Rta Intervija

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9 %, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Runājot par uzņēmuma finansiālo stāvokli, “airBaltic” valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs min, ka zaudējumus 2024. gadā noteica vairāki faktori. 

Ukraina pieņēmusi ASV priekšlikumu ieviest pilnīgu pamieru ar Krieviju uz 30 dienām, un tagad tiek gaidīta Maskavas atbilde uz šo piedāvājumu. Vienlaikus ASV nekavējoties atcels pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsāks sniegt Ukrainai militāro palīdzību, teikts ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā par tikšanos Džidā Saūda Arābijā. "Būtiski, ka nav izskanējuši nekādi termiņi un noteikti procedūras jautājumi," vērš uzmanību politologs, vēstures profesors Ojārs Skudra. Viņš apspēlē ASV pausto, ka „bumba nu ir Krievijas pusē”, sacīdams, ka tā ir "diplomātiska bumba" un Krievijas atbilde būšot frontes līnijā. Intervijas otrajā pusē pievēršamies arī notiekošajam Latvijā. Ojārs Skudra atzīmē, ka jau gadu desmitiem uzticība Latvijas valdībai ir ļoti zema, un līdzko gribēs, valdību var sašūpot Zaļo un zemnieku savienība. Viņaprāt, nav izslēgts, ka tas notiks pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, ja partijai nebūs pa prātam ostu reformas gaita.

Jau šogad jāuzsāk būvniecība "Rail Baltica" Iecavas posmā, par to ir pārliecināts jaunais Satiksmes ministrs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Intervijā rīta programmā Labrīt viņš teica, ka daļai iesākto darbu finansējums ir atrasts. Pēc ministra domām, arī savienojamībai ar Rīgu ir jābūt. Švinka uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jāsaprot, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos finansējums "Rail Baltica" izveidei ir jāatrod.

Kādas ir dzimumu nevienlīdzības izmaksas valsts ekonomikai? Oksfordas Universitātes emeritētā profesore Linda Skota uzsver, ka “izslēdzot sievietes no ekonomikas, būtībā tiek izslēgta puse iedzīvotāju.” Viņa skaidro, ka sieviešu līdzdalība ekonomikā ne tikai veicina izaugsmi, bet arī palielina dažādību, kas savukārt sekmē inovācijas un sabiedrības labklājību. Šonedēļ Rīgā norisinājās jau ceturtā “Novatore Impact Summit” konference, kurā ar savu uzstāšanos piedalījās arī Linda Skota. Viņa dalījās savos pētījumos par seksisma patiesajām izmaksām un to, kā dzimumu nevienlīdzība ietekmē valstu ekonomikas attīstību, stabilitāti un ilgtspēju. Ir Starptautiskā sieviešu diena. Daudzas sievietes šodien saņems ziedus, saldumus un apsveikumus, bet jūsu pētniecība rāda, ka aiz šī simbolisma slēpjas arī skarba realitāte – seksisma un dzimumu nevienlīdzības ekonomiskās sekas. Kā jūs raugāties uz šo dienu? Profesore Linda Skota: Man nav iebildumu pret konfektēm un ziediem – ja kāds grib man tos dāvināt – es neiebilstu. B

Eiropas Parlamenta un citu Eiropas institūciju gaiteņos ir jūtamas lobistu pastiprinātas pastaigas, kas mēģina skaidrot un pārliecināt, ka tiklīdz izskanēs pēdējais šāviens Ukrainā, tā uzreiz būtu jāatjauno gāzes piegādes ar Krieviju. Intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība).

Tas, ka policijā ir uzsākti seši kriminālprocesi par seksuālo uzmākšanos ir labs rādītājs problēmas apzināšanai, intervijā Latvijas Radio sacīja Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Ir liels sasniegums jau tad, kad cilvēki piekrīt par šīm lietām runāt.

Šobrīd var tikai spekulēt, kādi ir ASV prezidenta Donalda Trapa nodomi un nosacījumi, parakstot miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu. To intervijā Latvijas Radio sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (Jaunās Vienotība). Melbārde ir arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte un, runājot par šo jomu, viņa norādīja, ka situācija izglītības jomā nav vienkārša, taču tiks darīts viss iespējamais, lai ierobežotajos valsts finansējuma apstākļos vismaz daļēji jaunais izglītības finansēšanas modelis "Programma skolā" šajā gadā tiktu īstenots.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt militāro palīdzību Ukrainai, kura jau ceturto gadu cīnās pret Krievijas agresiju, lielākas problēmas var būt ar pretgaisa aizsardzību un agrā brīdinājuma informāciju un izlūkinformāciju, kā arī ir jautājums par "Starlink" interneta pieejamību Ukrainas armijai, intervijā raidījumam Labrīt pauda Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Viņš norādīja, ka citas tehnikas un artilērijas munīcijas krājumi mazināsies, atkarībā no kauju intensitātes, un, iespējams, ar to var palīdzēt Eiropa. Bet pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" gan ražo tikai ASV, un tas ir nozīmīgs elements gaisa telpas aizsardzībai, bet pēc ASV piegāžu apturēšanas Ukraina tās varēs saņemt tikai caur citām valstīm, kas var būt ilgāk un dārgāk, norādīja Slaidiņš. Tāpat nozīmīga ASV palīdzības daļa ir izlūkošanas un agrās brīdināšanas sistēmas – to Eiropa var aizstāt, bet tas nenotiek uzreiz ar vienu klikšķi, sacīja Slaidiņš. Viņš skaidroja, ka šobrīd, tikko Krievija paceļ gaisa

Vien trīs ar pus tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju šobrīd ir vērsušies ar iesniegumu pagarināt uzturēšanas atļauju, to intervijā Latvijas Radio norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze. 4. martā aptuveni 15 tūkstošiem ukraiņu beidzas izsniegtās vīzas un uzturēšanās atļaujas. Roze pieļauj, ka daļa ukraiņu šo pienākumu atliek līdz pēdējam brīdim, bet daļa vairs neatrodoties Latvijā.

Jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. To Latvijas Radio pastāstīja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra. Mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē, teica Vētra. Jautāts par „valdības restartu” un šajā nozīmē par veselības ministru Hosamu Abu Meri, Vētra teica, ka neuzskata, ka ministra nomaiņa nestu nozarei ko labu. Viņš atklāja, ka veselības aprūpē iesākti vairāki darbi un nozīmīgas reformas, kur saredz turpinājumu.

Asiņains konflikts pašlaik norisinās Centrālāfrikas valsts Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos. Nemiernieku grupējums „M23” pēdējos mēnešos ir ieņēmis vairākas lielas pilsētas, savā karagājienā nogalinot tūkstošiem cilvēku, tostarp sievietes un bērnus. Tiek ziņots arī par kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta skartajās vietās. Simtiem tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši mājas un devušies bēgļu gaitās. KDR valdība apsūdz kaimiņvalsti Ruandu nemiernieku atbalstīšanā. Par konflikta cēloņiem un starptautiskās sabiedrības reakciju dzirdēsiet Latvijas Radio intervijā ar Briseles domnīcas „Bruegel” pētnieku Rūelu Domu.

Līdz ar „Jaunās Vienotības” politiķa, Cēsu mēra Jāņa Rozenberga izvirzīšanu Izglītības un zinātnes ministra postenim un Zaļo un zemnieku savienības apņemšanos turpināt vadīt labklājības jomu, no dienaskārtības noņemta trešā koalīcijas partnera „Progresīvo” prasība, ka naudas ziņā ietilpīgā satiksmes nozare būtu jāvada tai pašai partijai, kas atbild par Finanšu ministriju. To Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”. Ašeradens arī pauda, ka tikai 2028. gads būs tuvākais, kad budžeta izdevumos varētu sasniegt piecu procentu tēriņus aizsardzības jomai no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču tas varot nozīmēt ne tikai publiskā sektora izdevumu mazināšanu, bet arī budžeta deficīta, jeb parāda un arī nodokļu audzēšanu.  

"Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam virzīs Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu, intervijā Latvijas Radio šorīt atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). Viņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem. Jautāta, ko darīs, ja "Progresīvie" turpinās pastāvēt uz ideju mainīt atbildības jomas un aicinās atbildību par Satiksmes ministriju pārņemt "Jaunajai Vienotībai", Siliņa teica, ka nebūtu labi turpināt ilgstošas sarunas, novilcinot valdības darbu. Siliņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem. Siliņa, "restartējot" savas valdības darbu, pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie), izglītības ministres Andas Čakšas (Jaunā Vienotība) un labklājības ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) atkāpšanos, un aicinājusi koa

Mēs redzam mērķtiecīgus, strukturētus un nepārtrauktus Krievijas centienus okupētajā teritorijā likvidēt ukraiņu kultūru, valodu, nacionālo identitāti un uzspiest krievu identitāti, intervijā Latvijas Radio stāsta ANO Ukrainas Cilvēktiesību monitoringa misijas vadītāja Daniela Bella. Indra Sprance: Tuvojas jau trešā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vai jūs varētu sniegt ieskatu par pašreizējo cilvēktiesību situāciju valstī? Daniela Bella: Vispirms – paldies par iespēju sniegt interviju! Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par tās atbalstu ANO Cilvēktiesību monitoringa misijai. Cilvēktiesību situācija ir ļoti problemātiska. Iespējams, redzējāt mūsu nesen publicētos ziņojumus – civiliedzīvotāju upuru skaits 2024. gadā palielinājās par 30 procentiem. Tas rada lielas bažas. Un tas, ko mēs tagad redzam janvārī, ir dažas jaunas tendences un problēmas. Piemēram, dronu uzbrukumi tagad ir galvenais civiliedzīvotāju upuru cēlonis. Tajā pašā laikā karadarbība un uzbrukumi turpina ietekmēt civili

Šausmināties un plēst matus nav Latvijas diplomātijas stilā, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, intervijā Latvijas Radio pauda ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība). Politiķe uzsvēra, ka nedrīkst ļauties publiskai vētrai, katru rītu izlasot kādus teicienus - jāsaglabā vēss prāts, nemēģinot iesaistīties publiskā retorikā par to. Patlaban darbi ir jauna Eiropas Savienības valstu vienošanās par jaunu sankciju paketi - Bražes ieskatā tā esot pietiekoši spēcīga. Tāpat tiek gatavota palīdzības pakete Ukrainai, saprotot, ka daudz kas ir atkarīgs no situācijas karalaukā. Politiķe uzsvēra, ka tikmēr turpinās realitāte un Krievija nebeidz bombardēt Ukrainu, tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt visu, ko varam, lai atbalstītu Ukrainu.

Šobrīd ir lielu iespēju laiks Eiropai. To intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis. Runājot par Krievijas un ASV sarunām Sauda Arābijā, Lieģis pauda, ka ir pāragri izdarīt par tām secinājumus, jo esot daudz nezināmo par Putina un Trampa iespējamo vienošanos. Bijušais diplomāts noliedza iespēju, ka kara iznākumu varētu izlemt bez Ukrainas un Eiropas klātbūtnes sarunās. Viņš arī uzsvēra, ka ir labi, ka šobrīd arī Eiropa rīkojas, kā, piemēru minot Makrona organizētās tikšanās Parīzē.

Vairāki simti tūkstoši eiro vai 40 % no gada budžeta, kas paredzēts "airBaltic" valdes atalgojumam – tādu summu ietaupīs, samazinot "airBaltic" valdes algu. Par to Latvijas Radio programmā Labrīt pastāstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs, aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Ir apritējusi nedēļa, kopš viņš iecelts amatā un atzina, ka valde algu pagaidu samazinājumu noteica brīvprātīgi.

Saliedētas sabiedrības politika mums nav mērķtiecīga. Tāds secinājums izriet no Valsts kontroles revīzijas. Tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par problēmām, situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Tā Latvijas Radio rīta skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Viņa arī teica, ka sadrumstalotība un nekoordinētība plānošanā nerada priekšstatu par to, cik lietderīgi izmantoti ieguldītie līdzekļi. Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Inese Kalvāne piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par trūkumiem ceļā uz saliedētas sabiedrības veidošanu. Intervijā Latvijas Radio rīta programmā Kalvāne arī norādīja Sabiedrības Integrācijas fonda skatījumu par valsts valodas apmācību kā vienu no būtiskākajiem saliedētības veicināšanas instrumentiem. Viņa uzsvēra, ka vienuviet jābūt visai informācijai par valodas mācībām, prasībām un kritērijiem.

Viens no pērnā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas pasludinātajiem sasniegumiem zinātnē ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas izstrādātā jaunā mūsdienu tiesību teorija, kas raksturīga demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai. Jau iepriekš tā aprakstīta arī Latvijā iznākušos izdevumos, taču pērn tā izdota angliski prestižā izdevniecībā Nīderlandē. Ceļā uz šo jauno tiesību teoriju Rezevska pētījusi arī to, kā Latvija no totalitārās tiesību sistēmas pārgāja uz demokrātiju un iekļāvās Eiropas Savienībā. Kāpēc jūs nolēmāt pievērsties tieši šai tēmai? Daiga Rezevska: Šai tēmai es pievērsos agrā jaunībā, man jāsaka, savas zinātniskās pētniecības pašos aizsākumos. Un šo tematu es sāku pētīt ar savu, nu, man jāsaka, jau maģistra darba izstrādes laiku. Tas bija jautājums par to, kas ir tiesību avots vienas demokrātiskas, tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā. Tajā laikā tātad [bija] 90. gadu vidus, beigas, divtūkstošo gadu sākums, ja?

Šobrīd varam novērot, ka Amerikas Savienoto valstu prezidenta Donalda Trampa administrācijas politikas mērķis primāri ir ASV intereses. Intervijā Latvijas Radio sacīja Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. -- 12. februārī kļuva zināms, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētais diktators Vladimirs Putins ir sarunājušies un vienojušies meklēt risinājumu karam Ukrainā. ASV dienas kārtībā parādās arī citu kara plosītu pasaules daļu, piemēram Gazas joslas teritorijas nākotnes apspriešana. Vai pasaules lielvaru diskusijās parādās imperialistiska domāšana, vai šādās sarunās un plānos varam vilkt paralēles ar smagiem vēstures periodiem un vai iespējams, ka ar ASV svētību pasaule pret Krieviju par karu Ukrainā nevērsīsies ar pilnu bardzību?