Latgolys Stude

Slimineicom kas gods teik nūvierzeits vaira nakai 700 miļjonu eiro jeb 40 % nu veseleibys apryupis budžeta, bet finansiejums uztur sadrumstaluotu slimineicu teiklu, na nūdrūsynoj vīnleidzeigu i kvalitativu apryupi – sacynuots Vaļsts kontrolis revizejā. Latgolys regionā i pīrūbežā veseleibys pakolpuojumu nūdrūsynuošonā ir kluotyn sovi izaicynuojumi – asūšūos slimineicys itūšaļt cīš nu specialistu tryukuma, kū narysynoj ari jaunūs specialistu atbolsta programys, bet napīteikamuo pacientu plyusma, eipaši regionūs, naļaun nūdrūsynuot uorstam vajadzeigū praksis lelumu. Veseleibys ministrejis dūmuotuos slimineicu reformys rezultatā atseviškūs nūvodūs teik vuokti dzeivuotuoju paroksti namīrā par asūšūs slimineicu byušonu iz prīšku. Veseleibys apryupis sistemu, pakolpuojumu daīmameibu i prognozis iz prīšku pīrubežā i Latgolā itūreiz puorrunojam ar Daugovpiļs regionaluos slimineicys vaļdis lūcekli Intu Vaivodi, Preiļu slimineicys vaļdis lūcekli Skaidrīti Žukovu i Veseleibys ministrejis Veseleibys apryupis departament

Edgars Timoškāns ir latgalīts, uzjiemiejs, dedzeigs mokšoruotuojs, motobrauciejs, kasdīnā struodoj olguotu dorbu, bet vysam kluotyn ir ari zemissorgs. Nu 2022. gods februara, reagejūt iz Krīvejis ībrukumu Ukrainā, jis aktivi īsasaista paleidzeibys sniegšonā karā tykušūs kaimiņu tautīšim i karaveirim – regulari organizej i vad humanū paleidzeibu, aizsuoc i pīsadola naudys vuokšonā transporta leidzeklim i apreikojumam, kas piečuok teik Ukrainys bruņuotajim spākim i civilajim dzeivuotuojim. Ari pats, vadūt sazīduotū, vairuokys reizis ir bejs froņtis linejā i pīzeist – “adrenalins puorspīž bailes”.  11. novembrī Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys dūmis vadeiba pasnēdze Edgaram Timoškānam Atzineibys rokstu par sovūs dorbus paruodeitū patriotismu, humanismu i nasavteigu Ukrainys atbaļsteišonu. “Slave maņ nav svareiga, bet zīduojumu laseišonā ir svareiga reputaceja,” piec sajimtuos atzineibys soka Edgars Timoškāns, cerejūt, ka tys paleidzēs ari iz prīšku uzrunuot cylvākus napagurt i zīduot Ukrainys tautai jūs cei

Bolvu nūvodā piec pošvaļdeibu vieliešonu uzvarēja „Latgolys parteja”, tok palyka opozicejā. „Latvejis Zaļuos partejis” liders Bolvūs Jānis Trupovnieks sataiseja koaliceju i vieliešonu uzvarātuoju Sergeju Maksimovu ar juo sarokstu pamete opozicejā. Pārnejā godā Bolvu nūvoda vadeiba pījēme napopularu lāmumu – deļ taupeibys iz laiku puorguoja iz četru dorba dīnu režimu. Itymā godā jaunuo Bolvu nūvoda dūme jau lāmuse par vydsškolu likvidiešonu Ruguojūs, Baļtinovā i Rekovā. Taipat aktuals ari vaicuojums par Bolvu slimineicys byušonu iz prīšku, ekonomiskū atteisteibu i uzjiemiejdarbeibys veicynuošonu pīrūbeža nūvodā.  Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā”, skaidruosim kūpā ar Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuoju Jāni Trupovnieku (Latvejis Zaļuo parteja), Bolvu nūvoda dūmis deputati Rutu Cibuli (Latgolys parteja) i vītejū uzjiemieju Rolandu Keišu, kas nūteik piec pošvaļdeibu vieliešonu Bolvu nūvoda pošvaļdeibā.

Vīns nu leluokūs Latgolys pusis uzjāmumu “Rēzeknes gaļas kombināts” kotru godu nūdūkļūs vaļsts budžetā īmoksoj vaira nakai 8 miļjonus eiro. Te teik nūdarbynuoti vaira nakai 500 darbinīku i vēļ vysā naseņ uzjāmums  pasaplašynuojs i atkluojs jaunu izcaltu saldātovu gondreiz 3000 kvadratmetru plateibā i sadalis cehu, investējūt vaira nakai 8 miļjonus eiro. Laikā, kod Saeima rauga pījimt kuortejū vaļsts goda budžetu, par nūdūklim, uzjiemiejdarbeibu, darbinīku pīsaisti, dorbu piec Krīvejis suoktuo kara Ukrainā, kas aizsliedzs “durovys” iz lelu nūīta tiergu austrumūs, par vaļsts i regiona atteisteibu saruna ar “Rēzeknes gaļas kombināta” vadeituoju i vīnu nu eipašnīku, uzjiemieju Gunti Piteronoku.

Saeimys deputatu vairuokums aizvadeitajā nedeļā 1. lasejumā nūbolsova par izastuošonu nu Stambulys konvencejis jeb Eiropys Padūmis konvencejis par vardarbeibys pret sīvītem i vardarbeibys saimē nūviersšonu i apkaruošonu. Pyrma bolsuojuma deputatu vairuokums lēme tam nūsaceit steidzameibu i vērtīs jū tikai divejūs lasejumūs. Latgolā pādejūs godūs ir nūtykuši skali i tragiski nūzīgumi, kuri ir saisteiti ar vardarbeibu, par pīmāru, septeņgadeiguos Justīnis nūgalynuošona voi divgadeiguo Andreja pamesšona nūsaļšonai Rēzeknis nūvodā. Kas šūbreid Latgolā nūteik vardarbeibys apkaruošonys jūmā i profilaksē, voi uzaticim tīseibsorgojūšajom īstuodem, voi zynim, kur īt pēc paleidzeibys i cik daudzi kas pasamainejs laikā, kod Latveja beja ratificiejuse Stambulys konvenceju, par tū itūreiz raidejumā Vaļsts policejis Prevencejis vadeibys biroja prīšknīks Andis Rinkevics, Latvejis vodūšuo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys centra  “MARTA” Rēzeknis filiales vadeituoja Alīse Potaša i Rēzeknis nūvoda Socialuo dīnasta vadeituoja Inta

Rēzeknē plānoj likvidēt pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdi, bet nu omota itūnedeļ par nasaskaņuotim īškzemis komandiejumim atlaists ilggadejais Socialuo dīnasta vadeituojs Gunārs Arbidāns. Puormainis pīdzeivoj ari dūmis Piļsātvidis i atteisteibys puorvaļde i Rēzeknis dūme taps digitalais centrys. Kaidu lobumu piļsietnīkim dūs itaidys strukturaluos puormainis, sarunā sprīssim ar Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis prīšksādātuoju Aleksandru Bartaševiču (Kopā Latvijai), Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis deputati Ēriku Teirumnieku (Nacionālā apvienība), Rēzeknis vaļstspiļsātys Sociāluo dīnasta vadeituoju Gunāru Arbidānu un Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmis Juridiskuos i īpierkumu nūdalis vadeituoju Gunti Gailumu.    

Rēzeknis nūvodā 3. oktobrī aizvadeits augsta leimiņa Latgolys uzjiemiejdarbeibys forums, kura mierkī nūruodeits – veiduot Latgolu kai pilotteritoreju socialajai i ekonomiskajai izaugšonai, kas baļsteita iz zemis i cylvāku kapitala pylnvierteigu izmontuošonu. Forumu organizej bīdreiba “Latvijas Formula 2050”. I šudiņ skaidruosim, kur mes kūpeigi Latgolys regionu varātu īraudzeit piec 25 godu, i kas juodora socialuos i ekonomiskuos izaugsmis regionā veicynuošonai.   Sarunā šudiņ pīsadola LMT prezidents, bīdreibys “Latvijas Formula 2050” vaļdis prīšksādātuojs dr. Juris Binde, AS “Latvijas Finieris” padūmis lūceklis, Latvejis dorba devieju konfederacejis padūmis lūceklis Uldis Bikis (Biķis), Vīduos administracejis regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) parlamentarais sekretars Jānis Patmalnieks (Vienotība), Latvejis Universitatis profesore Zaiga Krišjāne.

Mozpiļsātu školuos izgleiteibys kvalitatei juobyut taidā pošā augstā leiminī kai lelpiļsātuos, skaita Guntis Ungurs. Jis ir catūrtuo kursa pedagogejis students Daugovpiļs Universitatē i jau catūrtū godu struodoj Kruoslovys Varaveiksnys vydsškolā par matematikys i informatikys školuotuoju. Jis pats itamā školā vuicejuos da 12. klasis i ari ite gribēja struoduot, partū ka taišni ituos školys školuotuoji jū īdvasmuoja palikt par školuotuoju. Ituo gods pavasarī Guntis dabuoja jaunū stipendeju kimejis, biologejis i matematikys školuotuojim „Storp mums ir kimeja”.  

Saeimā steidzameibys kuorteibā vierzeitais pretmobilitatis infrastrukturys izveidis lykums, zemu atsavynuošona, komunikaceja ar pīrūbeža īdzeivuotuojim, dronu aizsardzeiba i pīredze, kū ruoda nūtykšonys cytuos vaļstīs, kai i, kam tiks tārāti miļjoni aizsardzeibys nūzarē jau tyvuokajā laikā, – par tū vysu sarunā ar Latvejis Republikys aizsardzeibys ministru Andri Sprūdu (Progresīvie), kurs vakar beja nūbraucs iz Bolvu nūvodu, tī sasatyka ar vītejuos pošvaldeibys vadeibu i vītejim īdzeivuotuojim. Jis izsver, ka sadarbeiba i dialogs ar īdzeivuotuojim i pošvaļdeibu ir cīši svareigs. “Pīrūbežu mes styprynojam kūpā,” tai ministrys.

Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu Latvijas austrumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, Saeimā paātrinātā kārtībā tiek virzīts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Jaunais likums ļaus paātrinātā veidā izvietot pretmobilitātes šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību, paralēli atsavinot atsevišķus nekustamos īpašumus, nosakot tiem nacionālo interešu objekta statusu, Likums attieksies uz teritoriju sešās austrumu pierobežas pašvaldībās, un patreiz kopējā atsavināmā platība iezīmēta līdz 2000 ha 30 km zonā no robežas. Aizsardzības ministrija sola ar katru zemes īpašnieku runāt atsevišķi un personiski, bet īpašuma atsavināšanu veikt saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto kārtību, nodrošinot taisnīgas atlīdzības izmaksu. Līdz šim kā pašvaldības tā pierobežas lauksaimnieki un zemju īpašnieki vairākkārt pauduši bažas par jaunajā likumā iekļauto. Likuma pieņemšanas procesu, iebildes un iespējamās likuma i

Par leitainuos vosorys atstuotajom sekom, ražu i izdzeivošonys īspiejom, par lauksaimnīku dorbu i dzeivi Latvejis i ES Austrumu galejā pīrūbežā šudiņ, komunikaceju i izpratni tūpūšuo pretmobilitatis lykumprojekta sakarā saruna ar lauksaimnīku, Rēzeknis nūvoda zemnīku saimnīceibys “Zelmeņi” saiminīku, Latgolys ražojūšū lauksaimnīku apvīneibys vaļdis prīšksādātuoju i Lauksaimnīceibys organizaceju sadarbeibys padūmis vaļdis lūcekli Aivaru Bernānu.

Energo naatkareiba, vieja parku atteisteiba Latvejā i Latgolē ir temys, par kurom pādejā laikā daudz runuots, i taišni vieja parku projekti ir radejuši bažys i pretesteibu sabīdreibā. Kaida ir komunikaceja nu politikim, īriednim i atteisteituojim, kai ari kū sabīdreiba sagaida, parkū tik daudz runoj par dezinformaceju itymā vaicuojumā, i ari par tū, cik vieja parku byus Latgolā, itūreiz sarunā pīsadola Klimata i energetikys ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Latvejis Vaļsts mežu Nakustamū eipašumu izpilddirektors Valdis Kalns, Augšdaugovys nūvoda īdzeivuotuoja i Leivuonā nūtykušuo Latgolys vieja foruma daleibneica Ilze Mežniece, Preiļu nūvoda z/s "Salenieki" saiminīks Gustavs Norkārklis i Baltejis pietnīciskuos žurnalistikys centra “Re:baltica” žurnaliste Evita Puriņa.

Aizvadeitī mieneši Latgolā īsazeimiejuši ar jaunu politiskū vadeibu pošvaldeibuos, jaunu Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmi, saasynuotim rūbeža styprynuošonys vaicuojumim, leitainuos vosorys pamastom sekom i niu ari Saeimys vieliešonu gaideišonys laiku. Tys ness ari sovus izaicynojumus komunikacejā. Tū vysu i vēļ cytys pādejuo laika aktualitatis puorsprīžam ar kolegim, vītejim žurnalistim  — laikroksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnalisti Egitu Terēzi Jonāni, Daugovpiļs informativuo interneta portala "Chayka" žurnalisti Annu Luīzi Ruskuli i Anželiku Litvinoviču, Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnalisti.

16. augustā par Izgleiteibys i zinuotnis ministrejis organizātuo konkursa uzvarātuoju atzeita i par Latvejis Jaunīšu golvyspiļsātu 2026 pasludynuota Rēzeknis vaļstpiļsāta. Itymā godā Latvejis jaunīšu golvyspiļsāta ir Līpuoja, bet pārnejā godā taids tituls beja Leivuonam. Kū tod dūd itaids statuss konkretai piļsātai i pošvaļdeibai, kaida ir jaunīšu dzeive Rēzeknē, i kaidys aktivitatis nuokušgod jaunīši reikuos Rēzeknē, par tū raidejumā sprīžam kūpā ar interešu izgleiteibys īstuodis Austrumlatvejis radūšū pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis absolventu, nu jau jurisprudeņcis studentu Latvejis Universitatē Mārtiņu Mikažānu, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 11. klasis škoļneicu Nikolu Princovu i Leivuona jaunīšu centra „Kvartāls” vadeituoju Mariju Driksnu.

Paguojs vaira nakai mieness kai vairuokuos Latgolys pošvaļdeibuos piec vītvaru vieliešonu pi vadeibys grūžu jauni prīšksādātuoji. Kaidi izaicinuojumi jau niu radzami pošvaļdeibuos, kas paradzams iz prīšku, kas ar naudys maceņa bīzumu i aizsardzeibys vaicuojumim i kaidi atteisteibys plani īcarāti, par tū sarunā ar Rēzeknis nūvoda pošvaldeibys prīšksādātuoju Guntaru Skudru (īvālāts nu "Jaunā Vienotība", Kustība "Par!", Latgales partija, JKP), Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Vitāliju Aizbaltu (Latgales partija) i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuoju Jāni Trupovnieku (Latvijas Zaļā partija).