudzviet pasaulē. Tas ir stāsts par cilvēku mūzikā, kuram dots nosaukums, citējot pašu Marisu Jansonu,: „Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs!” Maijas Amoliņas grāmatu par Marisu Jansonu izdevis „Pētergailis”. Sarunu ar Maiju Amoliņu par grāmatu klausieties arī raidījumā Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta:

„Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture” ir pētnieces Keitas Listeres darbs par seksa strādniekiem dažādos laikos un sabiedrībās. Atmetot liekulīgus aizspriedumus, viņa radījusi informatīvu un ilustratīvu kultūrvēsturisku apskatu. Šo grāmatu „The Times” ierindojis sarakstā „21 labākā 2021. gada vēstures grāmata”. Esiet gatavi ceļojumam pa viduslaiku Londonas tumšajām ieliņām, pa Ņūorleānas saloniem un Parīzes bordeļiem, pa ietekmīgu valstsvīru guļamistabām. Esiet gatavi būt klāt senākajā stāstā par seksa darbu pasaules vēsturē – par prostitūtu Šamhatu un mežonīgo Enkidu. Keitas Listeres grāmatu no angļu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

„Briljanta roka” un „Kaukāza gūstekne” – pirmais, kas nāk prātā, minot aktiera Jurija Ņikuļina vārdu. Taču viņš bija ne tikai aktieris ar traģikomiķa talantu, bet arī izcils klauns un cirka direktors. Žurnāliste Ieva Požarska rekonstruē Jurija Ņikuļina dzīvesstāstu, balstoties uz viņa atmiņām un intervijām, kā arī tuvinieku un draugu teikto. Izrādās, Jurijam Ņikuļinam ir arī saistība ar Latviju, ar Valmieru. Ievas Požarskas grāmatu „Jurijs Ņikuļins” no krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova, izdevusi izdevniecība „Helios”. Raidījumu atbalsta:

Žurnāls „Avots” – tā bija iespēja pirmoreiz lasīt Orvela „Dzīvnieku fermu” pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē bijušajā Latvijas PSR. Līdz šim neatļautā literatūra un publicistika žurnālā „Avots”, kurš iznāca no 1987. līdz 1992. gadam, sasniedza cilvēkus latviešu un krievu valodā. Kāpēc vispār varēja iznākt tāds žurnāls? Kāpēc tajā varēja sapulcēties jaunie un talantīgie? Ciktāl notika spēles ar robežu pārbaudīšanu attiecībās ar čeku, ceku un galveno literatūras pārvaldi? Ar šiem jautājumiem grāmatā „”Avota” laiks” sevi nodarbina bijušais žurnāla galvenais redaktors Aivars Kļavis. Grāmatu „”Avota” laiks” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Par grāmatas tapšanu Aivars Kļavis stāsta arī raidījumā Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta:

Par dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas „lielo piecinieku” mēdz dēvēt viņas grāmatas „ Septiņi romantiskie stāsti”, „No Āfrikas dziļumiem”, „Ziemas pasakas”, „Likteņa anekdotes” un „Pēdējie stāsti”. Tagad visi šie darbi lasāmi arī latviešu valodā, jo jau agrāk izdotajiem pievienojušies Pētera Jankava tulkotie „Pēdējie stāsti”. Un pēdējie stāsti, kā izrādās, nemaz nav pašas Karenas Bliksenas pēdējie darbi. Karenas Bliksenas „Pēdējos stāstus” izdevusi „Dienas Grāmata”, lasa Gundars Āboliņš, stāsta tulkotājs Pēteris Jankavs.   Raidījumu atbalsta:

Interese par  17. un 18. gadsimta itāļu operu Denisam Hanovam izvērtās raidījumos LR3 „Klasikā” vairāku gadu garumā, bet tagad 15 stāsti lasāmi grāmatā „Sarkanā samta stāsti”. Sapņi, skumjas, dusmas, atriebība un piedošana – arī caur šīm sajūtām iespējams izstāstīt cilvēces vēsturi. Eiropas kultūras vēsture un politiskās kolīzijas spoguļojas operas telpā – gan uz skatuves, gan zālē. Kultūrpētnieks, profesors Deniss Hanovs savos stāstos eleganti savieno ideju vēsturi, literatūru, vizuālās mākslas, socioloģiju un mūziku. Sarunas ar Denisu Hanovu un fragmenti no grāmatas „Sarkanā samta stāsti. Eiropas kultūras vēstures stāsti.” Izdevis apgāds „Zinātne”. Raidījumu atbalsta:

Vasaras ceļu, vasaras vakaru un rītu, vasaras nojaušamās mūzikas pilna ir Kārļa Kazāka grāmata „Sākums mūs atrod pats”. Mainot naktsmājas pret mūziku, Kārlis Kazāks ar saviem ceļabiedriem izbrauc Latviju un ceļo paši sevī, atklājot arvien jaunas lietas, uz gaišām koncertskatuvēm, kuras visticamāk neatklātos. Deviņi gadi un 10 braucieni ir grāmatā, bet vispār nu jau bijuši 11 braucieni, un dziesminiekam Kārlim Kazākam ap Ziemassvētku laiku atkal niez nagi ierakstīt sociālajos tīklos – „Kurš šovasar ir ar mieru mainīt naktsmājas pret mūziku?” Un tad jau var tapt jauni plāni, jauni maršruti un jauna mūzika. Kārļa Kazāka grāmatu „Sākums mūs atrod pats” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:  

Kad satiekas „komēdiju aktrise” (kā viņa pati sevi nosauc) un runas pedagoģe Zane Daudziņa ar aktieri Gundaru Āboliņu, tad sākas savstarpēja apcelšanās un lomu dalīšana, jo Zane tagad ir arī grāmatas autore – „Zvaigzne ABC” izdevusi viņas „Dienasgrāmatu”. Zane stāsta, ka sākusi rakstīt, lai trenētos lielajai promocijas darba rakstīšanai, bet tagad gan promocijas darbs uzrakstīts, gan „Dienasgrāmata” – izdota. Starp citu – grāmatā ir arī Zanes Daudziņas zīmējumi. Raidījumu atbalsta:

Romāns „Vendenes lotospuķe” par Jāni Poruku sākas ar laiku Drēzdenē, kur Poruks studē Drēzdenes konservatorijā un bauda gan mākslu, gan bohēmu. Tad seko Rīga un Cēsis. Savukārt Druviena ir Poruka dzimtā vieta, tieši tur, romānu vaļā verot, fragmentus lasīja autore Inga Žolude, apliecinot, ka Poruks nav tikai autors „Kaujai pie Knipskas” un „Pērļu zvejniekam”, bet Poruks jālasa viss. Romāna pamatā ir apjomīgs pētījums, kas ļauj Ingai Žoludei brīvi dzīvot bagātā latviešu valodā un empātijā pret emocionālo rakstnieku Jāni Poruku. Ingas Žoludes romāns „Vendenes lotospuķe” iznācis sērijā par latviešu literatūras klasiķiem „Es esmu”.   „Vendenes lotospuķi” Druvienā lasa Inga Žolude, Rīgā – Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Radio mazā lasītava ik pa laikam kļūst franču literatūras gardēde un ieskatās izdevniecības "Omnia Mea" izdevumos. Šoreiz Mauritānijā dzimušās franču rakstnieces Natašas Apānas romāns "Pār jumtu debess vien". No franču valodas tulkojusi Inta Geile-Sīpolniece. Grāmatas nosaukums aizgūts no Pola Verlēna dzejoļa, bet stāstā par Fēniksu un viņas bērniem ir gan daudz melnu lappušu, gan gaisma no zilām un mierīgām debesīm. Raidījumu atbalsta:

"Vispirms Mērija ar latviskiem ornamentiem izraksta cimdus un seģenes, līdz sāk pierakstīt laikmetu," tā saka filmas "Mērijas ceļojums" un romāna "Grosvaldi" autore Kristīne Želve. Mērijas Grīnbergas (vecākās) rakstītais vēsta par laiku no 19. gadsimta beigām līdz 1964. gada vidum. Atmiņās lasītājs ir aicināts iepazīt 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma latviešu inteliģences vidi, kuras centrā ir Mērijas ģimene – Grosvaldu-Grīnbergu dzimta. Daļa no atmiņām atklāj arī dzīvi latviešu kolonijās Novgorodas guberņā pēc Pirmā pasaules kara no 1919. gada beigām līdz 1921. gada beigām. Parādās Grīnbergu ģimenes dzīve kolonijās un Petrogradā, kā arī Mērijas vīra mācītāja Jāņa Grīnberga darbība. Atmiņu pierakstos ir saglabāts autores izteiksmes veids, arī Mērijas Grīnbergas rakstīšanas maniere papildināt tekstu ar kādu vārdu vai teikumu krievu vai vācu valodā. Grāmatā ir vairāk nekā 50 unikālas fotogrāfijas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumiem. "Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas" izdevuši "Latvi

2022. gada janvārī svinēsim latviešu preses 200 gadu jubileju. 1822. gada 5. janvārī sāka iznākt "Latviešu Avīzes", to izdevējs solīja: "Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..). Latviešu tautu un latviešu valodu no sirds mīļojam." Laiki gāja un mainījās, varas un partijas mainījās, tehnoloģijas un lasīšanas paradumi mainījās, un tas, kas vakar vēl šķita pašsaprotami - rīta avīze pie kafijas, tagad ir tikai nostalģisks sentiments. Dažas subjektīvas lappuses nesenajā preses vēsturē ieskicējam kopā ar žurnālistiem Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. "Laika Grāmata" klajā laidusi Egona Strautiņa "Kantoris 72/89" un Voldemāra Hermaņa grāmatu "Mana skiču klade". Sarunas 2. daļa. Latvijas preses vēsture: Sarunas ar Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. 1. daļa Raidījumu atbalsta:

2022. gada janvārī svinēsim latviešu preses 200 gadu jubileju. 1822. gada 5. janvārī sāka iznākt "Latviešu Avīzes", to izdevējs solīja: "Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..). Latviešu tautu un latviešu valodu no sirds mīļojam." Laiki gāja un mainījās, varas un partijas mainījās, tehnoloģijas un lasīšanas paradumi mainījās, un tas, kas vakar vēl šķita pašsaprotami - rīta avīze pie kafijas, tagad ir tikai nostalģisks sentiments. Dažas subjektīvas lappuses nesenajā preses vēsturē ieskicējam kopā ar žurnālistiem Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. "Laika Grāmata" klajā laidusi Egona Strautiņa "Kantoris 72/89" un Voldemāra Hermaņa grāmatu "Mana skiču klade". Sarunas 1. daļa. Latvijas preses vēsture: Sarunas ar Egonu Strautiņu un Voldemāru Hermani. 2. daļa Raidījumu atbalsta:

Profesora Karstena Jānkes grāmata "Hanza" ļauj pārskatītu priekšstatus par Hanzu. No vācu valodas to tulkojis vēsturnieks Kārlis Zvirgzdiņš. Izdevis "Mansards". Raidījumu atbalsta:  

Latviešu populārās mūzikas vēstures lappuses, kad lielo orķestru ēru nomaina vokāli instrumentālie ansambļi, muzikoloģes Daigas Mazvērsītes grāmatā "Melnbaltās dziesmas 2". Par grāmatu "Melnbaltās dziesmas 2" ar Daigu Mazvērsīti saruna arī raidījumā Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta

Sigits Paruļskis romānā “Tumsa un partneri” fotogrāfiju izmanto kā metaforu, lai runātu par vērošanu un samierināšanos ar Lietuvas nesenās vēstures tumšākajiem notikumiem. No lietuviešu valodas Paruļska romānu “Tumsa un partneri” tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:

''Es atradu laimi" ir aktrises un režisores Dzidras Ritenbergas atmiņas. Teātra zintātniece Edīte Tišheizere uzsver Dzidras Ritenbergas sulīgo valodu, kas uzbur mūsu acu preikšā ainiņas no viņas bērnības, no ienākšanas Liepājas teātrī, no "Malvas" filmēšanas un nostāšanās blakus Džinai Lolobridžidai. Dairas Āboliņas pēcvārds vēsta par Dzidras Ritenbergas kino lomām un režisētām filmām. Grāmatu "Es atradu laimi" izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:

"Panika" ir izpārdota, par "Paniku" runā, bet mēs ar autori - Helēnu Oru - runājam par to, kas dzelteno presi neinteresē. Helēna Ora ir aktrises un mākslinieces Elīnas radošais pseidonīms, bet viņas pašportrets uz vāka apliecina, ka tā ir tā pati Elīna, tikai jau cita - izrakstījusies cauri panikai un izdzīvojusi. Helēnas Oras grāmatu "Panika" izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

"Stikla upe" ir trīs dienu un trīs marginālu cilvēku romāns, kura darbība notiek pagājušā gadsimta 40. un 50. gados kādas stikla fabrikas ēnā. Autors ir somu rakstnieks Tommi Kinnunens, kuru pazīstam no romāna "Četru ceļu krustojums". "Stikla upe", iespējams, radīs melnbalta foto sajūtu, kāda rodas, šķirstot vecu albumu. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta: