Rta Intervija

Liela daļa no kara bēgošo ukraiņu devušies uz Poliju. Viena no tiem ir Olha, kas kopā ar vīru Polijas dienvidos esošajā Krakovā dzīvo vairākus gadus. Olha nepilnu gadu strādā vietējā Ukraiņu kafejnīcā. Pati no Zaporižjas, bet vīrs – no Doneckas. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma abi palīdzējuši ukraiņiem. Olha arī vedusi automašīnas uz Ukrainu valsts aizstāvjiem. Par to viņai piešķirta Ukrainas armijas ģenerāļa medaļa. Sarunā viņa stāsta par prātam neaptveramo Krievijas propagandu, kas tieši skārusi arī viņas ģimeni, Maskavas ielikteņa, tā dēvētā Motorolas nāvi sprādzienā mājā Doneckā un par savām acīm redzēto tā dēvētās “Zaporižjas Tautas Republikas” karogu, kas pirms vairākiem gadiem pilsētā jau “gaidījis” Krievijas armijas ierašanos. “Šī ir interesanta lieta ar ukraiņiem – viņi visu laiku dzied,” sarunas ievadā, smejoties, saka Olha, bet atbildu viņai, ka man nebūt nav iebildumu. Vārds pa vārdam un nonākam pie stāsta par to, ka viņas mājā pirms vairākiem gadiem mitinājies Maskavas ielikteņu komandier