Rta Intervija

Miera sarunu virzībā uz priekšu Ukrainas karā ir ieinteresētas vien Amerikas Savienotās valstis un Donalda Trampa administrācija, vērtē Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis, militārais analītiķis un bezpartejiskais Saeimas deputāts Igors Rajevs. No visām pusēm ir vērojama kritika un roku berzēšana par miera sarunu izgāšanos.

Gaidāmās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, ko šobrīd skata atbildīgajā Saeimas komisijā, ir ieguvums katram nodokļu maksātājam. To intervijā Latvijas Radio atzina starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma "BDO Latvia" partneris Edgars Voļskis. Nauda, ko ieturēs pensiju fondu pārvaldnieki no mūsu iemaksām, sākšot samazināties. Tāpēc nākotnē  pensijas varētu palielināties par pieciem līdz 10 eiro. -- 25. martā Saeimas budžeta un finanšu komisija skatīs jautājumu par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā. Plānotās izmaiņas paredz jaunu kārtību, kādā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, kā arī kārtība, kādā tiek veikta šī maksājuma uzskaite un ieturēšana.

Valsts budžeta tērējošās iestādes negrib iet ārā no komforta zonas, tā par nevēlēšanos samazināt izdevumus valsts pārvaldē sarunā Latvijas Radio norādīja Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite. Konfederācija ar partneriem izveidojusi memorandu valsts izdevumu samazināšanai par 850 miljoniem, taču vieni no koalīcijas partneriem - “Progresīvie” - to atteikušies parakstīt. Bite norāda, ka pēdējos četros gados kopējie izdevumi valsts pārvaldē un pašvaldībās ir pieauguši par 47 procentiem jeb sešiem miljardiem eiro.

Aizsākam jaunu ikmēneša interviju ciklu, kurā atskatīsimies uz vienu no centrālajiem mēneša notikumiem Eiropā. Martā ziņu virsrakstos tā vai citādi turpina dominēt karš Ukrainā. ASV prezidents Donalds Tramps ir runājis ar Krievijas autoritāro līderu Vladimiru Putinu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunām idejām aizsardzības stiprināšanai, savukārt Eiropas Savienības valstu līderi bija sanākuši Briselē, lai apspriestu savus turpmākos soļus. Ko mēs no tā visa varam secināt? Tam arī ir veltīta mūsu šā rīta intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu no „Renew Europe” grupas Ivaru Ijabu.

Dzirdot par uzbrukumu Ukrainas civilajiem objektiem, mēs nevaram teikt, ka Putins pārkāpa kādu vienošanos, kas nupat it kā notikusi sarunās ar Trampu, tā uzskata Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. Latvijas Radio viņš teica, ka tā ir Putina sarunu „vešanas” īpatnība – viņam ir nozīmīga katra detaļa un komats, bet kamēr neesam pierakstījuši, definējuši, katrs runā par kaut ko „savu”, teica Kuzmins.

„Radio Brīvā Eiropa”/„Radio Brīvība” darbs turpināsies neatkarīgi no turpmākajiem lēmumiem, kas tiks pieņemti Vašingtonā. Tajā pat laikā raidsabiedrība apsver visas iespējas par savu nākotni un liek cerības, ka, iesūdzot tiesā to pārraugošo ASV Globālo mediju aģentūru, Amerikas tieslietu sistēma nostāsies Prāgā bāzētā medija pusē. Tā intervijā ar Latvijas Radio norāda „Radio Brīvā Eiropa”/„Radio Brīvība” (RBE/RB) projekta „Current Time” direktors Pāvels Butorins. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, gan ASV prezidenta rīkojumu, gan RBE/RB lēmumu to pārsūdzēt tiesā, kāda ir to ietekme uz „Current Time” darbību? Kā tas ietekmēs vai jau ietekmē auditoriju? Pāvels Butorins: Mēs joprojām esam ēterā, joprojām veidojam saturu. Joprojām sniedzam necenzētu, faktos balstītu informāciju mūsu skatītājiem un lasītājiem. Kas notika – sestdien mēs saņēmām vēstuli no Kari Leikas, ASV Globālo mediju aģentūras pārstāves, kurā apgalvots, ka tiek atcelts mūsu Kongresa piešķirtais finansējums. Mēs uzskatām, ka šī rīcība ir pretli

Lai apstādinātu dzimstības straujo kritumu, būs visaptverošs plāns, taču attiecībā uz pabalstu palielināšanu nākamgad būtu nepieciešami aptuveni 150 miljoni eiro, minimums – 135 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio intervijā "Labrīt" sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība). Uzulnieks šo jautājumu jau pārrunājis ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), kura atzinusi, ka 150 miljonu neesot, bet pieejami "vairāki desmiti" miljoni eiro. Ministrs teica, ka varot runāt par mazākām summām, bet precīzāk būšot skaidrs rudenī, kad būs zināmas valsts budžeta aplēses. Vienlaikus ministrs uzsvēra – valdībai neesot citu variantu, kā risināt slikto demogrāfisko situāciju. Ministrs arī sarunā norādīja, ka neatbalsta masveida viesstrādnieku pieplūdumu kā risinājumu Latvijas ekonomikas celšanai.

Gatavības līmeņi medikamentu pieejamībā krīzes situācijā ir dažādi, intervijā Latvijas Radio sacīja Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Kritiskā vieta ir aptiekas un būtisko zāļu pieejamība tur.

Katrā slimnīcā ir nodrošināti medikamentu krājumi diviem, trim mēnešiem, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no Jaunās Vienotības. Un šos medikamentu krājumus regulāri pārbauda.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9 %, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Runājot par uzņēmuma finansiālo stāvokli, “airBaltic” valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs min, ka zaudējumus 2024. gadā noteica vairāki faktori. 

Ukraina pieņēmusi ASV priekšlikumu ieviest pilnīgu pamieru ar Krieviju uz 30 dienām, un tagad tiek gaidīta Maskavas atbilde uz šo piedāvājumu. Vienlaikus ASV nekavējoties atcels pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsāks sniegt Ukrainai militāro palīdzību, teikts ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā par tikšanos Džidā Saūda Arābijā. "Būtiski, ka nav izskanējuši nekādi termiņi un noteikti procedūras jautājumi," vērš uzmanību politologs, vēstures profesors Ojārs Skudra. Viņš apspēlē ASV pausto, ka „bumba nu ir Krievijas pusē”, sacīdams, ka tā ir "diplomātiska bumba" un Krievijas atbilde būšot frontes līnijā. Intervijas otrajā pusē pievēršamies arī notiekošajam Latvijā. Ojārs Skudra atzīmē, ka jau gadu desmitiem uzticība Latvijas valdībai ir ļoti zema, un līdzko gribēs, valdību var sašūpot Zaļo un zemnieku savienība. Viņaprāt, nav izslēgts, ka tas notiks pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, ja partijai nebūs pa prātam ostu reformas gaita.

Jau šogad jāuzsāk būvniecība "Rail Baltica" Iecavas posmā, par to ir pārliecināts jaunais Satiksmes ministrs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Intervijā rīta programmā Labrīt viņš teica, ka daļai iesākto darbu finansējums ir atrasts. Pēc ministra domām, arī savienojamībai ar Rīgu ir jābūt. Švinka uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jāsaprot, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos finansējums "Rail Baltica" izveidei ir jāatrod.

Kādas ir dzimumu nevienlīdzības izmaksas valsts ekonomikai? Oksfordas Universitātes emeritētā profesore Linda Skota uzsver, ka “izslēdzot sievietes no ekonomikas, būtībā tiek izslēgta puse iedzīvotāju.” Viņa skaidro, ka sieviešu līdzdalība ekonomikā ne tikai veicina izaugsmi, bet arī palielina dažādību, kas savukārt sekmē inovācijas un sabiedrības labklājību. Šonedēļ Rīgā norisinājās jau ceturtā “Novatore Impact Summit” konference, kurā ar savu uzstāšanos piedalījās arī Linda Skota. Viņa dalījās savos pētījumos par seksisma patiesajām izmaksām un to, kā dzimumu nevienlīdzība ietekmē valstu ekonomikas attīstību, stabilitāti un ilgtspēju. Ir Starptautiskā sieviešu diena. Daudzas sievietes šodien saņems ziedus, saldumus un apsveikumus, bet jūsu pētniecība rāda, ka aiz šī simbolisma slēpjas arī skarba realitāte – seksisma un dzimumu nevienlīdzības ekonomiskās sekas. Kā jūs raugāties uz šo dienu? Profesore Linda Skota: Man nav iebildumu pret konfektēm un ziediem – ja kāds grib man tos dāvināt – es neiebilstu. B

Eiropas Parlamenta un citu Eiropas institūciju gaiteņos ir jūtamas lobistu pastiprinātas pastaigas, kas mēģina skaidrot un pārliecināt, ka tiklīdz izskanēs pēdējais šāviens Ukrainā, tā uzreiz būtu jāatjauno gāzes piegādes ar Krieviju. Intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība).

Tas, ka policijā ir uzsākti seši kriminālprocesi par seksuālo uzmākšanos ir labs rādītājs problēmas apzināšanai, intervijā Latvijas Radio sacīja Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Ir liels sasniegums jau tad, kad cilvēki piekrīt par šīm lietām runāt.

Šobrīd var tikai spekulēt, kādi ir ASV prezidenta Donalda Trapa nodomi un nosacījumi, parakstot miera līgumu starp Krieviju un Ukrainu. To intervijā Latvijas Radio sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (Jaunās Vienotība). Melbārde ir arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte un, runājot par šo jomu, viņa norādīja, ka situācija izglītības jomā nav vienkārša, taču tiks darīts viss iespējamais, lai ierobežotajos valsts finansējuma apstākļos vismaz daļēji jaunais izglītības finansēšanas modelis "Programma skolā" šajā gadā tiktu īstenots.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt militāro palīdzību Ukrainai, kura jau ceturto gadu cīnās pret Krievijas agresiju, lielākas problēmas var būt ar pretgaisa aizsardzību un agrā brīdinājuma informāciju un izlūkinformāciju, kā arī ir jautājums par "Starlink" interneta pieejamību Ukrainas armijai, intervijā raidījumam Labrīt pauda Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Viņš norādīja, ka citas tehnikas un artilērijas munīcijas krājumi mazināsies, atkarībā no kauju intensitātes, un, iespējams, ar to var palīdzēt Eiropa. Bet pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" gan ražo tikai ASV, un tas ir nozīmīgs elements gaisa telpas aizsardzībai, bet pēc ASV piegāžu apturēšanas Ukraina tās varēs saņemt tikai caur citām valstīm, kas var būt ilgāk un dārgāk, norādīja Slaidiņš. Tāpat nozīmīga ASV palīdzības daļa ir izlūkošanas un agrās brīdināšanas sistēmas – to Eiropa var aizstāt, bet tas nenotiek uzreiz ar vienu klikšķi, sacīja Slaidiņš. Viņš skaidroja, ka šobrīd, tikko Krievija paceļ gaisa

Vien trīs ar pus tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju šobrīd ir vērsušies ar iesniegumu pagarināt uzturēšanas atļauju, to intervijā Latvijas Radio norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze. 4. martā aptuveni 15 tūkstošiem ukraiņu beidzas izsniegtās vīzas un uzturēšanās atļaujas. Roze pieļauj, ka daļa ukraiņu šo pienākumu atliek līdz pēdējam brīdim, bet daļa vairs neatrodoties Latvijā.

Jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. To Latvijas Radio pastāstīja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra. Mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē, teica Vētra. Jautāts par „valdības restartu” un šajā nozīmē par veselības ministru Hosamu Abu Meri, Vētra teica, ka neuzskata, ka ministra nomaiņa nestu nozarei ko labu. Viņš atklāja, ka veselības aprūpē iesākti vairāki darbi un nozīmīgas reformas, kur saredz turpinājumu.

Asiņains konflikts pašlaik norisinās Centrālāfrikas valsts Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos. Nemiernieku grupējums „M23” pēdējos mēnešos ir ieņēmis vairākas lielas pilsētas, savā karagājienā nogalinot tūkstošiem cilvēku, tostarp sievietes un bērnus. Tiek ziņots arī par kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta skartajās vietās. Simtiem tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši mājas un devušies bēgļu gaitās. KDR valdība apsūdz kaimiņvalsti Ruandu nemiernieku atbalstīšanā. Par konflikta cēloņiem un starptautiskās sabiedrības reakciju dzirdēsiet Latvijas Radio intervijā ar Briseles domnīcas „Bruegel” pētnieku Rūelu Domu.