Latgolys Stude

Rēzeknē itū nedeļu sasatyka Latvejis i Eiropys aizsardzeibys i veseleibys nūzaris vadeituoji, farmacejis lideri, zynuotnīki, kuri sprīde par pyrmuos aizsardzeibys linejis gataveibu myusdīnu geopolitiskajūs apstuokļūs.  Latgolā īstuožu gataveibu krizis gadejumim i problemys paruodeja kai dronu īliduošona gaisa telpā, tai ari augusta vātra, kod bez elektreibys i sakarim cylvāki dzeivuoja vaira nakai treis dīnys. Voi iz itū breidi asam lobuok sagataveiti i kas vēļ juorysynoj praktiski, saruna ar SIA „Daugovpiļs regionaluos slimineicys” vaļdis prīšksādātuoju Intu Vaivodi, Latvejis Lauku saimis uorstu asociacejis prezidentu Aini Dzalbu i Latvejis Farmaceitu bīdreibys prezidenti Zani Melbergu. Raidejumu verīs LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale   “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

15. Saeimys vieliešonu rezultati ir zynomi: Latgola paruoda cytaidu politiskuos izvēlis ainu nakai puorejā Latvejā – sešuos Latgolys pošvaļdeibuos vālātuoju bolsu augšgolā ir parteja “Latvija pirmajā vietā”, sovpus vysā puorejā vaļstī – “Apvienotais saraksts”. Kū itaids bolsuojums pasoka par sabīdreibys nūskaņuojumu Latgolā, kam juodagrīž viereiba piec vieleišonu, kū paruoda zamuo aktivitate, kaida ir bejuse socialūs medeju ītekme informativajā telpā i kai Latgolys iņteresis nuokušūs četrus godus tiks puorstuvātys Saeimā, saruna ar Latvejis Žurnalistu asociacejis vaļdis prīšksādātuoju i ziņu agenturys LETA redaktori Anastasiju Tetarenko-Supi, latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktori Lauru Melni i LSM Latgolys redakcejis faktu i dezinformacejis puorbaudeituoju Viktoru Andruškeviču. Raidejumu voda Marta Puzāka. Raidejumu verīs LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale.    “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz

3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Aktualais vaicuojums, cik byusim aktivi, cik cylvāku nūbolsuos. Statistika ruoda, ka 2022. gods Saeimys vieliešonuos nūbolsuoja napylni 60 % bolsstīseigū, tok, verūtīs iz vālātuoja vacumu, kū jaunuoks vālātuojs, tū ratuok jis īt bolsuot. Vālātuoji nūruoda, ka itys gods ir gona izškireigs Latvejis vaļstiskuma nūsorguošonā. Par politiskajom izvēlem i nūskaņuojumu pyrma vieliešonu saruna ar piļsūniski aktivim jaunuokuos paaudzis vālātuojim: Jaunīšu Saeimys deputati, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 12. klasis školneicu Nikolu Princovu, Leivuona navaļstiskuos organizacejis „Riktīgi Naiss” vadeituoju Mariju Driksnu, Augšdaugovys nūvoda Špogu vydsškolys školuotuoju, jaunīšu bīdreibys puorstuovi Jāni Brišku. Raidejumu voda Marta Puzāka. Pyrma vieliešonuu debatis klausīs ite voi verīs LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale.    “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rē

Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola. Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā. Trešajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Sergejs Maksimovs – “Jaunā Vienotība”, Vjačeslavs Stepaņenko – “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”, Iveta Šeršņeva – “JKP Jaunā konservatīvā partija”, Raimonds Nipers – “Gobzema saraksts”, Edmunds Kance – “Austošā Saule Latvijai”, Dainis Močs – Politiskā partija “Stabilitātei!”. Raidejumu voda Beatrise Borise. Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale  

Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola. Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā. Ūtrajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Ināra Groce – “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”, Aivars Smans – Politiskū parteju apvīneiba “Saskaņas centrs”, Aleksandrs Bartaševičs – “Latvija pirmajā vietā”, Andris Vaivods – “Latvijas attīstībai”. Raidejumu voda Beatrise Borise. Saruna ar cytu parteju deputatu kandidatim “Latgolys stuņdē” piec nedelis. Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LS

Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola. Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom i vieja parkim Latgolā, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā. Pyrmajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Leila Rasima – “Progresīvie”, Janīna Kursīte – “Mēs mainām noteikumus”, Edmunds Teirumnieks – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” i Kaspars Melnis – “Zaļo un zemnieku savienība”. Raidejumu voda Beatrise Borise. Saruna ar cytu parteju deputatu kandidatim “Latgolys stuņdē” piec nedelis. Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LSM Latgolys redakcejis YouTub

Suocīs jaunais vuiceibu gods – školānim jaunys zynuošonys, vacuokim i pedagogim jaunys ryupis i īceris, tok eipaši zeimeigs suokums ir tim, kas uzajam školu vadeibu – direktorim. Kai puormaiņu laikā veiduot stypru, myusdīneigu i sovai kūpīnai nūzeimeigu školu, saruna ar Rēzeknis nūvoda Maltā itūgod atkluotuos Pītera Radzeņa profesionaluos vydsškolys direktoru Vili Bausku, Baļtinovys pamatškolys direktori Karīnu Adamoviču-Krišāni, kur škola itū vuiciebu godu suok jaunā statusā – vydsškola reorganizāta par pamatškolu, i Ludzys vydsškolys direktori Viju Zavadsku, kur vuiceibu gods īsuokts piec diveju piļsātys vydsškolu apvīnuošonys. Sarunu voda Marta Puzāka.

Pyrma nedelis Latveja pīdzeivuoja vīnu nu pādejā laikā pūstūšuokūs vātru, smogi cīte ari Latgola, kur daudzi īdzeivuotuoji vairuokys dīnys palyka bez elektreibys. Vātrys nūguoztī kūki saruove elektreibys linejis, tok jūs atjaunošona i vīeja pūstejumi meža apgobolūs izaruodeja lāns i gryuts aizdavums. Pošvaļdeibys raudzeja nūteireit nūkrytušūs kūkus nu ceļu i nūdrūsynuot elektreibu kritiskajim objektim – slimineicom, pansionatim, iudiņa saimisteibom. Daudzuos vītuos pagaisa ari mobilī sakari i internets, kod par vīneigū saikni ar uorpasauli palyka teiša cylvāku apbraukuošona. Īdzeivuotuoji vysubīžuok praseja dzaramū iudini, generatorus, degvīlu. Vātra paruodeja kai komunikacejis tryukumus storp vysaidim dīnastim, tai ari tū, ka elektreibys lineju īrakšona zemē ir svareigs, koč ari lāns i duorgs rysynuojums. Golvonuo vuiceiba iz prīšku – nūdrūsynuot pogostus ar satelita sakarim i generatorim, izveiduot paleidzeibys punktus, na gaideit, kod tiks atjaunuots mobilais teiklys. Par sacynuojumim piec vātrys saruna

Klāt ir augusta vidus, un, kā ierasts, tūkstošiem cilvēku dodas uz Aglonu, kur 14. un 15. augustā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Tas ir viens no nozīmīgākajiem garīgajiem notikumiem Latvijā. Šoreiz raidījumā par to, ko šie svētki nozīmē cilvēkiem mūsdienās, kāds ir šī gada vēstījums un kādēļ cilvēki joprojām mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru kājām, lai nonāktu Aglonas bazilikā. Raidījumā piedalās: Aglonas bazilikas prāvests Juris Skutels, Aglonas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rivars un svētceļotāja Ausma Sprukte-Kozule, kura jau 18 gadus mēro ceļu no Rēzeknes uz Aglonu.

Julī paīt pīci godi, kai Nacionalī bruņuotī spāki suoce atbaļsteit Vaļsts rūbežsardzi austrumu rūbeža drūšeibys styprynuošonā. Pīcu godu laikā, kod Latvejis-Boltkrīvejis rūbeža apsardzeibai pīsaisteiti Nacionalī bruņuotī spāki i storptautiskī partneri, Vaļsts rūbežsardze i armeja ir uzlobuojušys kai sadarbeibu, tai tehnologejis. Tok, pīaugūt nalykumeigūs rūbeža puorkuojieju i migrantu skaitam, kas rauga tikt vaļstī, aktuals aizviņ ir vaicuojums par cylvāku kapacitati i resursu efektivu organizaceju. Par drūšeibu gar Latvejis austrumu rūbežu saruna ar Vaļsts rūbežsardzis Daugovpiļs puorvaļdis prīšknīku pulkvedi Valdi Jukšu i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štaba prīšknīku puļkvežleitnantu Oskaru Purmali. Puļkvežleitnants Oskars Purmalis i pulkveds Valdis Jukšs aicynoj ari kotru īdzeivuotuoju īsasaisteit „i juopadūmoj par vuordim: Muna Latveja, muna atbiļdeiba. Latvejis rūbežs nav tikai lineja iz kartis – tei ir myusu vaļsts.” Tehnologeju atteisteiba ir cīši svareiga, bet golvonais taipat palīk cylvāks: „Vy

Pārnejā godā pyrma pošvaļdeibu vieliešonu LTV raidejuma „Izvēlies nākotni!” debašu laikā Rēzeknis kandidatu saroksta puorstuovs iz vaicuojumu par latgalīšu volūdu suoce atbiļdēt latgaliski, raidejuma vadeituojs Guntis Bojārs palyudze: „Runājiet ar mani latviski!”. Izskanējušuo fraze sabīdreibā aizviņ ir aktuala. Kaida ir latgalīšu volūdys vīta publiskajā telpā, eipaši niu, pyrma Saeimys vieliešonu? Diskusejā 10. julī Ciesīs, sarunu festivalā „Lampa”, iz Regionu skotivis dasadaleja žurnalists Guntis Bojārs, Sabīdriskūs elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (SEPLP) prīšksādātuoja Sanita Upleja-Jegermane, Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka i volūdneica i RTU Rēzeknis akademejis profesore Sanita Martena, analizejūt naviņ konkretū situaceju, bet ari plotuokus vaicuojumus par volūdys lītuojumu pyrma vieliešonu debatēs. Diskuseju organizēja LSM Latgolys redakceja kūpā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv.   “Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys

Naseņ Baļtinovys vydsškolā aizvadeits 71. izlaidums – beidzamais vydšskolys statusā. Jaunajā vuiceibu godā Baļtinovys vydsškola paliks par pamatškolu. Caur vīnys školys stuostu var pasavērt iz regionu, eipaši pīrūbežu i juos byušonu iz prīšku. Voi izgleiteibys reformys i vaļsts kūpejuo politika pīteikamai jam vārā Latgolys i pīrūbeža realitati, i kaidys sekys školu reorganizaceja pamat iz vītejom kūpīnom, saruna ar niu jau bejušū Baļtinovys vydsškolys direktoru, ari Bolvu nūvoda dūmis deputatu (Latgolys parteja) Imantu Slišānu. Baļtinovys vydsškola Imantam Slišānam ir pyrmo dorba vīta, kur jis 1989. godā, piec augstškolys beigšonys, suoce struoduot kai geografejis školuotuojs. Piec tam gondreiž 25 godus jis vadeja Baļtinovys vydsškolu, kas daudzim ir naviņ vuiceibu vīta, bet ari latgaliskuos ideņtitatis, kulturys i kūpīnys centrys. Sarunu voda Marta Puzāka.

Pyrma mieneša Latvejā Saeima apstyprynuoja jaunu Ministru kabinetu. Leidza ar vaļdeibys maiņu ministru krāslūs tykuši ari jauni vuordi. Jūs vydā ari aizsardzeibys ministrys Raivis Melnis, ar kuru saruna par juo personeigū ceļu nu militaruo dīnasta da politikys, i par niu juo puorziņā asūšajim Latvejis drūšeibys, aizsardzeibys vaicuojumim i planim iz prīšku. “Nav runa par Latgolys drūšeibu, runa ir par Latvejis, par NATO i par Eiropys drūšeibu,” pastreipuoja Raivis Melnis. Sovpus raidejuma nūslāgumā par pyrmū uzjimšonu generaļa Pītera Radziņa profesionalajā vydsškolā Rēzeknis nūvoda Maltā stuosta militaruos vydsškolys direktors, puļkveds Vilis Bauska. Raidejumu voda Marta Puzāka.  

Pādejūs mienešu laikā arviņ vairuok vylki i luoči pasaruoda tyvuok saimisteibom i apdzeivuotom vītom. Napaseņ saplāstys vuškys Kruoslovys nūvodā, pyrma puora nedeļu luocs beja īsamaļdejs Jākubpiļs piļsātys teritorejā. Pliesieju pūstejumi ir nūpītnys izaicynuojums zemnīkim kai ekonomiski, tai ari emocionali. Nu vīnys pusis saiminīkim juosorgoj sovi eipašumi – ap lūpu ganeibom juobyun žūgim, nu ūtrys pusis – uorkuortys medeibu atļuovu izsniegšona ir par lānu i vālu, kod pliesieju pūstejumi saimisteibuos jau nūtykuši.  Kam juoizajam atbiļdeiba – saiminīkim, medinīkim, pošvaļdeibai ci vaļstei, kaidi var byut rysynuojumi, i kai cylvākim sadzeivuot ar meža zvierim, saruna ar medinīku, medinīku kluba „Mežabrāļi” vadeituoju Viktoru Rebli, Jākubpiļs nūvoda pošvaļdeibys civiluos aizsardzeibys inženeri Ilmāru Lukstu i Vaļsts meža dīnasta Medeibu dalis vadeituoju Valteru Lūsi. Sarunu voda Beatrise Borise.

Teatra skotive krizis apstuokļūs palīk par telpu cylvāku reiceibys paruodeišonai, dialogam i puormaiņom. Kaida ir teatra lūma myusu dīnuos, i kai teatri ītekmej globalī satrycynuojumi – kari, politiskuo nastabilitate, klimata puormainis i sabīdreibys polarizaceja. 4. junī Daugovpilī, „Teatra festivalā Nr.5”, nūtyka diskuseja „Krize teatrī i pasaulī”, kurā sprīde, kai muokslinīki reagej iz aktualajim nūtykumim, kaidys temys dominej teatru repertuarā, i kai teatris paleidz sabīdreibai lobuok izprast pasaulī nūteikūšū. Diskusejā dasadaleja kinu i teatra kuratore i kritike, Dailis teatra muokslinīcyskuos dalis vadeituoja Dārta Ceriņa, portala „Delfi” nacionalūs ziņu žurnalists Raivis Spalvēns, režisors, Latvejis Leļu teatra direktors Mārtiņš Eihe i socialantropologs, RSU asociātais profesors Klāvs Sedlenieks. Diskuseju vadeja teatra kritike i žurnaliste Henrieta Verhoustinska. Vysu diskuseju verīs ite. Diskuseju reikuoja „Teatra festivala Nr.5” komanda: Daugovpiļs teatris, Dirty Deal Teatro, Gertrudis īlys te