Hr Podcast

HR PODCAST un CEO saruna ar Printful līdzdibinātāju, Mapon valdes locekli, Draugiem Capital Investīciju direktoru Dāvi Siksnānu. Patiešām aizraujoša sarunu, kurā apskatām gan to kā Dāvim gāja Printful pirmsākumos, kas viņu mainījis personīgi esot CEO lomā, ko nozīmē veidot uzņēmuma kultūru un kāda ir HR loma šajā procesā.Dāvi vienmēr esmu vēlējusies nointervēt tieši tāpēc, ka bijis interesants viņa karjeras ceļš un spēja mācīties, pielāgoties, disciplinēt sevi dažādos uzņēmuma dzīves posmos. Gan esot mazā uzņēmumā, gan laikā, kad tu kļūsti par lielu uzņēmumu un to vadi, ir investora prasības un noteikumi, jāspēj augt un attīstīties ātros tempos.Klausies mūsu sarunu un uzzini kāpēc laulību ir šķirt vieglāk kā sadarbību ar investoriem, ko nozīmēja būt vadītāja kurpēs laikā, kad uzņēmums kļuva par pirmo Latvijas "vienradzi" un kāda saistība tam ar veselīgu attieksmi un rūpēm par sevi un darbiniekiem.Iedvesmojies un, lai šīs saruna noder par iedrošinājumu ieviest jaunas lietas, uzdrošināties un mācīties.Vairāk pa

Šī ir otrā daļa sarunai, kurā pie manis ciemos Artūrs Mednis – digitālā mārketinga speciālists, "New Black" vadītājs, mans vīrs un divu bērnu tēvs. Viņa pieredze un zināšanas par MI, kopā ar vēlmi mācīties un iedziļināties, padara viņu par izcilu ekspertu šajā jomā. Artūrs ir pavadījis 18 mēnešus, testējot tūkstošiem rīku un atklājot neskaitāmus vērtīgus trikus. Noklausies līdz galam, lai uzzinātu 10% kodu semināram "AI+HR".Šī vairāk kā stundu garā saruna noteikti neatstās tevi vienaldzīgu, jo turpinām runāt par mākslīgā intelekta radītajām pārmaiņām un iespējām. To kā tas ietekmēs mūsu katra ikdienu un kā varam tam labāk sagatavoties.Klausies sarunas otro daļu un uzzini:kāpēc mācīšanās un tehnoloģiju izpratne, nozīmēs būt derīgam nākotnes darba tirgū?kāpēc un ar ko atšķiras CHAT GPT 3.5 versija no CHAT GPT 4 versijas?vai un kā iespējams palielināt HR produktivitāti par 30% - 40%?kādi rīki var atvieglot HR un biznesa vadītāju ikdienu?Sarunā pieminētie resursi:Microsoft pētījums: Will AI fix work?Accenture Tec

Šajā reizē uz sarunu esmu uzaicinājusi Beāti Krauzi Čebotari, kura šobrīd ir VAS "Latvijas Pasts" vadītāja. Iepriekš izcili sevi pierādījusi vadot Omniva. Ir trīs bērnu mamma, divu kaķu un suņa saimniece. Šajā epizodē Beāte dalās ar savu redzējumu par biznesa trendiem un to kā tie attiecas uz viņas ikdienu. Beāti vēlējos satikt, lai vairāk parunātu par viņa mērķtiecīgumu, ārkārtīgi augstajām darba spējām un stratēģisko domāšanas veidu. Klausies epizodi, lai iedvesmotos un uzzinātu vairāk par vadītāja prasmēm, par to ko nozīmē vērtību nesaderība un laba komanda. Kāpēc reizēm teorētiskie scenāriji nestrādā un ir jāsaņem drosme, lai pieņemtu nepopulārus lēmumus. Kā stiprināt un motivēt sevi šādos apstākļos.Prieks un paldies Tev, Bēate, ka piekriti šai sarunai, tik intensīvā darba laikā. Lai izdošanās uzbūvēt Latvijas Pastu! HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadī

Šajā epizodē pie manis viesos Printful globālā personāla direktore Pārsla Baško un Zane Čulkstēna stratēģiskā konsultante ERDA biznesa partnere, kim? Laikmetīgā mākslas centra dibinātāja, mārketinga un darba devēja tēla konsultante. Runājam par nākotnes trendiem, aktualtātēm un nedaudz pieskārāmies arī aizpagājušajam, 2023. gadam.Runājam par 6 būtiskiem pieturas punktiem, kas jāņem vērā, lai organizācija virzītos mūsdienīgā, efektīvā veidā:Līderība un vadītāju attīstībaElastīgais darbs un tas kā turpināt to ieviest organizācijāsDažādības un iekļaušanas iniciatīvasMākslīgais intelekts un automatizācija personāla vadībāMācīšanās un pārkvalificēšanāsDarbinieku labbūtība, dzīves darba līdzsvarsNoklausies manu sarunu un uzzini, ko ar to visu darīt, uz ko likt uzsvarus, kāpēc tas ietekmēs tavu biznesu arī nākošajā, 2024. gadā? Paldies, Pārsla un Zane, ka veltījāt savu laiku, lai padiskutētu un ieskatītos nākotnē. Ja man būtu šī epizode jānosauc vienā krāsā, tad es to nevarētu.    HR PODCAST ir sarunas par tēmām, ka

HR PODCAST un CEO pirmajā epizodē tiekos ar Ilzi Grasi-Ķibildi. Ilze ir VW un Audi importētāja Moller Baltic Import vadītāja Baltijas valstīs, ar ilgu pieredzi auto industrijā. Divu bērnu mamma, vēstures grāmatas Atslēgas izdevēja un kaislīga mūzikas mīļotāja. Ļoti tic cilvēcīgai līderībai kā ilgtermiņa balstam, lai veidotos veselīga darba vide, kurā cilvēki vēlas strādāt un attīstīties ilgus gadus.Ilzi uz sarunu aicināju, galvenokārt, tāpēc, ka viņa ne tikai runā par cilvēcību līderība, bet arī ikdienā tā rīkojas. Manuprāt, tas ir labs uzstādījums tam, kādam līderim būtu jābūt un no Ilzes ir daudz ko mācīties. No šīs sarunas līdzi ņemu nesamāksloto vienkāršību un sirsnību, taču tajā pašā laikā jutu drošības sajūtu, ka Ilze ir cilvēks īstajā vietā. Tas, kas Ilzei paties rūp, ir biznesa attīstība  ne tikai šeit un tagad, bet arī ilgtermiņā, jo rūpes par komandu un sevis attīstību nozīmē domāt arī par nākotni.Noklausies sarunu, piefiksē sev vērtīgo un dalies ar atziņām.  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas akt

Šajā epizodē pie manis ciemos Artūrs Mednis – digitālā mārketinga speciālists, "New Black" vadītājs, mans vīrs un divu bērnu tēvs. Viņa pieredze un zināšanas par MI, kopā ar vēlmi mācīties un iedziļināties, padara viņu par izcilu ekspertu šajā jomā. Artūrs ir pavadījis 18 mēnešus, testējot tūkstošiem rīku un atklājot neskaitāmus vērtīgus trikus. Noklausies līdz galam, lai uzzinātu 10% kodu semināram "AI+HR".Šajā sarunā mēs pētām mākslīgā intelekta (MI) fenomenu, kas ir viens no meklētākajiem vārdiem 2023. gadā. Iedziļinoties MI ietekmē uz produktivitāti, mēs redzam, ka Eiropa varētu piedzīvot produktivitātes pieaugumu, kas līdzinās 88 gadu attīstībai, radot nozīmīgas pārmaiņas mūsu dzīvē.Diskusijā ar Artūru mēs apskatām:MI attīstības tendences un to ietekmi uz organizāciju pasauli.Ko spēj CHAT GPT, kas jauns attīstībāMI lietojumu dažādās jomās un tā stratēģisko nozīmi biznesa attīstībā.Kāda ir MI ietekme uz HR procesiem, kādi ir riskiDarba tirgus tendences, ņemot vērā MI ietekmi, ieskaitot automatizācijas pot

Atgriezeniskās saite ir par rīcību, nevis par personību, tas ir novērojums, tā ir prasme redzēt un dzirdēt cilvēku. Cieņpilni pastāstīt otram cilvēkam iespēju robežās ko tur redzi, ko dzirdi, ko novēro. Cieņpilni to pastāsti. Šajā epizodē kopā ar Elīnu Bulāni cepāmies par sen aktuālu tēmu - atgriezeniskās saites sniegšana, kopā ar mums Sandra Lāce, supervizore, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, vadīšanas prasmju trenere. Pētījumi rāda, ka cilvēki gaida vidēji trīs mēnešus, lai saņemtu konstruktīvu atgriezenisko saiti, lai gan skaidri zinām, ka tas ir pārāk ilgi. Mācāmies kā sniegt šo novērojumu, taču beigās to nestāstām, jo baidāmies otru aizvainot, nevēlamies pateikt kaut ko nepatīkamu. Paldies Iveta Bikse, Organizāciju psihologs, organizācijas attīstības vadītāja Putnu fabrikā Ķekava, par pētījumu un viedokli.Klausies epizodi un uzzini:Kāpēc Hamburgera metode nestrādā?Kādas metodes palīdz veidot atklātu sarunu?Kā veidot veselīgu dialogu darba situācijās?Vai atgriezeniskā saite nozīmē kritizēt?V

 Visu novembri, kopā ar Stebby aktualizējam labbūtības tēmu un šajā epizodē tiekos ar Gunu Kalniņu, Rīgas Zooloģiskā dārza cilvēkresursu attīstības un pārmaiņu vadības biznesa partneri. Šajā epizodē Guna dalās pieredzē kā savā ikdienā strādā ar labbūtības jautājumiem. Klausies sarunu un uzzini: Kā pārvarēt iesakņojušās pieredzes un transformēt kultūru? Kāpēc labbūtība ir dienas prioritāte un par to neviens neuzdod jautājumus? Kā strādāt ar dažādām paaudzēm un pielāgoties atšķirīgām vajadzībām? Kāpēc transformēties nenozīmē iznīcināt pagātni?Paldies Gunai ar dalīšanos ar savu pieredzi, piemēriem un, lai šīs saruna noder jums kā iedrošinājums tajā, ka iespējams ir viss, ja vien ir pareizie instrumenti, kompetences un stratēģija. Šī ir saruna ar kuru noslēdzas labbūtības mēnesis un sarunas par labbūtību, kopā ar Stebby. Paldies par šo kopā būšanu un tēmas aktualizēšanu! Uz tikšanos nākošajās epizodēs!*“Stebby” ir lielākā individualizētu labsajūtas pakalpojumu platforma Baltijas valstīs, un to pašlaik lieto vairā

Šajā epizodē cepamies un analizējam iemeslus kāpēc labbūtības programmas un piedāvātie risinājumi mēdz nestrādāt. Kā vienmēr, es, Ilze Medne, kopā ar Elīnu Bulāni meklējam atbildes uz saviem jautājumiem un kā viesis pie mums ciemojas Laima Buša, Vesels birojs vadītāja. Šomēnes kopā ar Stebby aktualizējam labbūtības tēmu un nolēmām iekļaut arī epizodi, kurā mēs parunājām arī par to, par ko parasti nerunā. Organizācijas mēdz tērēt kaudzi naudas, lai piedāvātu dažādus labbūtības risinājumus, ar mērķi palīdzēt darbiniekiem justies labāk, lai tiktu pamanīti darba tirgū un uzslavēti, taču bieži vien ar labbūtības aktivitātēm cenšas novērst sekas, nevis ķeras pie cēloņiem, tādā veidā uzliekot papildus slodzi darbiniekiem, Klausies jaunāko epizodi un uzzini:Kas ir biežākie iemesli kāpēc labbūtības risinājumi nenes gaidītos rezultātus?Kā domāt par labbūtību un ko nozīmē "būvēt māju no pamatiem"Kāpēc labbūtības pamatā ir kvalitatīvi dati un kā tos izmantot?Kas aktuāls labbūtības risinājumos un ko organizācijas meklē?*“

Mūsu dzīvēs trešdaļu laika aizņem darbs, tāpēc ir būtiski, lai mums būtu kvalitatīva darba vide un aizraujoši uzdevumi. Tomēr nevar ignorēt faktu, ka mūsu ikdiena tiešā veidā ietekmē darba sniegumu, un otrādi – darbs ietekmē mūsu personīgo dzīvi, ģimenes attiecības un brīvā laika pavadīšanu. Darba devēji sagaida mūsu pilnīgu uzmanību, augstu sniegumu un aktīvu iesaistīšanos. Kā šo mērķi sasniegt?Šomēnes, kopā ar Stebby, turpinu diskusijas par labbūtības tēmu. Šajā epizodē tiekos ar Olgu Condorfu, lai apspriestu labbūtības jēdzienu – tā vēsturi, attīstību un dažādus aspektus. Diskutējām par labbūtības riskiem un potenciālu, jo, izprotot šo konceptu, varam veidot organizācijas, kurās cilvēki vēlas strādāt un savus uzdevumus veikt ilgtermiņā. Pēc sarunas radās jautājums -  vai iespējams padarīt laimīgus visus darbiniekus? Un vai organizācija ir atbildīga par darbinieku laimi?Klausieties šo epizodi, lai uzzinātu:Labbūtības izcelsmi, vēsturiskus faktus un attīstību pēdējo 15 gadu laikā.Kā identificēt dažādas vajad

 Visu novembri, kopā ar Stebby aktualizējam labbūtības tēmu un šajā epizodē tiekos ar Sanda Bergmane-Behmane, "AirBaltic" biznesa partneri personālvadības un labbūtības jautājumos, lai turpinātu iesāktās sarunas par labbūtības programmām, to ieviešanu un pieredzi, kas radusies to darot organizācijā.Sandas pieredze: "AirBaltic" biznesa partnere personālvadības un labbūtības jautājumos, Eiropas Aviācijas labbūtības komitejas valdes locekle. Sanda ir pārliecināta, ka labbūtība ir viena no uzņēmuma ilgtspējas pamatlietām. Uzņēmums nevar pastāvēt bez darbinikiem, kuri darba vietā jūtas labi un ir spējīgi sasniegt savu pilnu potenciālu, jo darba vide ir atbalstoša. Sanda ir palīdzējusi ieviest Kolēģu atbalsta programmu “airBaltic”, un veicina diskusiju par labbūtību un tās elementiem, lai mazināt joprojām pastāvošo neizpratni par tēmu un aizspriedumus par vienu no labbūtības sastāvdaļām – emocionālo labsajūtu un psihisko veselību.Klausies epizodi un uzzini: - Kā Air Baltic ikdienā strādā ar labbūtības jautājumu? -

Šajā epizodē tiekos ar Stebby Latvijas filiāles vadītāju Lieni Veseri un Kantar Lielo klientu direktori, sociologu, Signi Kaņējevu, kura ikdienā strādā ar personala pētījumiem un ir darba vides eksperte. Tiekamies, lai diskutētu par labbūtības konceptu, pētījumiem un risinājumiem, kas palīdzētu veidot darba vidi tādu, kurā cilvēki jūtas labi. Šī ir viena no piecām HR PODCAST epizodēm, kas veltīta labbūtības tēmai un top kopā ar Stebby*.Klausies podkāsta epizodi un uzzini:Kas ir labbūtība un kā par to domāt organizācijā?Kāda šobrīd ir situācija organizācijās un kā darbinieki jūtas?Kas tiek sagaidīts no darba vietas un cik reāli tādas gaidas piepildīt?Kādi rīki ir pieejami, lai individualizētu labumus, ko sniedz organizācija?Es domāju, ka mēs Latvijā vēl esam ceļa sākumā labbūtības jautājumā, taču iepriecina daži fakti par tēmas aktualizēšanu un jau izmērāmiem rezultātiem, ka investīcija darbiniekā nozīmē arī labāks rezultāts biznesa rādītājos.Tiekamies novembrī, kurā dzirdēsiet dažādas tēmas, kas saistītas ar

Šodien pacepsimies par tēmu, ko es gribētu sakt par “klusējošo epidēmiju” un tas ir mobings un bosings darba vietā. Klusējošā epidēmija tāpēc, ka skaidrs, ka tā ir izplatīta problēma, taču par to tiek pārāk maz runāts, tā pārāk bieži tiek ignorēta. Šodien ar mani kopā, kā vienmēr, Elīna Bulāne. Elīna ir organizāciju psihologs un karjeras konsultants, ar lielu pieredzi organizācijā kā Baltijas HR biznesa partnerim, Ilze Medne, esmu integrālais koučs, pieaugušo attīstības treneris, pedagogs ar personāla vadītāja izglītību un Andris Lazdiņš, Ellex&Kļaviņš partneris, zvērināts advokāts, nodarbojas ar strīdu vadīšana.Vārdi “mobings” un “bosings” apzīmē pastāvīgu psiholoģisko vardarbību darba attiecībās – uzbrukumus cilvēka pašapziņai, pašcieņai un profesionālajai kompetencei. Mobings ir darbinieku īstenots psiholoģisks terors, kad viens vai vairāki kolēģi sistemātiski naidīgā veidā vēršas pret kādu citu kolēģi. Savukārt bosings ir darba devēja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku. Pāridarīt

Šajā epizodē atskatāmies uz to kā mums kopā gājis šajā gadā, kopš izveidojām HR PODCAST PLUS rubriku kopā ar Elīnu Bulāni. Pastāstījām par ko runāsim nākošajās epizodēs. Klausītākās epizodes bijušas par Darba sniegums novērtēšanas procesu, kurā eksperta viedokli lūdzām Aritai Featherstonei, atziņām bagāta bija epizode par Atlasi, kurā aicinājām Lieni Karacu, kā arī saruna par to kā runāt par atalgojumu kopā ar Antu Praņēviču.Jaunajā sezonā runāsim par: Mobings. Kas tas ir, kas ir biežākie gadījumi kāpēc cilvēki saskarās ar mobingu un kā organizācijām rūpēties par šo situāciju mazināšanu. Vai vadītāji patiešām nezina par to, vai vienkārši izvēlas ignorēt? Vai vadītāji ir informēti par šiem jautājumiem un, ja jā, vai viņi aktīvi rīkojas, lai risinātu šīs problēmas, vai arī izvēlas tos ignorēt. Atgriezeniskās saites sniegšana, kultūra. Kā tas ikdienā notiek uzņēmumos. Šādas kultūras esamība norāda uz uzņēmuma spēju un gatavību uzklausīt un rīkoties, pamatojoties uz darbinieku, klientu vai citu ieinteresēto pušu

Šajā reizē pie manis viesojas Aigars Nords, Aigars ir Rimi Riga maratona direktors un Pasaules čempionāta skriešanā organizatoru komandas vadītājs un Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa Universitātes darba drošības un vides veselības institūta direktors. Runājam par veselīgu dzīvesveidu, par Pasaules čempionātu skriešanā, kas norisnāsies Rīgā 30. septembrī un 1. oktobrī, par iekšējo impulsu kustēties un kā organizācijas var palīdzēt veidot šo kritisko masu.Veselīgs dzīvesveids nav tikai skriešana vai riteņbraukšana, tas ir domāšanas veids un tāda rīcība, kas atbalsta sava fiziskā, garīgā un emocionālā stāvokļa uzturēšanu veselīgā slodzē. Tas ir ieradumu kopums, ko varam trenēt paši individuāli un to mums var palīdzēt stiprināt mūsu darba vietas, kurās atrodamies lielu daļu savas dzīves, mūsu valsts, kurā dzīvojam. Diemžēl, pagājuša gada statistika par mūsu, latviešu, veselības pašvērtējumu saka priekšā, ka šie paradumi nav nedz diez ko veselīgi. Taču pētījumi pierādā, ka smadzeņu limbiskā sistēma strādā daudz lab

Šajā reizē tiekos ar PhD. Mariju Ābeltiņu, lai runātu par viņas šogad iznākušo grāmatu "Profesionālā izdegšana". Izcila grāmata, lai arvien plāšak runāt ar sabiedrību par šo ļoti aktuālo mūsdienu pasaules slimību. Mēs esam noguruši. Kāpēc nogurstam atšķirīgi, kā mēs nogurstam un ko ar to visu darīt.Droši varu teikt, ka šobrīd dzīvojam psihiskās veselības krīzē, jo pētījumi rāda, ka šobrīd daļa pasaules velk sevi uz darbu un nes mājup tā arī īsti nesapratuši kāpēc. Smagas pakāpes izdegšanu piedzīvo līdz pat 13% ES iedzīvotāju, kas nozīme miljoniem eiro izmaksas, jo pamatā darbnespējas lapas sastāv no stresa un pārguruma radītām sekām.Mēs konfliktējam biežāk un pieļaujam cilvēcīgās kļūdas tieši šo iemeslu dēļ. Katrs piektais vēlas mainīt savu karjeru un jau nākošajā vasarā plāno strādāt citā darba vietā vai arī apceļot pasauli ar savu mikroautobusu. Gala beigās, pētījumi apliecina, ka izdegšana ir par iemeslu priekšlaicīgai nāvei.Marijas Ābeltiņas grāmatu "Profesionālā izdegšana" iesaku ne tikai tiem, kuriem vi

Šī saruna par  nozīmīgu un plašu tēmu - cilvēcīgo prasmju attīstību, jeb "soft skills". Kopš strādāju mācību industrijā esmu bijusi pārsteigta par to, cik mazu procentu organizācijās sastāda šo prasmju attīstība. Populārākās mācības Excel, Laika plānošana, un labākajā gadījumā vadītāju līderības prasmju attīstība. Pasaules ekonomikas forums ziņo par 10 top prasmēm, kas jau šodien nepieciešamas strādājot ne tikai lielās organizācijās, tikai 2 no tām nebija "softs skills". Kāpēc tik kūtri šo tēmu ceļam un par to runājam? Organizācijās pārāk maza uzmanība tiek pievērsta šo prasmju pilnviedei, sagaidot, ka ikviens par savu cilvēcīgo prasmju attīstību ir atbildīgs pats. Vai esam gatavi pievērt acis emocionālās inteliģences neesamībai? Ilze Medne sarunājās ar Elīnu Bulāni un Tele2 personāldaļas vadītāju Aiju Biti Ozeri.Tikai 15% no mūsu tehniskajām zināšanām ir par pamatu tam kāda izdosies mūsu karjera, 85% no izdošanās ir tajā kā attīstām savas cilvēcīgās prasmes, tautā sauktas par "soft skills". Tātad, tas kā ikd

Šajā epizodē runājām par pārprasto pārmaiņu vadības procesu. Runājām par būtiskākajiem soļiem, kas jāņem vērā domājot un ieviešot pārmaiņas organizācijās, kas ir mīti un kļūdas, kas šo procesu var padarīt par lielāko murgu un haosu. Sarunājos ar Printful globālo personāla direktori, sertificētu Prosci pārmaiņu treneri un praktiķi - Pārslu Baško.Šajā dzīvē nav nekā noturīgāka par pārmaiņām, savukārto otrā pusē ir cilvēks, kurš ir radīts, lai adaptētos, taču tikai cilvēcīgi ir tas, ka mēs pārmaiņām pretojamiem ļoti individuālu iemeslu dēļ.  Par pārmaiņām runā daudzi un daudz, jo īpaši šobrīd, kad notiek vienlaikus tik daudzi notikumi, kas prasa gan mūsu domāšanas maiņu, gan jaunas prasmes. Taču tieši pārmaiņu ieviešanas process organizācijās var un ir par pamatu darbinieku neapmirinātībai, zemai iesaistei, procesa lēnumam, kas var padarīt būšanu organizācijā par murgu un haosu procesos. Klausies šo epizodi un uzzini:Kas ir būtiskākie soļi, kas jāsaprot ieviešot pārmaiņas organizācijāKādas ir būtiskākās kompeten

Šajā reizē, kopā ar Elīnu diskutējām par to kāds ir jaunā darbinieka ienākšanas process organizācijā, jeb tautā sauktais On Boarding process. Sarunai pievienojās Printful personāla direktore un un karjeras koučs Santa Līce-Krūze.Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļaujam ar jauno darbinieku ienākšanu organizācijā ir jaunpienācēja pārsātināšana ar informāciju, kas, mūsuprāt, viņam noteikti ir jāzina jau pirmajā dienā vai vismaz noteikti pirmajā nedēļā. Otrā biežākā kļūda ir domāt, ka darbinieks ar visu tiks galā pats un viņam nav nepieciešama absolūti nekāda palīdzība. Klausies mūsu sarunu, kurā apspriedām: - Labās prakses un biežākās kļūdas, pieņēmumus, kas saistās ar jauno darbinieku ienākšanu organizācijā - Cik daudz informācijas ir pietiekoši, lai darbinieks spētu uzsākt darba gaitas organizācijā - Ko nozīmē pārbaudes laiks un kāpēc tas ir svarīgi gan organizācijai, gan darbiniekam - Kāpēc šis ir viens no svarīgākajiem posmiem attiecībās, ko sauc par darbu.  

Kvalificētus speciālistus sagatavo profesionālās izglītības iestādes, kur būtiska mācību programmas daļa – prakse – tiek īstenota uzņēmumā. Prakse ir iespēja uzņēmumam sadarboties ar profesionālās izglītības iestādēm, lai jau mācību laikā iepazītu praktikantu un sagatavotu savu nākamo darbinieku atbilstoši uzņēmuma tehnoloģiskajiem procesiem un kvalitātes prasībām. Pamatā pieredze rāda, ka praktikants visbiežāk turpina darbu uzņēmumā, kurā ir bijis. Norstat un Tele 2 uzņēmēju aptaujā noskaidrots, ka 63% uzņēmumu pārstāvju atzīst, ka darba tirgū ienākošajiem jauniešiem nav pietiekami attīstītas personīgās prasmes. Kā iztrūkstošākās prasmes jauniešu vidū darba devēji atzīmē spēju risināt problēmas un konfliktus (35%), stresa noturību (34%), spēju pašorganizēties un plānot laiku (34%), kritisko domāšanu (33%). Lūk, te arī uzņēmumam iespēja šīs prasmes stiprināt un mācīt. Praktikants ir ne tikai palīdzīgas rokas, bet arī jaunas zināšanas, kā arī uzņēmuma potenciālais darbinieks, tāpēc, jautājums kā mēs pret šo pr