Kolnas?ta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "darīšanas" - līta, dareišona.

Par tū, kas ir  sprāglys i kū nūzeimej sprāguot, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Cik nūzeimeigs ir tautys sports i vītejūs sporta entuziastu padareitais regionūs? Kaidu vierzeibu tys var īdūt? Par fiziskū kulturu sovulaik i niu šudiņ runuosim ar sporta entuziastu, saimnīceibys “Brīviņi” saiminīku Pīteri Pavlovu. Pīters ar sportu saisteits vysu dzeivi, bejs meistara kandidats boksā. Hokeja entuziastu kusteibys aizsuociejs i vierzeituojs Ludzys i Rēzeknis pusē.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "pudele" un "limonāde" - butele, limonade.

Vysaidim viesturis nūtykumim (militarim konfliktim, jaunu vaļstu dybynuošonai) var byut atškireigs viertiejums. Nav ratums, ka pat vīnys saimis vydā cylvāki atškireigi interpretej faktus i izdora sacynuojumus. Turpynojam ar rubriku “Viesture latgalīša acim”, kurā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins kūpa ar literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču  atsavērs iz 1961. gods Iņdejis i Portugalis konfliktu, i konflikta atškireigū viertiejumu Latgolys gazetuos.

Tautys muzyka — kaida ir juos vīta i nūzeime niu? Šudiņ Rēzeknis nūvoda Viļānūs nūteik jau 21. ziņgātuoju i stuostnīku vokors, kas itūreiz puļcej vaira nakai 20 folklorys kūpu nu tyvejuokys i tuolejuokys apleicīnis. Tī ir tautys muzykys svātki, svātki vysim ituos muzykys izpiļdeituojim i meiļuotuojim i šudiņ mes sasateikam ar ituo pasuokuma idejis autori, Latvejis Universitatis studeju departamenta myužizgleiteibys eksperti, Tautys muzykantu bīdreibys vadeituoju i tautys muzykys tradicejis Latgolā pietneicu Ivetu Dukaļsku.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim nu seve, nu sevi.

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu gruomotu bārnim latgaliski – “Kai palikt par eistynu luoci”. Tim, kas sekoj leidza nūtikšonom latgalīšu literaturā, luocāns Meikuleņš i juo draugi jau ir pazeistami nu Meldrys Gailānis 2018. godā izguojušuos gruomotys “Meikuleņš īpazeist omotus”. Niu mozuokī skaiteituoji var turpynuot īpazeit jūs pīdzeivuojumus jaunā gruomotā – “Kai palikt par eistynu luoci”, kas veļteita emoceju saprasšonai i pījimšonai. Lai ari gruomotys nūsaukumā tys dūmuots drupeit cytā nūzeimē, luocāns Meikuleņš patīseibā ari ir eistyns luocs. Nazkod tū, tūreiz vēļ ar vuordu Mikijs, duovonā konkursā sajāmuse Meldrys Gailānis vacuokuo meita. Meldra kai jau literate radejuse par luocānu puosokys, kū stuostejuse sovim bārnim. Kod vacuokuo meita Madara Luīze izauguse, Meikuleņš tics juos mozajai muosai Irbei Bārbalai, tok mamys puosokys turpynuojušuos. I, dzeivojūt Latgolā, Mikijs puorguojs iz latgalīšu volūdu

Izguos trešais rokstu kruojums par Kuorsovys vieturis stuotim “Kārsavas stāsti III”,  kas papyldynoj pyrmajūs kruojumūs jau izcaltū industrialuo montuojuma temu i pīduovoj Latvejis teritorejā pyrmuo dzeļžaceļa daudzpuseigu viesturyskū i aktualū dokumentaceju. Gruomotys “Kārsavas stāsti III” autori ir Ineta Zelča Sīmansone, Raivis Sīmansons, Andris Uškāns, Agnese Neija, Toms Altbergs, sovpus interveju veiduošonā pīsadaleja ari Inetys mama Valentīna Zelča. Par Kuorsovu, kas moza, bet sovulaik strategiski cīši nūzeimeiga piļsāta Latgolys pīrubežā. Par tuo laika dzeivi pi dzeļžaceļa — smogu, atbiļdeigu i interesantu izvaicuosim dūmneicys “Creative Museum” vadeituoju, tikū kai izguojušuo rokstu kruojuma “Kārsavas stāsti III” autori, kuorsavīti Inetu Zelču Sīmansoni.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim par i ap - kuru i kod lobuok lītuot.

Vīns nu zeimeiguokūs nūtykumu Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonā beja 1991. gods janvara barikadis Reigā, kuruos pīsadaleja ļauds nu vysys Latvejis. Deļ tam janvarī vysod atguodojam barikažu laikus i cylvākus, kuri stuoviejuši kluotyn itim viesturiski svareigim nūtykumim. Vīns nu taidu ir Augstuokuos padūmis deputats, kurš tūlaik bolsuoja par Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, rēzeknīts Gunārs Klindžāns.  “Pi gunkuru nasiedieju, putru navuoreju, bet tymā pošā laikā mes darejom sovu dorbu Augstuokajā padūmē. Iz tū nedeļu, iz tūs desmit dīnu jis mož nabeja tik aktivs uorā pi barikažu, tok jis beja ni mozuok svareigs. Faktiski barikažu laiks beja pūsmys storp bolsuojumu par naatkareibu de facto i storp bolsuojumu par Latvejis vaļsti de iure, kas beja piec goda 21. augustā. Barikažu laiks zynomā mārā beja naizbāgams, deļtuo ka PSRS strukturys saprota, ka Baļtejis vaļsts i vēļ daudzys cytys bejušuos PSRS Republikys ar sovim naatkareibys bolsuojumim īt uorā nu ītekmis. Īt uorā nu PSRS sastuova.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ledusskapis" - ladaskaps, soltaunīks i saldātova.

Par tū, kas ir blazavnīks i kū nūzeimoj blazavuot klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina “Vuordineicā”.

Pyrma 105 godu itymā laikā nūtyka Latgolys atbreivuošonys ceinis, bet šudiņ mes gribim runuot par vīnu cytu, viesturyski nūzeimeigu pūsmu – Latvejis Nacionalūs pratizanu jeb mežabruoļu kusteibu. Deļtuo kūpā ar vieturis pietnīku Zigmāru Turčinski i Viļakys nūvoda muzeja vadeituoju Ritu Gruševu runuosim par Latvejis nacionalūs partizanu jeb mežabruoļu kusteibu Latgolā, vaira pīsaskarūt taišni Viļakys pusis Stompaku pūra saleņom i nūtykumim tī.  Pyrmuos partizanu vīneibys izaveiduoja taišni Latgolā 1944. gods rudinī piec Sorkonuos armejis ībrukuma. Praktiski iz vysa stypruokuo partizanu kusteiba beja Latgolys zīmeļūs i Vydzemis austrumūs.

Šudiņ gostūs Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibys “Andrupenes lauku sēta” nūvodpietneica, “Muozuos tradiceju školas mozajim” iniciatore i vadeituoja, malnuos keramikys veiduotuoja, augu pazinieja, piertneica i tradicionaluos kulturys pietneica Evija Maļkeviča-Grundele. Pījamūt dzeivis izaicynuojumus, pārnejuo gods suokumā jei suokuse organizēt “Muozuos tradiceju školas mozajim”. Evija piec garuokys dzeivuošonys Reigys pusē iz dzymtū Ondrupini atsagrīze vaira nikai pyrma sešu godu. Šudiņ ar Eviju runuosim par tradiceju saglobuošonys nūzeimi i īspiejom caur jaunū paaudzi, dzeivi Latgolys laukūs, Latgolu šudiņ i iz prīšku.