Kolnas?ta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim puorīt i beidzās.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordim buntavuot i buntavnīks.

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "izdarīt darbus" - padareit, apdareit, dasadareit.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveiejā “Vuordineicā” itūreiz par vuordu vierseiba.

Par Leldīnis svieteišonu, myusdīnu vierteibom i tūs kūpšonu Leldīnis prīškvokorā ir sarunu asam aicynuojuši katuoļu goreidznīku, Zylupis i Pasīnis draudžu pravestu Vitāliju Filipenoku, kurš cyta storpā aizaraun ar kūkgrebšonu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "skaļi" –  vysā bolsā, vysā golvā, pagrīzt cīšuok, smītis bolsā, skaneigs.

Myusu ituos dīnys gaška ir cylvāks, kuram pateikt volūdys i sarunys, –  rēzeknīte Gerda Mališeva. Cik nu pateik voi napateik, vaicuosim pošai Gerdai, bet tys ir tys, kas aizjam lelu juos kasdīnys daļu. Pyrma diveju godu Gerda paraleli tulkuošonys dorbim īsavuicejuse jaunu profeseju – kouču voi cytim vuordim personeiguos izaugsmis treneri. Šudiņ ruonuosim par latgalīšu pošapziņu, kouča profesejis aizkulisem, izpratni par koučingu Latgolā i tū, cik svareigi ir struoduot ar sevi.

Svietejūt Latgolys dzīšmu svātku symtgadi, itūgod 1. junī Daugovpilī atjaunuotajā Stropu estradē nūtiks Latgolys dzīšmu svātki. Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par 1943. gods 4. juli, kod vuocu okupacejis laikā Daugovpilī nūtyka Latgolys dzīšmu svātki. Svātkūs izmontuoja Latvejis nacionalū simboliku. Sorkonboltsorkonī karūgi pleivuoja sūpluok nacistiskos Vuocejis karūgim Svātkūs pīsadaleja 55 kori, 1500 dzīduotuoji, 20000 skateituoji. Viersdirigents – Teodors Reiters. Nūtikšonys vīta beja  sporta laukums Gajokā, ar specieli sataiseitom tribinem. Dzīduoja Latvyski i vuocyski.

Pi myusu šudiņ gostūs ir viļuonīts Ainārs Pudulis – cylvāks breivdūmuotuojs ar naīrostom idejom, kurūs vydā “Latgolys banka”. Vaicuosim Aināram, kas tod ir veiksmeigys finaņšu i sadarbeibys sistemys pamatā Latgolā? Taipat ari par turysmu, procesu efektivitati i daudzi kū cytu.

Par vuorda "monopoļka" nūzeimi klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ābele" - uobeļneica, uobēle, uobeļs.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "slapjš" - slapnis.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu pietejumu par Latgolys viesturi “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas” Gruomotys par Latgolys viesturi naizīt tik bīži, cik grybātūs, partū kotra nu tūs ir eipaša nūtikšona. Itūgod par taidu guoduojs Rēzeknis Tehnologeju akademejis i Latgolys Kulturviesturis muzeja pietnīks, viesturis doktors Vladislavs Malahovskis. Juo monografeja ir daļa nu vaļsts pietejumu programys projekta par identitašu ainovom: viesturi, kulturu i vidi. Izdavumā ir četrys leluos nūdalis. Pyrmuo ir vyspuoreiguoka i labi raksturoj Latgolys i puorejuos Latvejis atškireibys laikā, kod izaveiduoja Latvejis vaļsts. Tī precizi apraksteiti Latgolys sovpateibu veidojūšī administrativi teritorialī, saimnīcyskī, etniskī demografiskī, kai ari konfesionalī aspekti. Ūtrei nūdaļa veļteita latgalīšu i puorejūs latvīšu, kas nazkod tyka saukti par baļtīšim, attīceibom paguoj

Voi Latgolā jūkoj cytaiž i par kū ļauds ite smejās? Šudiņ raidejumā par latgalīšu humoru, improvizacejis teatri i jūkim runuosim ar multimuokslinīku, improvizatoru, sauktu ari par komiki, — Mārteņu Kozlovski aba Kozmenu. Ar jūkuošonu i improvizacejis teatri Kozmens aizruovs ari sovus bruoļus Juoni, Juri i Oskaru. Niu jī vysi dorbojās rodušajā apvīneibā “Spiediens”, kurys pamatā ir improvizaceja i rodūša bruolu saceņseiba komedejšovūs "Četri brāļi".