Š?s Dienas Ac?m

Laiks pirms 120 gadiem, 1905. gada vasara, mūsu dzimtenei bija iedvesmojošu cerību, bet arī draudīgu priekšnojautu periods. Uzliesmojusi gada sākumā, vērsās plašumā Piektā gada revolūcija. Tā satricināja visu toreizējo Krievijas impēriju, taču Latvijā bija sevišķi spēja un arī nežēlīga. Revolūcijā izlauzās cara valstī desmitgadēm briedušās problēmas, kuru galvenais iemesls bija šīs impērijas hroniskā nespēja modernizēties. Par revolūcijas iemesliem stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Līga Lapa.

2025. gadā atzīmējam 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Grandiozajā cīņā, kurā tā vai citādi tika ierauta lielākā daļa cilvēces, liela nozīme bija personībām, kuras stājās karojošo valstu priekšgalā. Raidījumā Šīs dienas acīm vēstījums par līderiem, kuri vadīja tā dēvēto antihitlerisko koalīciju, respektīvi, kara uzvarētāju pusi. Atšķirībā no divām citām koalīcijas lielvalstīm Britu impērija šai karā cīnījās no pirmās līdz pēdējai dienai. Un lielāko daļu šī laika pie tās stūres atradās leģendārais valstsvīrs, premjers sers Vinstons Leonards Spensers Čērčils. Par viņu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda. Valsts, kuras grandiozie industriālie resursi lielā mērā izšķīra pasaules kara likteni, bija Amerikas Savienotās Valstis. To priekšgalā šai laikā atradās vēl viena leģendāra personība, vienīgais cilvēks vēsturē, kurš ASV prezidenta posteni ieņēmis vairāk nekā divas reizes, Franklins Delano Rūzvelts. Viņam gan nebija lemts piedzīvot kara noslēgumu, aizejot mūžībā

3. maijā noslēdzās vēsturnieka, publicista, ilggadēja Latvijas Nacionālā arhīva darbinieka Jāņa Riekstiņa (1942.–2025.) mūžs. Strādīgs, korekts, precīzs un ļoti ražīgs – tā savu mūžībā aizgājušo kolēģi raksturo Nacionālā arhīva darbinieki. Viņa profesionālās kvalitātes varēja novērtēt arī vairākās sarunās, kas izskanējušas Latvijas Radio ēterā. Jāņa Riekstiņa pētījumu tēma bija padomju varas pastrādātie noziegumi, pirmām kārtām staļiniskā režīma represīvās darbības kā Latvijas teritorijā, tā pret latviešu tautas piederīgajiem citur Padomju Savienībā. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmentus no diviem šai tēmai veltītajiem raidījumiem. Vispirms daļa no sarunas, kas pirmo reizi izskanēja ēterā 2007. gadā un bija veltīta represijām pret Padomju Savienībā dzīvojošajiem latviešiem tā sauktā lielā terora laikā pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē. Otrs fragments no sarunas raidījumā, kas pirmo reizi izskanēja 2011. gadā un vēstīja par Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju 1941. gada 14. jūnijā.

Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šādas organizācijas radīšanu izskanēja dažus mēnešus agrāk - 1988. gada jūnijā notikušajā Latvijas radošo savienību plēnumā. Raidījumā pieskārāmies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas priekšvēsturei un apstākļiem. Stāsta Trešās atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa aktīvi dalībnieki - nu jau mūžībā aizgājušais dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, selekcionārs un žurnālists Jānis Rukšāns, ģeogrāfs Valdis Šteins, publicists, kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu a

8. maijā atzīmēsim 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Kā ikvienā karā, arī šajā globālajā konfliktā bija zaudētāji un uzvarētāji. Šoreiz raidījumā vairāk par karu zaudējušās puses – nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas – līderu personībām un likteņiem. Par tiem šodienas raidījumā vēsturnieka, profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa vēstījums. Kā pirmais Vācijas reiha līderis Ādolfs Hitlers. Kā zināms, neilgi pirms kara beigām, 1945. gada 30. aprīlī savā bunkurā Berlīnē Vācijas vadonis beidza dzīvi pašnāvībā. Vācijas galvenā sabiedrotā Eiropā Otrā pasaules kara laikā bija fašistiskā Itālija ar tās vadoni Benito Musolīni priekšgalā.

20. aprīlī aprit simtā gadskārta, kopš dzimis vēsturnieks, savulaik Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs Heinrihs Strods. Profesors aizgāja mūžībā 2012. gada 13. aprīlī, un tolaik, godinot viņa piemiņu, aicināju uz sarunu literatūrvēsturnieku, tobrīd Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju Valteru Nollendorfu un vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli. Raidījumā Šīs dienas acīm skan šī saruna. Abi raidījuma viesi dažādos laikos un dažādā kvalitātē ir sadarbojušies ar profesoru Strodu, bijuši vņam līdzās. Viņš ir bijis raidījuma Šīs dienas acīm viesis, lielākoties runājot par Otrā pasaules kara un staļinisko represiju tematiku. Vispirms Artūra Žvinkļa atminas par laiku, kad viņš bija profesora Stroda students.

Jau mazāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Šī kara rezultāti joprojām ietekmē mūsu politisko realitāti, tai skaitā pēckara starptautisko izkārtojumu. Nereti dzird to dēvējam par Jaltas - Potsdamas sistēmu jeb kārtību. Runa ir par Otrā pasaules kara uzvarētāju lielvalstu – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Padomju Savienības – vadītāju tikšanos konferencēs Jaltā 1945. gada februārī un Potsdamā tā paša gada jūlijā. Par šiem notikumiem vēstījums raidījumā Šīs dienas acīm. Tomēr vispirms pieskarsimies pašai pirmajai trīs antihitleriskās koalīcijas vadītāju tikšanās reizei 1943. gada novembrī Teherānā. Cik tālu tieši šeit salīdzinoši nozīmīgi tika skarts Padomju Savienības anektēto Baltijas valstu liktenis? Stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis.

Pirms 80 gadiem Eiropā noslēgumam tuvojās Otrais pasaules karš. Šī kara iznākums noteica mūsu pasaules daļas likteni turpmākajās desmitgadēs un turpina to ietekmēt joprojām. Raidījumā Šīs dienas acīm pieskarsimies notikumiem, kas tuvināja karu noslēgumam - par Vācijas izmisīgo mēģinājumu vērst kara gaitu sev par labu, 1945. gada janvārī uzsākot uzbrukumu Rietumu frontē, un par tam sekojošo sagrāvi austrumos. stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins (attēlā).

17. martā jau ceturto gadu pēc kārtas oficiāli atzīmējām Nacionālās pretošanās kustības dienu. Datuma izvēlei pamatā Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda datējums - šo dokumentu 188 Latvijas sabiedrībā ievērojamas personas parakstīja, apliecinot latviešu nācijas valstsgribu situācijā, kad Latvija atradās nacistiskā režīma okupācijas varā, savukārt perspektīvā tai draudēja atkārtota staļiniskā padomju režīma okupācija. Atkārtotajā padomju okupācijas režīmā mūsu dzimtene pavadīja gandrīz pusgadsimtu, un šajā periodā padomju aneksijas nepieņemšana un neatkarīga valstiskuma idejas apliecinājums izpaudās visdažādākajās formās. Par visu šo izpausmju spektru raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonda pārstāvi Ievu Kvāli un vēsturnieku Zigmāru Turčinski.

Laiks pirms 80 gadiem 1945. gada pirmajā pusē bija viens no nežēlīgākajiem periodiem latviešu nācijas vēsturē. Ierauti Otrā pasaules kara cīņās, lielākoties neatkarīgi no viņu pašu gribas un izvēles latvieši karoja un krita abās frontes pusēs.  Kā zināms, aktīva kaujas darbība līdz pat kara pēdējām dienām notika arī Latvijas teritorijā, kura Sarkanajai armijai pretojās Kurzemē ielenktais vācu armijas grupējums. Tā sastāvā bija Latviešu leģiona 19. grenadieru divīzija un citas latviešu militārās vienības. Savukārt frontes otrā pusē atradās lielākoties no mobilizētajiem latviešiem sastāvošais Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpuss. 

7. martā mūs sasniedza skumja vēsts – mūžībā devusies mākslas zinātniece un pedagoģe, tēlniecības pētniece Rūta Čaupova. Savulaik tikos ar Rutu Čaupovu raidījumā Šīs dienas acīm, vēstot par tēlnieka Kārļa Zāles daiļradi. Fragmentus no šiem raidījumiem piedāvāju jūsu uzmanībai.

Pirms 80 gadiem Otrā pasaules kara gaitā Latvijā pamazām atgriezās padomju atkārtotā okupācija, un kā viens no „jaukumiem”, ko šī vara nesa sev līdzi, bija arī lauksaimniecības kolektivizācija, kas pašos pamatos mainīja ne tikai īpašuma attiecības un saimniekošanas kārtību, bet lielā mērā arī ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu, kas bija veidojies nepārspīlējot, gadsimtiem ilgi. Par to, kas tad bija padomju kolektivizācijas būtība, kāda bija tās norise un sekas, saruna ar Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli. Par to, kā kolektivizācija Latvijā notiks, varēja nojaust, zinot, ka tāda ir notikusi visā Padomju Savienībā, tā sauktajās vecajās republikās, respektīvi, tajās, kuras bija Padomju Savienības sastāvā jau kopš tās dibināšanas. Arī neskatoties ne uz kādām dzīves veida, tradicionālās lauku agrārās kultūras īpatnībām. Kolhozos tika sadzīti kā ukraiņu viensētnieki, tā Vidusāzijas stepju nomadu ciltis, tādas tautas kā kazahi, piemēram. Droši vien vajadzētu vispirms parādīt to ainu, kāda t

Kurzemes cietoksnis no padomju laika literatūras pazīstams arī kā "Kurzemes katls" bija nacistiskās Vācijas spēku kontrolētajā teritorija, kas pirms 80 gadiem bija izveidojusies Latvijā, un pastāvēja šeit līdz pat Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā. Līdz ar to Latvijas zeme un tauta globālās kataklizmas pēdējā cēlienā kalpoja par divu totalitāro varu kaujas lauku. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija Kurzemes cietoksnis un kādas galvenās norises ar to saistās. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Šobrīd aktuālās norises liek mums uzdot jautājumu – kā un kāpēc kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valsts modelī? Spilgtākais vēstures piemērs šai ziņā ir nacistu nākšana pie varas Vācijā 1933. gadā. Vācijas nacifikācijas procesam pievēršamies raidījumā Šīs dienas acīm sarunā ar vēsturnieku, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Inesi Feldmani.

27. janvārī mūs sasniedza ziņa, kā mūžībā devies dzejnieks, sabiedrisks darbinieks un diplomāts, viens no Trešās atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas līderiem Jānis Peters. Savulaik Jānis Peters ir piedalījies raidījumos Šīs dienas acīm, kuru fragmentus piedāvājam noklausīties. Vispirms neliela daļa no raidījuma, kas izskanēja 2008. gada jūnijā. Tas bija veltīts tobrīd savas šīszemes gaitas noslēgušajam izcilajam kirgīzu rakstniekam Čingizam Aitmatovam. Cita tikšanās ēterā ar Jāni Peteru notika 2009. gada 25. janvārī. Savienoto Valstu prezidenta amatā nesen bija stājies jaunievēlētais Demokrātu partijas pārstāvis Baraks Obama. Pāris nedēļas iepriekš organizētais protesta mītiņš bija noslēdzies ar nekārtībām, reizumis dēvētām par nemieriem. Fonā turpinājās globālā ekonomiskā krīze, kas sevišķi smagi skāra Latviju. Tas viss iekrāsoja sarunas saturu. Lai dzejniekam gaišs viņa saules ceļš!

26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās apmēram piecus gadus ilguši pūliņi, Baltijas nācijām apliecinot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas nebija vienkāršs ceļš, un tajā izšķiroša nozīme bija savas valsts eksistences tiesību izcīnīšanai Neatkarības karā. Paralēli tika īstenoti diplomātiskie pūliņi. Latvijas delegācija kopš 1919. gada janvāra darbojās Parīzē, kur Miera konferencē valstis vienojās par pēckara Eiropas un pasaules politisko izkārtojumu. Tomēr cerībām uz ātru Latvijas valstiskuma atzīšanu nebija lemts īstenoties, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Par Latvij

Šogad atzīmējam jau 34. gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Tas bija izšķirošs posms Latvijas un Baltijas nāciju virzībā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, kulminācija sabiedrības nevardarbīgajā cīņā par atbrīvošanos no totalitārās padomju sistēmas žņaugiem. Raidījumā Šīs dienas acīm redzējums uz tā laika norisēm, kādu dažādos gados snieguši šī raidījuma viesi.

Šis gads Latvijai iezīmīgs ar vairākām spilgtām gadskārtām, no kurām pamanāmākā neapšaubāmi ir latviešu grāmatniecības piecsimtgade. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm īsi stāsti par vairākām nozīmīgām personībām, kam dažādos laikos bijusi paliekama vieta latviešu drukātā vārda vēsturē un kurām šogad atzīmējamas apaļākas vai mazāk apaļas dzīves gadskārtas.  Kā pirmais šajā sarakstā Nikolajs Mollīns, Antverpenē dzimis iespiedējs, kuram bija lemts kļūt par grāmatu iespiešanas aizsācēju Rīgā un Latvijā. Šogad aprit 400. gadadiena, kopš Latvijas pirmiespiedējs Nikolajs Mollīns noslēdza savā raženā mūža gaitas. Par viņu stāsta poligrāfijas vēstures pētnieks Artis Ērglis. Bija jāpaiet vēl pāris gadsimtiem, līdz latviešu grāmatai pievienojās vēl viens nozīmīgs drukātais medijs - laikraksts. 28. aprīlī atzīmējama 210. gadadiena, kopš nācis pasaulē pirmais profesionālais latviešu redaktors, izdevuma "Mājas Viesis" radītājs un veidotājs Ansis Leitāns.  Kā zināms, "Mājas Viesis" sākotnēji kalpoja par platformu arī tolai

Tā jau tas ap gadumiju ierasts, ka atskatāmies uz jautājumiem un spriedumiem, kuri izskanējuši sarunās aizvadītā gada raidījumos. Vispirms piedāvājam fragmentu no sarunas pērnā gada iesākumā ar Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu. Sarunas temats - karš kā šodienas realitātē. Gada vidū pasaule, uz brīdi novērsusi uzmanību no asiņainiem konfliktiem, vēroja olimpisko spēļu norisi Parīzē. Diskusijas uzvirmoja ap vienu no atklāšanas ceremonijas elementiem – režisora Tomā Žolī veidoto performanci. Daudzi tajā saskatīja Leonardo da Vinči gleznas „Svētais vakarēdiens” kariķētu interpretāciju un līdz ar to kristiešiem svarīgu simbolu zaimošanu. Par to spriedām sarunā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēkiem, teologiem Juri Cālīti un Andri Priedi. Visbeidzot gada otrajā pusē kārtējais cēliens stāstā par Rīgas pieminekļu likteni rosināja apspriest šo tēmu ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru. Fragments,

Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm. Saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā daudzveidība ir vislielākā. Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Andris Priede. Sarunas pirmā daļa.