Kultras Rondo

Veselas divas pirmizrādes šajā nedēļas nogalē gaidāmas Latvijas Leļļu teātrī. Pie skatītājiem nonāks gan klasiskās Šarla Pero pasakas „Runcis zābakos” iestudējums Vijas Blūzmas režijā ar izsmalcinātām marionešu lellēm, neparastām video projekcijām un atmiņā paliekošām dziesmām, gan mazuļiem no viena līdz divu gadu vecumam domātā izrāde „Tīrs zobiņš un bumba”, kur aktieri neiebildīs, ja mazākie skatītāji nolems rāpot pāri skatuvei. Ar zābaku novilkšanu sākas teātra piedzīvojums mazuļu izrādē “Tīrs zobiņš un bumba”, jo ieeja nelielajā Kamerzālē ir zeķēs: bērniem atļauts rāpot un steberēt pa skatuvi, kas iekārtota zāles vidū. Apkārt mīksti spilveni un tālāk arī krēsli vecākiem. Pēc īsas instrukcijas aktrises Rūta Dišlere un Irina Krasta ar rāmu smaidu iepazīstina ar lellēm – bumbu, mākoni, Mēnestiņu un saulīti. Izrāde nav didaktisks stāsts, kāpēc jāmazgā zobi – zobu birstes gan te parādās, bet vairāk kā rotaļbiedri. Aktrises iepazīstina arī ar krāsām un kustību – ātri, lēni, augšā lejā. Teksta šajā izrādē ir

Laikmetīgās mūzikas un laikmetīgā cirka apvienojums ir pamatā Mūzikas akadēmijas un Rīgas cirka sadarbībai. Par iecerēto Kultūras rondo izvaicāsjam cirka direktori Māru Pāvulu un mūsdienu mūzikas festivāla "deciBels" māksliniecisko vadītāju, komponisti Annu Fišeri un festivāla pārstāvi Paulu Prauliņu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Mūsdienu mūzikas festivālā "deciBels", kas norisināsies no 31. marta līdz 4. aprīlim, izskanēs trīspadsmit latviešu komponistu jaundarbi, kas īpaši sacerēti pēc "deciBels" pasūtījuma, informē festivāla rīkotāji. Organizētāji norāda, ka vislielākais izaicinājums jaunajiem komponistiem varētu būt koncerts "Jaunas skaņu pasaules: DIY perkusiju ansamblis", kas notiks 3. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas cirka atjaunotajā arēnā. Koncertam JVLMA Kompozīcijas katedras studenti ne tikai radījuši jaunus skaņdarbus, bet arī unikālus no dažādiem sadzīves priekšmetiem un materiāliem izgatavotus netipiskus mūzikas instrumentus.

Šodien, 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā vairāki notikumi: Smiļģa kabinetā risināsies sarunas ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem Lauru un Uldi Siliņiem, kā arī  tiks atklātas divas izstādes. Muzejā un dārzā būs apskatāma  izstāde „Latviešu teātra personības un izrādes Eiženijas Annas Freimanes fotogrāfijās”, kā arī „Skatuves mākslinieku šarži”.

28. martā Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde iestudējumam "Karaļu spēle". Starptautiskajā Teātra dienā tiekamies ar šīs izrādes aktieri Gerdu Lapošku, kurš iedziļinājies Stefana Cveiga "Šaha novelē". Paralēli arī Federiko Garsijas Lorkas dzejā, jo maijā Hanzas peronā būs izrāde "Nazis sirdī iestrēdzis". Aktieris atzīst, ka dienu pirms pirmizrādes ir ļoti satraukta sajūta, naktī pat modies un jutis, ka atkārto tekstu, bet arī negrib koķetēt ar satraukumu, bailēm vai grūtumu, jo ir daudz strādāts un visam vajadzētu būt labi. "Laiks ārpus teātra mani kārtīgi audzināja," neslēpj Gerds Lapoška. Viņš atzīst, ka ir veiksme un laime, ka ir atgriezies Jaunajā Rīgas teātrī.  "Man ir brīnumstāstiņš par teātra būtību. Es biju aizgājis prom vairāk nekā pirms gada. Oktobrī kādā pasākumā satiku Māru Ķimeli, mēs sarunājāmies, viņa teica, ka man pašam vajag izdomāt, ko spēlēt," stāsta Gerds Lapoška. Viņa noradīja uz Cveiga "Šaha noveli".  "Pagājis gads, esmu atpakaļ teātrī, kaut ko vajag spēlēt, citi kolēģi aizņemti jauni

Rotko muzejā Daugavpilī jaunajā pavasara izstāžu sezonā līdzās spēcīgām personālizstādēm, kuras veidojuši mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, apmeklētājus gaida vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, kā arī Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo – radošais dialogs.  

Kā piedzīvot vecumu un kā veidot paaudžu savstarpējo komunikāciju? Par to rosina pārdomāt dokumentālās filmas "Mani 80 pavasari" režisore Agnese Laizāne un operators Toms Šķēle, ar kuriem tiekamies Kultūras rondo studijā. Operators Toms Šķēle gan joko, ka filmu vajadzēja saukt „mani 88 pavasari”. Filma jau saņēmusi Lielo Kristapu par labāko debiju, bet Agnese Laizāne uzsver, ka filmā ir cilvēki, kuri dzīvojuši piepildītu dzīvi. No 4. aprīļa kinoteātros visā Latvijā būs skatāma režisores Agneses Laizānes debijas dokumentālā filma “Mani 80 pavasari”, kas šogad Nacionālajā kinobalvā “Lielais Kristaps” saņēma balvu kā labākā debijas filma. Tā stāsta par vecumu, dzīves spēku un paaudžu attiecībām, atklājot trīs iedvesmojošu senioru stāstus, kas iedrošina un motivē skatītājus dažādās vecuma grupās. Dokumentālā filma “Mani 80 pavasari” meklē atbildi uz jautājumu: vai viegli būt vecam un apzināties laika nogriežņa noslēdzošu posmu? Trīs stāsti par vecumu, par senioriem, kas iedvesmo ar jaudīgu dzīvesparu un att

Tuvojas 19. Arhitektūras biennāle Venēcijā, kurā Latvija piedalīsies ar izstādi „Aizsardzības ainava”. Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas paviljona veidotāji, pētot tik aktuālo NATO ārējo robežu stiprināšanu un tās fizisko nospiedumu ainavā un emocionālo nospiedumu cilvēku dzīves pieredzēs, aicināja uz diskusiju pēcpusdienu. Ar savu pētniecības darbu iepazīstināja arī austriešu arhitekts Teo Doitingers, kurš jau ilgstoši iedziļinās robežu infrastruktūrā visā pasaulē.

Par kamerkantāti “Latvija”, kas pirmatskaņota tālajā 1987. gadā festivālā “Varšavas pavasaris” un tagad tiks atskaņota festivālā „Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. Par laiku, kurā dzīvojam un kurā top mūzika, Kultūras rondo saruna ar komponistu Pēteri Vasku. 12. un 13. aprīlī, koncertzālē “Cēsis” notiks ikpavasara festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. 13. aprīlī, plkst. 16.00 festivāla kamermūzikas programmā pasaulē atzītā latviešu operas soliste Maija Kovaļevska sniegs koncertu, kurā pirmo reizi Latvijā tiks atskaņota Pētera Vaska kamerkantāte “Latvija.

Latvijas izcilo personību piemiņas saglabāšana – par jaunām iespējām un veidiem pārrunājam Kultūras rondo studijā, atsaucoties uz diskusiju, kurā piedalījās akadēmiskās jomas un mantojuma institūciju pārstāvji. Sarunājas Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte, rakstniece un režisore Kristīne Želve un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors, mākslas kritiķis Kaspars Vanags. Ierakstos klausāmies diskusijas fragmentus. Kultūras ministrija 21. martā rīkoja diskusiju, kurā aicināja vērtēt iespējās par par Latvijas izcilo personību piemiņas saglabāšanas veidiem un to iespējām, tostarp Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritērijiem.

Kur patvērusies dzejnieka Arta Ostupa "Patiesība"? Kultūras rondo studijā to vaicājam pašam dzejniekam, lasot viņa jaunāko dzejas krājumu "Patiesība". Nupat apgāda "Neputns" paspārnē klajā nācis dzejnieka Arta Ostupa jaunākais dzejas krājums "Patiesība". Šis ir piektais krājums dzejnieka karjerā un šoreiz tajā klātesoši ir gan filozofi Martins Heidegers un Valters Benjamins, gan arī Nadja Bulanžē un Liāna Langa.

21. martā Dailes teātrī pirmizrāde. Režisors Mārtiņš Eihe uz Lielās skatuves iestudējis dramaturga Džeza Batervērta lugu „Kalifornijas pakalni” par kādas ģimenes sargātajiem noslēpumiem, par mātes un meitu attiecībām. Iestudējumā piedalās gan pieredzējušās, gan topošās Dailes teātra muzikālās aktrises. Izrādes darbība sākas ar 70.gadiem, kad mājās pie mirstošās mātes ierodas viņas četras meitas. Viktorijas laikmetā celtais viesu nams, kurā uzaugušas Vebu māsas, ir paputējis savā spožumā. Māte guļ slimības gultā un tūristi šeit vairs neiegriežas. Pirms vairākiem gadiem valdzinošā Vebu atraitne viena audzināja savas četras meitas, lai viņas kļūtu par mūzikas sensāciju. Vita Vārpiņa atveido divas lomas, gan Veroniku, četru meitu mammu, gan vecāko meitu Džounu. Iestudējumā aktrises Ieva Segliņa, Ilze Ķuzule Skrastiņa un Jana Herbsta atveido pieaugušās māsas. Savukārt māsas jaunībā ir topošas aktrises Dramatiskā teātra muzikālā aktieru 2.kursa studentes – Justīne Skutāne, Gerda Igaune,  Sintija Ceplauska un Dani

Reakcijas uz pasauli, kurā dzīvojam, un sajūtu, ka nevaram kontrolēt tās turbulentos procesus, gan iespēja konstruēt vidi kā absurdu ikdienas reāliju apvērsumu personālizstādē "Citi pasažieri" izvērš mākslinieks Viktors Timofejevs. Kultūras rondo pirms izstādes atklāšanas tiekamies ar mākslinieku Viktoru Timofejevu un izstādes kuratori Andru Silapēteri. No 22. marta līdz 15. jūnijam LNMM galvenās ēkas 4. stāva zālēs noritēs līdz šim apjomīgākā Ņujorkā dzīvojošā Latvijas mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde “Citi pasažieri”, kas izvērš tādas tēmas kā citādība, dalītas identitātes, salasāmais un nesaprotamais. Izstāde ietver Viktora Timofejeva svarīgākos radošās prakses motīvus, multimediālā instalācijā apkopojot jaunākos gleznojumus, zīmējumus, video darbus, kā arī speciāli veidotu skaņas ainavu, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Mišu Skalski (FI/LT). Visi ekspozīcijas elementi savieno autobiogrāfiskas atsauces ar plašākiem sabiedriskajiem procesiem sociālkritiskā metaforā un tiek izkārtoti sceno

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs turpina meklēt mākslas un medicīnas vēstures krustpunktus, aicinot māksliniekus interpretēt muzeja kolekcijas un dot skatītājiem jaunu vielu pārdomām. Pašlaik muzejā skatāms rezultāts līdz šim nopietnākajai sadarbībai: māksliniece Laimdota Malle pērn pusgadu pavadīja rezidencē Anatomijas muzejā, veidojot vizuālu dialogu ar tā kolekciju un meklējot metaforas starp cilvēku un citu sugu ķermeņu anatomiju – gan formā, gan neredzamās atmiņu un emociju saiknēs. Izstādē „Biedē mani, mierini mani, biedē mani” Laimdota Malle daudz domājusi par sērošanas procesu un beigām kā jaunu sākumu, kas atspoguļojas viņas neparastos skulpturālo formu darbos. Īpaši šai izstādei radītā Sarmas Gabrēnas mūzika apņem skatītāju, kurš dodas augšup no Anatomijas muzeja pirmā stāva preparātu konkrētībām uz mākslinieces Laimdotas Malles izstādi, kurā skatāmie skulpturālie darbi piedāvā ļauties filozofiskam vispārinājumam par cilvēka un dabas vienotību. „Nebeidz pārsteigt tas, ka cilvēka ķerm

Latviešu senāko romānu korpuss – LatSenRom tagad pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas platformā "Digitālā bibliotēka". Par vairāk nekā 450 latviešu romāniem, kas izdoti līdz 1940. gadam Kultūras rondo iztaujājam literatūrzinātnieces Andu Baklāni un Evu Eglāju-Kristsoni.   Kā visērtāk piekļūt šai krātuvei? Kā notika romānu meklēšanas un kataloģizēšanas  darbi? Kas nosaka to, ka šajā laika posmā izdotais izdevums kvalificējas vietai digitālajā krātuvē? Un ko šie teksti mums vēstī par laika garu teju 150 gadu senā Latvijas vēsturē? Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) platformā "digitalabiblioteka.lv" publicējusi Latviešu senāko romānu korpusu (LatSenRom (1879–1940)), kurā iekļauti vairāk nekā 450 latviešu romāni, kuri pirmo reizi izdoti laika posmā no 1879. līdz 1940. gadam. Korpusu veidojoši LNB digitalizētāji un pētnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratoriju. Par teks

Cilvēka stāvokļa pētniecība un portretējums – tā savu režijas darbu „Tā ir mūsu kauna vaina” īsi raksturo režisore Elīza Dombrovska. Izrādē daudz tēmu, emociju un impulsu, kas tapuši koprades procesā. Radošā komanda iestudējumā apvieno dzeju, kustību, mūziku un laikmetīgās vizuālās mākslas elementus. Jauniestudējums tapis "Dirty Deal Teatro". Izrāde „Tā ir mūsu kauna vaina” iesākas ar personiskiem un kultūras vēstures stāstiem. Sengrieķu mītu varoņi saplūst ar mūsdienu cilvēka sajūtām, tomēr šī nav lomu spēlēšana. Iestudējums tapis kā koprades darbs, saliekot kopā daudzus puzles gabaliņus. Visu radošo komandu vadījusi režisore un mūzikas autore Elīza Dombrovska, ar viņu arī saruna par izrādes galveno tēmu - kauns un vaina. Izrādes teksts ir radošs kopdarbs, to veidošanā iesaistīti daudzi, gan pati režisore, gan aktrises Anna Klišāne un Sabīne Tīkmane, gan dzejnieki Aleksandrs Barons, Agnese Krivade, Anna Belkovska, gan horeogrāfs Edvards Kurmiņš. Anna Belkovksa, kura ir gan dzejniece, gan dramaturģe, atklāj

“Pieci vētrainie gadi. 1987–1991” mākslas fotogrāfa Gvido Kajona melnbaltajās fotogrāfijās un publicista un mākslas vēsturnieka Pētera Bankovska vērojumā. Kā mainās mūsu uztvere par laiku? Cik daudz esam paspējuši izstumt no savas apziņas par perestroiku, Padomju Savienības norietu, pirmo kokakolu? Un – cik bīstams ir nostaļģijas slazds par laiku, kurš savā nokrāsā draud atkārtoties arī mūsdienās? Kultūras rondo tiekamies ar abiem izstādes veidotājiem. No 17. marta galerijā „Istaba” skatāma Gvido Kajona melnbalto fotogrāfiju izstāde “Pieci vētrainie gadi. 1987–1991”. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Uz katru no pieciem gadiem attiecināmas 10 fotogrāfijas, kurās parādās ne tikai Rīga, Talsi vai Ogre, bet iespraucas arī Londonā, Maskavā vai Rietumberlīnē notverti tālaika vēsturiskie kadri. Brīdī, kad Eiropa piedzīvo kara draudus, Kajona izstāde atgādina par miera un brīvīb

Pasaule ārpus laika – tā pašiem mazākajiem skatītājiem domāto studijas „Rija” animācijas filmu „Telmas ideālā dzimenīte” raksturojusi Eiropas Bērnu un jauniešu filmu asociācijas žūrija, kas pērnruden tai piešķīra balvu Vācijas starptautiskajā bērnu un jauniešu filmu festivālā „Schlingel”. Pēc pasaules pirmizrādes Vācijā režisora Reiņa Kalnaeļļa jaunā pilnmetrāžas animācijas filma par pingvīnmeitenīti Telmu šonedēļ nonāks arī uz Latvijas ekrāniem. Tā izaugusi no savulaik daudzus festivālus apceļojušās īsfilmas „Kad āboli ripo”, un filmas pamatā ir Liepājas mākslinieka Andreja Prigičeva neparastie, ar krāsu zīmuļiem radītie tēli. Mazā Telma pēc dažām dienām sasniegs pingvīnu pilngadību – piecus gadus, bet viņa bažījas, vai Dzimenīte viņu atradīs. Viņas mājās – Ledus zemē – valda šķietama pārpilnība, bet Telmai trūkst vecāku siltuma. Telma ilgojas sagaidīt Dzimenīti kopā ar labākajiem draugiem – Kaķi un Peli no Zaļās zemes – un nolemj rīkoties. Un tur arī sākas piedzīvojumi. Bet šīs neparastās tēlu trijotnes v

Aspazijas 160. dzimšanas dienas svinības Kastaņolā, kas bija Raiņa un Aspazijas trimdas vieta turpat četrpadsmit gadu, aktualizē jautājumu par Raiņa un Aspazijas muzeja pastāvēšanu šajā Šveices ciematā. Kultūras rondo saruna par pieredzēto un Ingas Ābeles topošo romānu „Mīlamā” ar Ingvildu Strautmani.     Kastaņolā 15. un 16. martā bija sabraukuši ne tikai viesi no Latvijas, bet arī latvieši no Itālijas, no Vācijas, no vairākām Šveices pilsētām - Cīrihes, Bernes un Bāzeles. Aizvadīto svinību sakarā ir trīs ziņas. Pirmā no tām: Rainim un Aspazijai veltītā ekspozīcija Kastaņolā, visticamāk, tiks pagarināta, līgums ar Lugano pašvaldību tiks pagarināts vēl uz diviem gadiem. Vēl gan ir jāatrisina dažas praktiskas lietas Otra ziņa - Kastaņolā ir iela "Via Rainis e Aspazija, latviešu dzejnieki un patrioti" un šo ielu oficiāli atklās maijā.  Trešā ziņa: Lai Raiņa un Aspazijas piemiņa Šveicē būtu dzīva, tiek domāts arī par dažādām jaunām sadarbības formām, un viena no tām, kas arī vēl ir sagatavošanas procesā, var

Kultūras rondo sākam jaunu sadaļu „Iepazīstam tekstus”. Saruna par mūsdienu kontekstu Timotija Snaidera darbā „Par tirāniju” un Platona darbā „Valsts”. Diskutē tulkotāja Ieva Lešinska, filozofs Artis Svece un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. „Ja neviens no mums nav gatavs mirt par brīvību, tad mēs visi mirsim tirānijā.” Ar šādiem vārdiem savu grāmatu noslēdz vēsturnieks, domātājs publiskais intelektuālis Timotijs Snaiders. Viņa darbs „Par tirāniju: divdesmitā gadsimta divdesmit mācības” latviešu valodā iznāca 2017. gadā un joprojām skaudri sasaucas ne tikai ar tiem notikumiem, kas šobrīd risinās pasaules politiskajā arēnā, bet arī ar to, ko domājis un sarakstījis sengrieķu filozofs, matemātiķis un rakstnieks Platons. "Tas, no kā viņš brīdināja tolaik un kas varbūt tā gluži nepiepildījās Trampa pirmās prezidentūras laikā, tas šobrīd piepildās, godīgi sakot, diezgan tādā satraucošā veidā," vērtē Ieva Lešinska. "Un es domāju, ka viena no galvenajām lietām, kas notiek, ir... es atceros, ka tajā grāmatā viņš brī

Izklaide ir ienesīgāka par ziņām, un arī ziņas var būt izklaide. Kamēr reitingi ir augsti, viss taču ir kārtībā, vai ne? – Par mediju lomu un atbildību mūsdienās runāsim studijā kopā ar Nacionālā teātra iestudējuma "Nacionālais kanāls" režisoru Matīsu Kažu un viņa radošo komandu. Pēc Lī Hola lugas un Padija Čajefska 1976. gada filmas "Network" scenārija tapušais Nacionālā teātra Lielās zāles jauniestudējums "Nacionālais kanāls" Matīsa Kažas režijā pirmizrādi piedzīvoja 6. martā. "Filmas "Network" scenārijs, kas sarakstīts teju pirms piecdesmit gadiem, nevarētu būt aktuālāks šodien. Daži teksti, kas sarakstīti Aukstā kara laikā, viens pret vienu attiecināmi uz šodienas realitāti, un tas ir īpaši sāpīgi," norāda režisors. "Parādības, kuras Čajefskis 20. gadsimta 70. gadu vidū aplūko caur melna humora prizmu, mūsdienās ir kļuvušas par realitāti. Mēs skatītāju aizvedīsim nedaudz sirreālā un komiskā piedzīvojumā cauri mediju varas līkločiem, aplūkojot tās absurdās, ciniskās aizkulises un meklējot tajā visā cilv