Hr Podcast

Ja vadītājs pastāvīgi atrisina darbinieku problēmas viņu vietā, cilvēki nemācās un neaug. Viņi pierod, ka vadītājs atnāks un visu sakārtos. Rezultātā komanda kļūst bezpalīdzīgāka, bet vadītājs – arvien pārslogotāks.”Uzņēmuma sākumā vadītājs parasti ir tā lielākais spēks, viņš pazīst klientus, atrisina problēmas un pieņem svarīgākos lēmumus. Taču pienāk brīdis, kad šī pati iesaiste sāk kavēt uzņēmuma izaugsmi. Šajā epizodē pie manis uz sarunu SIA NUMERI līdzīpašniece, valdes locekle un Baltijas biznesa vadītāja Lilita Beķere. Šajā epizodē runājam par Lilitas vairāk nekā 20 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, sava uzņēmuma veidošanu, pievienošanos NUMERI, uzņēmuma izaugsmi Baltijā, profesionālas vadības komandas izveidi sevis iepazīšanu līderības ceļā.Runājam par to:– kā pamanīt, ka vadītājs pats kļuvis par uzņēmuma izaugsmes šķērsli;– kāpēc vēlme palīdzēt darbiniekiem var veicināt iemācītu bezpalīdzību;– kā uzticēt atbildību un ļaut cilvēkiem kļūdīties;– kāpēc augošam uzņēmumam nepieciešami skaidri procesi un kvalit

Sarunā ar zvērinātu advokāti un bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu runājam par to, kā organizācijās rodas pārkāpumi. Kas notiek brīdī, kad sastopas spiediens, iespēja un racionalizācija? Kā cilvēks nonāk līdz pārliecībai, ka “visi tā dara”, “es tikai aizņemos” vai pat “es to daru organizācijas labā”?Mēs mēdzam domāt, ka lieli pārkāpumi sākas ar ļaunu nodomu un apzinātu lēmumu pārkāpt likumu. Taču bieži tie sākas daudz nevainīgāk, ar vienu izņēmumu, vienu noklusētu faktu vai vienu reizi, kad kāds nodomā: “Šoreiz jau nekas nenotiks.”“Pieverot acis uz vienu mazu pārkāpumu, mēs audzējam augsni daudz lielākiem un nopietnākiem pārkāpumiem.” Mēģinot pasargāt kolēģi, vadītāju vai organizācijas reputāciju, mēs ar klusēšanu varam radīt vēl lielāku apdraudējumu pašai organizācijai. Tas, ko šodien uztveram kā nelielu atkāpi, rīt var kļūt par ierastu rīcību un organizācijas kultūras daļu.Runājam arī par to, ko darīt, ja organizācijā ierodas izmeklētāji, vadītājs kļūst par aizdomās turamo vai darbini

“Pirmkārt, komunicēt ar darbiniekiem un noskaidrot, kādas ir darbinieku vajadzības,” sarunā saka BTA valdes locekle Evija Matveja.Mani šajā sarunā aizķēra doma, ka veselības apdrošināšana pēc savas būtības ir apdrošināšana pret neparedzētiem veselības notikumiem. Tā palīdz darbiniekam ātrāk nokļūt pie ārsta, ātrāk atveseļoties un atgriezties darbā.Taču ko vēl organizācija iegādājas kopā ar veselības apdrošināšanas polisi? Darbinieku lojalitāti? Sajūtu – “mums rūp”? Bonusu, kas palīdz konkurēt darba tirgū? Vai iespēju parādīt, ka organizācija to var atļauties un vēlas par saviem cilvēkiem parūpēties? Iespējams, darba devējs vienlaikus apdrošina arī pats sevi – lai brīdī, kad ar darbinieku kaut kas notiek, viņam būtu pieejams atbalsts un organizācija varētu turpināt darbu.Sarunā noskaidrojām:kā definēt, ko organizācija ar veselības apdrošināšanu vēlas panākt, un izvēlēties atbilstošu segumu;kā ar anonīmu aptauju un datiem noskaidrot darbinieku reālās vajadzības;kāpēc, izvēloties polisi, nepietiek salīdzināt tik

“Teātris savu izrādi var noņemt, bet arhitekts nevar noņemt savu izrādi. Nekādā veidā."Šī ir saruna ar arhitektu Reini Liepiņu, arhitektu biroja „Sudraba arhitektūra” dibinātāju. Viņa un biroja nozīmīgāko darbu vidū ir Rīgas pils restaurācija, Hanzas perona atjaunošana, kā arī darbs pie Dailes teātra un Valmieras teātra pārmaiņām.Tomēr patiesībā šī nav tikai saruna par arhitektūru. Tā ir saruna par līderību un vidi, kuru ar saviem lēmumiem radām citiem. Arhitekts projektē ēkas un pilsētas, pieņemtie lēmumi nosaka, kā cilvēki šajā vidē dzīvos, strādās un jutīsies.Ar Reini runājam par spēju noturēt savu ieceri dažādu interešu, izmaksu un ierobežojumu vidū. Par brīžiem, kad maksimāla kvadrātmetru, peļņas vai efektivitātes palielināšana nonāk pretrunā ar cilvēka dzīves kvalitāti. Par personisko ētiku, amatniecības vērtību un atbildību pret cilvēkiem, kuri mūsu radītajā vidē dzīvos pēc mums.Pārrunājam arī vēsturiskā un jaunā attiecības. Vai viss jaunais patiešām ir progress? Vai viss vecais ir šķērslis? Ko zaudēja

“Stratēģisks vadītājs ir tāds, kas domā sistēmiski. Viņš nerisina problēmas, viņš meklē, kas manā organizācijā ir jāmaina, lai šādas problēmas vairs nerastos.”Kas mainās, kad vadītājs sāk vadīt nevis speciālistus, bet citus vadītājus? Šo pāreju mēdz uztvert kā nākamo pakāpienu karjerā, lai gan tā prasa būtiski mainīt domāšanu un darba veidu. Rezultāts vairs nav jāsasniedz vienam pašam ir jārada vide, kurā citi vadītāji var augt, uzņemties atbildību un attīstīt savas komandas.Šajā HR Podkāsta epizodē sarunājos ar FYUL globālo personāla vadības un kultūras direktori Pārslu Baško par to, ko patiesībā nozīmē vadīt vadītājus.Šajā sarunā dzirdēsi:ar ko vadītāju vadītāja loma atšķiras no komandas vadītāja darba;kā domā vadītāju vadītājs un kāpēc stratēģiskā un sistēmiskā domāšana ir nozīmīga kompetence;kāpēc šajā līmenī īpaši svarīga ir emocionālā inteliģence, koučinga prasmes un spēja “lasīt telpu”;kāds atbalsts jaunajā lomā jānodrošina organizācijai;kā mentoringā, vienaudžu koučingā un regulārās sarunās attīstīt v

“Vadītāju attīstībai nepietiek tikai ar vēlmi mācīties – jaunās prasmes ir jāizmēģina ikdienā.”Kas vadītājam patiesībā nepieciešams, lai viņam izdotos? Un kā personāla vadība var viņu atbalstīt, nepārņemot vadītāja atbildību?Šajā HR Podcast epizodē sarunājos ar MÁDARA Cosmetics personāla vadītāju Martu Kāli. Runājam par to, kā HR var kļūt par vadītāja sparinga partneri ar kuru iespējams atklāti pārrunāt sarežģītas situācijas, sagatavoties grūtām sarunām un kopā meklēt risinājumus.Marta dalās pieredzē, veidojot vadītāju mācības un atbalsta grupas. Pārrunājam, kāpēc ar vienu mācību dienu nepietiek, lai apgūtu jaunās prasmes, pieskārāmies jauno vadītāju pieredzei. Nonākot vadītāja lomā, cilvēkam nereti šķiet, ka tagad viss ir jāzina un jāspēj pašam.Sarunā runājam arī par:HR un vadītāja atbildības robežām;skaidru procesu nozīmi augošā organizācijā;vidējā līmeņa vadītāju kā komandas balsi;spēju sabalansēt biznesa rezultātus un cilvēku vajadzības;vadītāja autentiskumu un drosmi nebūt visvarenam;kļūdīšanos, pašrefle

„Mēs varam aizvērt aizkarus un izvēlēties neredzēt, un mēs varam izvēlēties runāt." Šajā epizodē tiekos ar Ilutu Lāci, sievieti, kura jau 26 gadus, kopā ar savu komandu vada centru "MARTA". Mūsu saruna bija ieplānota jau sen, un šķiet, ka tieši tagad, pēc visa, kas noticis pēdējā pusgada laikā, tā ir vajadzīga vairāk nekā jebkad. Domāju kāpēc vispār NVO sauc par nevalstiskām organizācijām. Tā it kā tās nemaz nebūtu ar valsti saistītas, taču cik daudz atbalsta sniedz un iespēju dod cilvēkiem, kuri vēlas iesaistīties, sajūt sevī impulsu, misiju, vēlmi radīt pārmaiņas. Runājam par to: kā personīgā misija par brīvības sajūtu ir veidojusi vēlmi veidot biedrību un sniegt palīdzīgu roku sievietēm kāpēc vēl joprojām dzīvojam stereotipu un pieņēmumu maldos par vainīgo ko Ilutai nozīmē darbs centrā un iesaistīties ne tikai Latvijā, bet pasaulē ko Iluta ir sapratusi šo gadu laikā par vardarbību un sabiedrību un kā Iluta pati atgūst spēku dienā pēc dienas, kad ikdiena ir pilna smagu stāstu Pēc mūsu sarunas vēl ilg

"Tas morālais izaicinājums ir starp progresu un cilvēka labbūtību." Šajā HR PODCAST CEO sarunā tiekos ar Latvijas Mākslīgā intelekta centra direktori Gunu Puci. Runājam par to, cik Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, ko nes mākslīgais intelekts, un kāpēc šis temats nav tikai par tehnoloģijām. Klausies sarunu un uzzini par ko runājām: — kāpēc Latvijai ir vajadzīgs Mākslīgā intelekta centrs un ko tas dara; — kādi ir mūsu neizdarītie digitalizācijas mājasdarbi; — vai Latvija var būt ne tikai tehnoloģiju lietotāja, bet arī radītāja; — kā līdzsvarot attīstības ātrumu ar drošību un cilvēka interesēm; — kurš atbildīgs par cilvēku labbūtību un darba vietām: — kā saglabāt kritisko domāšanu, arī tad, kad atbildi varam saņemt sekunžu laikā Runājam arī par līderību nenoteiktībā, komandas veidošanu jaunā organizācijā un atbildību par lēmumiem, kuru sekas vēl nevaram līdz galam paredzēt. Atziņa, ko paņemu līdzi - pirms kaut ko jautāt mākslīgajam intelektam, vispirms apstāties un pajautāt sev, ko es pati par to d

“Runājot, mēs atkārtojam to, ko mēs zinām. Tad, kad mēs klausāmies, tad vienmēr ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu un pašiem izaicināt sevi un savas zināšanas.” Šajā epizodē turpinām sarunu sēriju par vadītāju kompetencēm un runājam par daudz dziļāku ikdienas darba daļa, klausīšanos. Vadītāja ikdiena nav tikai lēmumu pieņemšana, virziena došana un problēmu risināšana. Tā ir arī spēja nepārtraukt, nepārņemt sarunu, nesteigties ar atbildi un sadzirdēt, kas cilvēkos patiesībā notiek. Klausīšanās ietekmē uzticēšanos, psiholoģisko drošību, deleģēšanu, inovācijas un arī to, vai cilvēki organizācijā jūtas redzēti un sadzirdēti. Sarunā tiekos ar Annu Gruzinsku, Komercizglītības centra KIC vadītāju, un Lieni Freiju Lund, kura ir profesionāla kouče, KIC līderības un komunikācijas trenere un uzņēmuma Pathfinder Duo līdzīpašniece. Runājam par to, kāpēc vadītājiem klausīties reizēm ir grūti. Ne vienmēr tāpēc, ka viņi negribētu. Bieži tāpēc, ka ir pieraduši ātri risināt, ātri domāt, ātri atbildēt. Tāpēc, ka vadītāja lomā rei

Šajā epizodē turpinām sarunu ar Dārtu Riekstiņu — efektivitātes mentori vadītājiem un bijušo AS MADARA Cosmetics komercdirektori. Ja pirmajā sarunā runājām par vadītāja ikdienas sakārtošanu, prioritātēm un “stikla burku” ar akmeņiem, oļiem un smiltīm, tad šajā epizodē ejam dziļāk — kas notiek pēc tam, kad vadītājs sāk saprast savu laiku? Tad sākas īstais darbs: pāreja no speciālista uz vadītāju. Runājam par to, kāpēc kļūšana par vadītāju nav tikai jauns amata nosaukums, bet identitātes maiņa. Par to, kāpēc labs speciālists ne vienmēr automātiski kļūst par labu vadītāju. Par bailēm kļūt mazāk redzamam, zaudēt kontroli, deleģēt atbildību un ļaut komandai būt gudrākai par sevi. Sarunā pieskaramies arī ļoti praktiskām vadītāja tēmām: viens pret viens sarunām, atgriezeniskajai saitei, mikromenedžmentam, “mērkaķīšu menedžmentam”, robežu nospraušanai un tam, kā nepalikt par komandas problēmu miskasti. Šī ir saruna par vadītāja briedumu — spēju vadīt nevis caur kontroli, bet caur uzticēšanos, skaidriem rāmjiem, klaus

“Mēs ļoti daudz ko pazaudējam, tāpēc ka mēs nesatiekamies.” Šī ir īsta saulgriežu saruna, kopā ar Kārli Kazāku sajūtās sēžam pie ugunskura un sarunājamies par dzīvi, par līderību. Kārlis ir mūziķis, dziesminieks un Latvijas Radio 5 vadītājs, tik ļoti interesanti bija parunāt par pasauli, kurā šobrīd dzīvojam, par pagātni, kas šodienu ir ietekmējusi, kāda ir mūsu katra līdzatbildība, ko esam gatavi dot, lai pasaule mainītos.  Priekšā garš svētku laiks, kurā būs iespēja satikt pazīstamus un svešus, kopā vainagos lēkt pāri ugunskuram. Un lai šīs ir satikšanās, kurās ir tāda īsta klātbūtne, kurā mēs drīkstam būt tādi kādi esam, uz brīdi noliekot malā savas pārliecības un vēlmi pierādīt savu taisnību. Un paskatāmies uz cilvēku, kas ir mums pretī. Mēs esam atšķirīgi un esam arī viens.  Šīs bija saruna par satikšanos daudz plašākā nozīmē. Kas ir tā vieta no kuras mēs viens ar otru satiekamies? No izdevīguma, vajadzību, gaidu un naudas pozīcijas vai no cilvēcības, sirds un klātbūtnes pozīcijas?  Kā Kārlis saka, ja ce

“Vadītājam visbūtiskākais kapitāls ir viņa uzmanība un tas, kā viņš vada savu prātu.”

Jautājums šodienas līderiem: "Kam manī ir jāaug, lai es spētu atbildīgāk vadīt citus un radīt veselīgāku vidi sev apkārt?" Šajā HR PODCAST epizodē uzsāku sarunu sēriju, kurā koncentrēšos uz vadītāju attīstību, tēmām, kas aktuālas vadītājiem. Pirmā saruna ar Sandru Lāci, supervizori, vadīšanas prasmju treneri un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti.  Runājām par to kas ir Inner Development Goals jeb līderu iekšējās attīstības mērķi. Pieeju, kas palīdz skatīties uz vadītāju attīstību dziļāk par prasmēm, rīkiem un kompetenču modeļiem. IDG ir starptautiska pieeja, kas pēta un apkopo iekšējās prasmes un kvalitātes, kas cilvēkiem palīdz radīt ārējas pārmaiņas, šodienas kompleksajā pasaulē. Šis gids apkopo 25 prasmes piecās dimensijās: esība, domāšana, attiecības, sadarbība un rīcība. Vienkārši sakot, līderu iekšējie attīstības mērķi ir tās kvalitātes un spējas, kas palīdz vadītājam ne tikai labi vadīt procesus, bet arī nobriedušāk būt attiecībās ar sevi, cilvēkiem, organizāciju un pasauli.Tas ir jautājums

"Ārpakalpojums nav 40 slaidu prezentācija un rēķins. Ārpakalpojums ir praktiska līdzatbildība par rezultātu." Pirms gadiem, strādājot organizācijās, es biju tā, kura meklēja ārpakalpojuma sniedzējus. Tagad pati esmu kļuvusi par ārpakalpojuma sniedzēju. Un jo ilgāk es esmu šajās kurpēs, jo vairāk man rodas jautājumi par to, kā mēs Latvijā, organizācijās saprotam šo procesu.  Mans sarunas biedrs šajā epizodē ir Pēteris Rimšs. Pēterim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu un pārmaiņu vadībā — gan publiskajā, gan privātajā sektorā, gan Latvijā, gan starptautiski.  Sarunā nonācām pie dažām neērtām atziņām. Ka organizācijas bieži pērk ārpakalpojumu, pašas nezinot, ko īsti vēlas atrisināt Ka „lētākā cena" bieži vien izrādās dārgāka cena Ka publiskajā sektorā bailes kļūdīties ir milzīgas , jo kļūda maksā daudz Vēlamies kvalitatīvu un ātru pakalpojumu par zemu cenu Pieminējām Tenesijas universitātes Vested modeli, kurā pētnieki secināja, ka veiksmīgās attiecības nebija veiksmīgas tāpēc, ka tām bija labāki līg

“Atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, kurš labāk prot paprasīt. Tam jābalstās taisnīguma principā.” Šī ir noslēdzošā HR Podcast labbūtības mēneša epizode. Vairākās sarunās pēc kārtas runāju par darbinieku labumiem no praktiska skatpunkta: ko organizācijas piedāvā, ko cilvēki tiešām izmanto un kur labumi kļūst par reālu atbalstu ikdienā. Šo sēriju noslēdzu ar atalgojuma tēmu, jo labumi var papildināt darba devēja piedāvājumu, bet tie nevar aizstāt sakārtotu un taisnīgu atalgojuma sistēmu. Sarunā ar atalgojuma speciālisti Leldi Miočinsku runājam par to, kā veidojas atalgojums, kas ir amatu vērtēšana un ko mainīs ES atalgojuma direktīva, kas stājas spēkā 2026. gada 7. jūnijā. Runājam par taisnīgu un vienādu atalgojumu, algu intervāliem, kritērijiem, vadītāju lomu un ES Atalgojuma caurspīdīguma direktīvu. Ko tā paredz, kādas izmaiņas tā nesīs darba devējiem Latvijā, un ar ko organizācijām būtu jāsāk jau tagad. Man šajā sarunā svarīga šķita doma, ka atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam tikai no tā, kurš l

“Apmierināts nenozīmē, ka tu jūties novērtēts.” Šajā HR Podcast epizodē kopā ar Santu Zvejnieci un Lieni Veseri runājam par sistēmisku pieeju darbinieku labbūtības nodrošināšanā un, ko tas patiesībā maksā uzņēmumam patiešām plānot budžetu, stratēģiski analizēt datus. Protams, stāsts ir par tām organizācijām, kuras vadība ir sapratusi, ka apmierināts darbinieks būs labs darbinieks, jo kamēr liekam plāksterus, tikmēr mēs nevaram runātpar nopietnu pieeju. Un ārkārtīgi svarīga ir atbilde uz jautājumu - kāda ir katra eiro ietekme ilgtermiņā, kā tas atsaucas darbinieku mainībā, slimības lapās, kopējā iesaistē, darba sniegumā? Klausies sarunu un uzzini vairāk: kas ir ilgtermiņa un īstermiņa risinājumi kādus rādītājus ņemt vērā, lai pamanītu sistēmiskas kļūdas kāpēc liela daļa organizāciju savus līdzekļus vienkārši izšķērdē Saruna ar finanšu pamatu, izpratni un stratēģisku pieeju labbūtības risinājumos. Epizode tapusi ar divu uzņēmumu atbalstu:

“Darba vidē viss sākas ar sarunu. Ar godīgu sarunu par to, kas izdodas, kas neizdodas un kur mēs vispār ejam.” Šajā HR Podcast epizodē turpinām runāt par darbinieku labbūtību. Šoreiz vairāk par to, kas bieži nav piedāvājumā labumu grozā -  sarunas, attiecības, vadītāja klātbūtne un darba jēga. Kopā ar Inetu Kauliņu, Walletto karšu izdošanas nodaļas vadītāju, un Kārli Mikosu, Mastercard vadītāju Baltijas valstīs, runājām par to kā un kāpēc ar darbiniekiem vajadzētu runāt par darba jēgu, stratēģiju, par to kāpēc mēs vispār ejam uz darbu. Un šīs sarunas parasti vadītāji atliek uz vēlāku laiku vai arī uz nekad, jo kurš gan runā par tādām filosofiskām tēmām?! Šajā epizodē runājam par: to, ka tehnoloģiju attīstība darbiniekos var radīt bailes un pretestību attīstīties par vadītāja prasmi vienkārši normāli un racionāli sarunāties par darba jēgu kā ļoti praktisku tēmu šodienas laikmetā kā vadītājs var pamanīt, kas cilvēkam padodas un kur viņš jūtas dzīvs kā mākslīgais intelekts maina darbu un liek godīgāk paska

“Ja tu neteiksi, kā tu jūties, tu nonāksi tumšā stūrī, no kura nebūs izejas.” Šajā HR Podcast CEO epizodē viesos Ginta Salmane, TV3 Group Latvija vadītāja. Ginta ir cilvēks, kura līderības ceļš sācies ar ļoti mērķtiecīgu iešanu pretī savam mērķim, soli pa solim. Man šajā sarunā palika sajūta par vadītāju, kura nav atrauta no organizācijas ikdienas. Ginta vairākkārt runā par klātbūtni, par to, ka vadītājs nevar pieņemt labus lēmumus tikai no amata pozīcijas. Ir jāzina, kas notiek cilvēkos, komandā, tirgū un sabiedrībā. Ir jārunā ar cilvēkiem, jādzird viņu realitāte un vienlaikus jāspēj pieņemt lēmumi, kas ne vienmēr visiem būs ērti. Mēs runājām arī par to, ko nozīmē kļūt par vadītāju organizācijā, kurā pats esi audzis. Par to, cik emocionāli sarežģīti var būt redzēt, kas jāmaina, zinot, ka pārmaiņas kādam var būt nepatīkamas. Par to, kā neiekrist vēlmē visiem patikt un vienlaikus nepazaudēt cilvēcību. Spilgtākās atziņas, ko paņemu līdzi no sarunas: Vadītājam ir jādzīvo līdzi tam, kas notiek. Nevar būt labs v