Zinmais Nezinmaj

Ja atmiņa būtu taustāma lieta, daudzas no šīm lietām būt kopīgas konkrētām grupām, un vienai paaudzei būt kopīga atmiņu lieta par Otro pasaules karu, citai - par rindām padomju laika gastronoma, vēl kādai - par bērnību agrajos 90. gados. Atmiņa ir vienīgais, kas mums pieder. Vai patiesi? Daļa no šīm atmiņām, īpaši tās, kas saistās ar mūsu dzīves publisko sfēru, ir kolektīva atmiņa, kuru ir parocīgi grozīt un pielāgot dažādu režīmu labā. Kopīgas atmiņas mūs vieno un arī šķir, tāpēc tās ir parocīgs instruments politikas veidotāju rokās. Vai tas notiek ar Latvijā? Kurā brīdī "vēsturiskās patiesības" ir zinātniski fakti un kurā manipulācijas centieni ietekmēt cilvēku atmiņas? Par kolektīvās atmiņas lomu šī brīža sabiedrībā Latvijā saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar vēsturniekiem Kasparu Zelli un Edgaru Engīzeru.  

Kad notiek globālas krīzes, lielākie cietēji ir tie, uz kuru pleciem gulstas lielāka atbildība par līdzcilvēkiem. Krīžu laikā visvairāk cieš tās sabiedrības grupas, kurām ir mazāk iespēju pārstāvēt savas tiesības. Visā pasaulē tās ar lielu pārsvaru ir sievietes. Arī šobrīd pasaulē tieši sievietes ir tās, kuras visvairāk cieš no dabas katastrofām ekonomiskām problēmām vai pandēmijas. Kāpēc tieši sievietes to izjūt visvairāk un kā globālās krīzes ietekmējušas arī latviešu sieviešu dzīvi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes pētnieki Veronika un Elgars Felči. Ir tapis pētījums par sieviešu attieksmēm un nesenām krīzēm saistība ar karu un pandēmiju. Pētījuma pamatā ir septiņas diskusijas ar Latvijas sievietēm no dažādiem reģioniem un ar dažādām dzīves situācijām. "Gribēja parādīt sieviešu perspektīvu. Runāju ar dažādām sievietēm dažādās dzīves situācijās. Fokusa grupu diskusiju galvenais mērķis bija izzināt neaizsargātību saistībā ar sociāliem resursiem, kas tieši saistīti gatavību klimata

Sejas maskas un respiratori ienāca mūsu ikdienā tikai ar Covid pandēmiju, lai gan dažu profesiju pārstāvjiem šādu aizsargtērpu valkāšana ir ikdienā. Latvijā tapusi unikāla laboratorija, kurā pārbaudīs, cik efektīvi pret vīrusiem, piesārņojumu, lielu karstumu un citām nelabvēlīgām ārējās vides ietekmēm ir dažādi aizsarglīdzekļi, sākot ar ikvienam zināmajām sejas maskām, līdz specializētiem apģērbiem ugusndzēsējiem un aprīkojumam militārpersonām. Kā tas notiek un kas šajā laboratorijā jau notiek, skaidro RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Individuālās aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa. Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā atklāta Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorija, kuras aprīkojums ir unikāls pasaules līmenī. Jaunā laboratorija nodrošinās operatīvu un kvalitatīvu individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi. Bagātīgi aprīkotajā laboratorijā ir ap 80 dažādu iekārtu, kas paredzētas gan masku, respiratoru un filtru, gan īpaš

Ir laiks mūsu dzīvē, kad apkārtējo pasauli sajūtam īpaši asi un jutīgi, un ir laiks, kad kļūst grūtāk sadzirdēt čukstus, izlasīt burtus un apkārtējā pasaule "sāk pazust tulkojumā" mūsu maņu orgānu dēļ. Cilvēkam, kļūstot vecākam, vājāka kļūst dzirde, acīm trūkst asuma un arī pirkstu gali kļūst nejūtīgāki. Šis process daudziem cilvēkiem ir daļa no novecošanas. Kas notiek ar cilvēka spēju uztvert apkārējās vides kairinājumus, kāpēc maņas vecumdienās nav tik asas un vai tas nozīmē, ka vecumā visas maņas zūd, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesore, medicīnas doktore Una Riekstiņa un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters. Novecošana notiek individuāli. Ir pētīts arī, kas notiek ar cilvēku emocijām saistībā ar maņām, novecojot. Cilvēkam dzīves laikā emociju intensitāte krītas. Veci cilvēki ir draudzīgāki. "Ir viens liels bet, domājot par emocijām, kas dzīves laikā nekrītas un sa

Ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas ietekmē senās būves, dabas un arhitektūras pieminekļus. Par klimata pārmaiņām esam daudz runājuši, taču ir kāda mūsu dzīves joma, kura, šķiet, ir ļoti tālu no izmaiņām dabā, tomēr cieši saistīta ar tām. Nemateriālais kultūras mantojums - mūsu tradīcijas, paražas, veids, kā svinam svētkus, piekopjam senus amatus. Daļa šī mantojuma ir cieši saistīta gan ar gadskārtu ritējumu, gan to, kas atrodas apkārtējā vidē. Kā fenoloģiskās izmaiņas varētu mainīt šo mantojumu, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece Ieva Vītola un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. "Nemateriālo kultūras mantojumu veido piecas jomas: ir mutvārdu tradīcijas, ir spēles mākslas, ir arī paražas, rituāli un svētki un ir divas, kas vistiešāk saistītas ar klimata pārmaiņām, kur jau tagad redzam ietekmes, tās ir zināšanas un prasmes, kas ir saistītas ar dabu un visumu un arī tradicionālās amatniecības prasmes," skaidro Ieva Vītola. "Ja runājam par šīm

Mēs bieži runājam, ka cilvēks aug un attīstās, līdz sasniedz 23 - 25 gadu vecumu. Tomēr cilvēks, būdams pieaugušais 25 gadu vecumā, nav tāds pats, kā sasniedzot 65 gadu vecumu. Kad cilvēka smadzenēs iestājas briedums un vai nobriedušas personības spēj dzīves laikā mainīties? Vai cilvēka personība, raksturs un uzvedība mainās dzīves laikā arī tad, kad smadzenes ir nobriedušas? Kas notiek ar mūsu atvērtību jaunajam, elastību pārmaiņās, komunikācijas prasmēm, kad mūsu ķermenī un smadzenēs iestājas miers attīstībā un sākas novecošana, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesore attīstības psiholoģe Anika Miltuze. Ko par vecu cilvēku uzskatīja sabiedrība pirms vairākiem gadsimtiem? Cilvēka mūža ilgums ir bijis krietni atšķirīgs dažādos laikos, cik ilgi dzīvoja cilvēki viduslaikos un kā dažādos sociālajos slānos uztvēra vecus cilvēkus? Kad tā laika sabiedrībā cilvēks bija vecs un vieds, bet kad vecs un "bērna prātā"?  Ņemot vērā, ka viduslaikos cilvēka vidējais mūža ilgums bija aptuveni

Brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā izcērt kokus, kaimiņos sāk būvēt cūku fermu, vai plāno izveidot vēja parku, iedzīvotāji parasti sāk aktīvi rosīties un dažādos veidos paust savu nostāju par notiekošo. Skaidrs, ka tuvākā vide prasa lielāku uzmanību un tad sabiedriskas diskusijas notiek karstos toņos. Kādas ir iedzīvotāju iespējas ietekmēt vides apsaimniekošanu Latvijā un vai esam aktīvi, iestājoties ne tikai par notiekošo pagalmā, bet Latvijā kopumā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvji Lilija Apine un Valters Kinna. Vai cilvēkiem Latvijā ir zināšanas, vēlme un iespējas ietekmēt lēmumus, kas saistīti ar dabu un vidi sev apkārt? Vai sabiedriskās apspriešanas ir efektīvs instruments vai efektīvāk ir zvanīt žurnālistiem un konfliktus risināt ar mediju starpniecību? Vai institūcijas un uzņēmumi ieklausās iedzīvotāju viedoklī? Jānis Rozītis bilst, ka cilvēki arvien mēdz uzdot jautājumu, ko nozīmē videi draudzīgs dzīvesveids "

No maza dīgsta līdz lielam ziedam vai smagai rudzu vārpai. Augu pasaulē augšanas process ir labi iepazīts, tomēr aizvien nebeidz pārsteigt cilvēkus. Kā no sīksīkas sēkliņas spēj izaugt tīrumi ar labību, meži un ziedoši košumkrūmi, tas ir cilvēka acīm slēpts un unikāls process. Savā mazdārziņā, audzējot pārtiku un dekoratīvos augus, zinām, ka tiem vajadzīgs mēslojums. Taču, cik daudz, kad un kas tieši? Kā agronomi un botāniķi zina, kas konkrēti vajadzīgs augam un kā apstākļi augsnē ietekmē nātres vai rožu krūma dzīvi? Kā augi barojas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijas darbinieces Anita Osvalde un Gunta Čekstere. Kukaiņēdāji augi Latvijas dabā Šo raidījumu veltām augu barošanās jautājumiem un augsnes faktoriem, kas ietekmē augu dzīvi, bet dažkārt augs izsalkumu daudz labāk remdē nevis ar to, kas ir augsnē, bet sagremojot kādu kukaini. Gan Latvijā, gan visā pasaulē ir vairāki simti kukaiņēdāju augu sugu, kas izveidojušas pie

Plastmasas atkritumu daudzuma pieaugums pasaulē prasa steidzīgu rīcību. Arī Latvijā runājam par to, ka poligoni nav labākais risinājums atkritumu noglabāšanai. Viens no veidiem, kā pasaulē cīnās ar šo likstu, ir plastmasas dedzināšana, taču arī šeit ir ne mazums bažu. Eiropas kustība "Zero Waste" triju valstu pētījumā atklājusi kaitīgo dioksīnu vistu olās, kas perētas atkritumu dedzinātavu tuvumā. Kāpēc filtri "neizķer" visas kaitīgās vielas un vai atkritumu dedzināšana ir labs veids, kā atbrīvoties no plastmasas atkritumiem, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē biedrības "Zero Waste" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Ineta Šteinberga. Vai eksistē baktērijas, kas ēd plastmasu? Pagājušā gadsimtā plastmasas materiāli kļuva par sasniegumu, kas daudzās jomās cilvēkiem atviegloja dzīvi. Taču nav pagājis pat pilns gadsimts un mēs jau redzam, cik lielas problēmas plastmasas atkritumi spēj radīt. Zinātnei tāpēc nepieciešams domā

Piens, ko dzeram šodien, ir atšķirīgs no tā, ko cilvēki uzturā lietoja senatnē. Mainās pārtika, mainās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes, mainās pircēju prasības un dažas no tām nāk ar dažiem trūkumiem. Kas ir A1 un A2 tipa kazeīns un vai tiesa, ka modificētais A1 izraisa veselības problēmas cilvēkiem un sliktāku izslaukumu ganāmpulkos? Kā mainījušās govis pēdējos gadsimtos un ko pienā esošais kazeīns liecina par govju selekciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus. Daina Jonkus atzīst, ka jautājums par kazeīnu aktuāls kļuva jau 21. gadsimta sākumā, kad zinātnieki atklāja, ka beta kazeīnam ir daudz daudz dažādi polimorfi varianti jeb allēles. Atkarībā no tā izpaužas piena īpašības. "Pētījumi ir dažādi un faktiski ir pretrunīgi. Joprojām ziņojumi par šo tēmu tēmu ir dažādi, nav vienota slēdziena. Ja būtu konkrēti pierādīts, ka A1 ir sliktāks, nekā A2 piens, tad droši vien pārtikas nekaitīguma organizācijas rīkotos. Patreiz pasaulē

Bots, kurš aizstās Google meklētāju, ātri uzrakstīs tavā vietā motivācijas vēstuli, meklējot darbu, un pat sacerēs dziesmām vārdus. Robotikas nozarē vienmēr ir solīts, ka cilvēka radošās spējas paliks tikai cilvēkam, taču nu jau mākslīgais intelekts ir radījis rīku, kuram piemīt "domas lidojums". Vai šis bots ir nevainīgs palīgs skolēniem eseju rakstīšanā, vai tam varbūt arī nopietnāks pielietojums un arī sekas informatīvajā telpā, vai boti neaizstās arī "troļļu fermas", lēti un ātri radot viltus saturu internetā? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas politikas doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks LUMI mākslīgā intelekta vadošais pētnieks Pēteris Paikens. Pēteris Paikens skaidro, ka būtiskākā atšķirība šim no citiem modeļiem ir tā, ka viņš ir darīts pieejams sabiedrībai.  "Mums ir līdzīga modeļa, pirms tam līdzīga modeļa, pēc tam tas, kas pietrūka, kas ir ChatGPT unikālais pienesums ir, viņi ieviesa veidu, kā to modeli sak

Pirms gada šajā nedēļā vēl aktīvi plosījās Covid pandēmija, turpinot noslogot slimnīcas un ārstu ikdienu, tad pēkšņi sākas karš Ukrainā. Ievainojumi, traumas, invaliditāte, infekcijas, arī nāve ir ikdiena kara zonā un ātri tā kļuva arī par ikdienu Ukrainā. Bet cik spējīgi palīdzēt karavīriem ierakumos bija ārsti pirms simts un vairāk gadiem? Darbs frontē ar ievainotiem, smagi slimiem un lipīgu infekciju plosītiem karavīriem bija ārsta ikdiena 20. gadsimta sākumā. Vai medicīna ir ko guvusi un mācījusies no šīm smagajām pieredzēm ierakumos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Marjus Zaļeckis, Kara muzeja Ekspozīciju un izstāžu nodaļas vēsturnieks, un Mārtiņš Vesperis, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks. Mikroķirurgu darbs kara laikā mūsdienās Visai drīz pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā palīgā ukraiņiem steidzās Latvijas mediķi. Viens no viņiem bija mikroķirurgs Olafs Libermanis, kurš kopā ar savu kolēģi ne vien palīdzēja ievainotajiem ukraiņu ka

Cilvēka acis jau izsenis vērsušās tālumā, domājot, vai mēs esam vienīgie Visumā, vai ir vēl kāda mums līdzīga ar saprātu apveltīta būtne gaismas gadu attālumā. Ārpuszemes dzīvības meklējumi var šķist kā meklēt smilšu graudiņu siena kaudzē, tomēr ne viens vien astronoms tam veltījis savu mūžu. Interese par to, vai esam vienīgie kosmosā, cilvēku prātus ir urdījusi jau no senām dienām, taču, vai šajā jomā ir bijusi nopietna izpēte? Kāds ir bijis slavenā "citplanētiešu meklētāja" - ASV astronoma Frenka Dreika ieguldījums un cik daudz ir nopietnas pētniecības, cik - spekulāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā analīzē astronomijas interesents un IT speciālists Raitis Misa. "Jautājums ir nopietns tādā ziņā, ka visus interesē atbilde uz šo jautājumu," atzīst Raitis Misa. "Ir jānodala divas lietas, ir civilizācija, kas ir inteliģence tādā izpratnē, kā mēs to saprotam. Un vienkārši dzīvība kā tāda, ko varētu atrast, piemēram, tepat uz Marsa, kas nemaz nav izslēgts. Protams, atrasta vēl nav. Šobrīd nekas nekur atrasts

Februāris Latvijā dabas nozarē tradicionāli ir mitrāju mēnesis un mitrāji ir tā ekosistēma dabā, kuru labi zinām. Tā kā Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme, tad palienas un purvi ir ierasta, dažkārt pat kādam traucējoša vieta. Taču tām ir būtiska loma ne tikai dabas  daudzveidībā, bet arī klimata regulēšanā. Šogad Mitrāju diena veltīta to atjaunošanai un par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE projekta Biotopu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja, botāniķe Agnese Priede. Purvu nozīme latviešu folklorā Ja šodien par purvu runā kā par vērtīgu biotopu, tad, palūkojamies arī uz to, kā mūsu senči sadzīvoja ar purvu. Latviešu folklorā purvs bija haosa telpa - robežšķirtne starp drošo un nedrošo pasauli, starp dzīvajiem un mirušajiem. Par purvu mitoloģiskā nozīmē stāsta folkloras pētniece Janīna Kursīte, bet par senlietu atradumiem šādās vietās - arheologs Mārcis Kalniņš. "Gatavojoties šai sarunai, izdomāju, ka purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kas nav cilvēku sacūkota, jo

Pēdējās nedēļās satraucošus notikumus piedzīvoja Turcija un Sīrijas reģions. Vai nesenā zemestrīce ļāvusi ko jaunu saprast par seismisko aktivitāti uz šīs planētas un kas īsti zināms par notikušo zemes dzīlēs? Aizvadītās nedēļas notikumi Turcijā un Sīrijā no jauna aktualizējuši jautājumus par to, uz kādas "pulvera mucas" dzīvo daudzi pasaules iedzīvotāji. Kāpēc nevaram laikus prognozēt zemestrīces un kas notiek Turcijas un Sīrijas reģiona ģeoloģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs. Vulkānisko pelnu atradumi Latvijā Lai arī Latvijas neatrodas vulkānu teritorijā, tomēr arī šeit var atrast senu vulkānu pelnus un nogulumus. Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Normunds Stivriņš Teiču purvā uzgāja Islandes vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gadā, pēda

Varam tikai iztēloties, cik fantastisks izskatījās Piena ceļš, kad naktīs pasaule ietinās tumsā, nevis laternu, reklāmas stabu un ēku apgaismojumā. izgaismotā pasaule mums sniedz drošības sajūtu un komfortu arī pēc saules rieta, bet diemžēl padara mūsu debesis arvien blāvākas. Kā mākslīgais apgaismojums uz Zemes ietekmē astronomiskos novērojumus un kā dzīvās būtnes, piemēram, putnus migrācijā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams. "Tā saucamais gaismas piesārņojums tiem, kuri interesējas par astronomiju, nav nekas jauns. Jau vairākus gadu desmitus ir pieejamas kartes, kur var apskatīties, kurās vietās ģeogrāfiski ir gaišākas vai tumšākas debesis. Tas parasti ir veidots kā tāds matemātisks modelis, izejot no tā, cik liela ir pilsēta, ir pievienoti arī satelīta attēlu novērojumi. Viens tas, ka observatorijas jābūvē tālāk no apdzīvotām vietām, tas ir jau kā likums.

Raidījumā bieži esam runājuši par to, ko cilvēkam un dabai sniedz daudzveidība, taču ne reti neatbildēts paliek jautājums, vai bioloģiskā daudzveidība un veselīgas ekosistēmas dabā ir savienojamas ar cilvēka saimniekošanu un peļņu. Kā maza saliņa starp urbāno vidi un industriāli iekoptām lauku teritorijām – tie ir bioreģioni. Teritorijas, kurās robežas nosaka nevis administratīvais iedalījums, bet bioloģiski daudzveidīga ekosistēma. Kā darbojas šādi bioreģioni pasaulē un vai mums tādi ir arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis un biedrības "Green fest" pārstāve Lāsma Ozola. Slīteres dabas parka un Šlīteres bākas vēsture Šlīteres bāka, ko varam meklēt Slīteres nacionālajā parkā senāk palīdzējusi ne tikai kuģotājiem. Pēdējos gados bākā izveidotas dabu izzinošas ekspozīcijas, bet šis gads ir īpašs gan pašai bākai, no jauna verot vaļā durvis pēc rekonstrukcijas, gan visam Slīteres nacionālajam parkam. Sagaidot Slīteres Nacionālā parka simtgadi, Dabas ai

  Cilvēka attiecības ar literatūru ir bijušas ārkārtīgi dinamiskas kopš cilvēce radīja rakstību, tajā redzama gan sabiedrības noslāņošanās, gan ievērojamu vēstures pagriezienu ietekme uz cilvēku prasmi lasīt. Taču grāmata vienmēr bijusi kā durvis uz citu pasaule, kas ne visiem ir sasniedzama. Kā grāmatas cilvēki lasīja pirms divsimt gadiem: par ko tajās rakstīja un kādas izmaiņas sabiedrībā bija novērojamas, ienākot plaša patēriņa literatūrai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro literatūrzinātnieki -  Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija. Kāds teksts labāk iegulst atmiņā - lasītais vai dzirdētais? Vienkāršus tekstus vieglāk ir uztvert klausoties, savukārt sarežģītus un enciklopēdiskus tekstus labāk ir lasīt. Tomēr nav vienas konkrētas atbildes uz jautājumu, kāds teksts labāk iegulst atmiņā - lasītais vai dzirdētais. Kā cilvēks izprot un uztver tekstu? "Skatot uz  cilvēka att

Aizvadītajā gadā beidzot tika sekvenēts cilvēka genoms - tas ir tikai viens no atklājumiem medicīnā, kas no jauna parāda, cik maz izpētīts un pārsteigumiem bagāts ir cilvēka organisms un tajā notiekošie procesi. Medicīnas nozare sprintā steidz izprast gan dažādu slimību cēloņus, gan meklē zāles kaitēm, kuras tuvākajās desmitgadēs kļūs arvien aktuālākas. Ko medicīnas nozarei nesis aizvadītais gads? Jaunas tehnoloģijas, tostarp, mākslīgā intelekta jomā un attālinātajā aprūpē, jauni atklājumi neiroloģijā, unikāli notikumi transplantaloģijā. Par pagājušā gada būtiskākajiem atklājumiem medicīnā un to, kā tie ietekmēs pētniecību arī šogad, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ramona Valante un uzņēmuma "Longenesis" līdzdibinātājs, medicīnas tehnoloģiju eksperts Emīls Sjundjukovs.  Svarīgākie 2022. gada pētījumi bioloģijā Sintētiskā šūna, lielākā baktērija, izpratne par to,

Nebūtu melots, sakot, ka pasaule sastāv no ūdeņraža. Tas ir pirmais elements ķīmisko elementu tabulā un tas ir izplatītākais elements. Tāpēc nav pārsteigums, ka pētnieki jau labu laiku lauza galvas, kā šo elementu izmantot savā labā, ražojot enerģiju. Izplatītākais elements visumā solās būt arī nākotnes degviela un apkures elements. Taču līdz tam vēl daudz izaicinājumu, viens no tiem - kā iegūt ūdeņradi videi draudzīgā, bet arī efektīvā veidā. Te ir idejas arī pašmāju pētniekiem. Kāda šobrīd izskatās ūdeņraža nākotne enerģētikā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Andris Šutka, RTU vadošais pētnieks Mārtiņš Vanags un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Ļesničenoks. Dažas idejas, kā elektrību varētu radīt arī cilvēka organisms Dejošana, riteņbraukšana un svīšana - šie ir tikai daži no enerģijas avotiem, kas potenciāli varētu radīt elektrību. Vai tiešām cilvēks ar kinētisko enerģiju, ko rada, varētu uzlādēt telefonu un cik ilgi būt