Rta Intervija

Valsts nav sekojusi līdzi Covid laikā veikto ieguldījumu "airBaltic" atgūšanai, secinājusi Valsts kontrole. Nevienā no uzraudzības līmeņiem - Satiksmes ministrijā, "airBaltic" padomē, Ministru kabinetā - nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu, Latvijas Radio skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam. "airBaltic" biznesa plāns pamatos ir turpināms, bet esot jāpielāgojas konkrētā mirkļa tirgus apstākļiem. Tā Latvijas Radio norāda aviokompānijas vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons. Viņš norāda, ka 2022. gadā kompānija pielāgojās kara radītajām sekām, bet šobrīd pielāgošanās notiek pie piegādes ķēžu stabilizēšanās. Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā bija 545 miljonus eiro. No

Šobrīd ir diskusijas, kādi naudas apjomi pēc diviem gadiem varētu būt Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei. Lai panāktu izdevīgākus nosacījumus, Baltijas valstīm ir kopīga nostāja, ka zemniekiem jānodrošina taisnīgāks atbalsts un tiešmaksājumi. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības. Pastāv cerība, ka visu triju valstu pozīciju ņems vērā.

Arvien vairāk Baltijas valstu iedzīvotāju tuvākajā nākotnē nesagaida sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tādu ainu atklāj bankas "Citadele" jaunākais pirktspējas barometrs. Taču Igaunijas cilvēki aptaujā bijuši pesimistiskāki. Tā intervijā raidījumā Labrīt pastāstīja bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Viņš skaidro, ka abās kaimiņvalstīs pēdējos divus gadus bijusi ekonomikas recesija, bet kopš pērnā gada beigām Igaunijas ekonomika uzņem apgriezienus. Visā Baltijā cilvēki tērē arvien vairāk, sacīja Purgailis. -- Jaunākās Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu vien par 0,5% – pagājušajās prognozēs skats bija pozitīvāks, proti, paredzēts bija 1% pieaugums. Šī ir viszemākā prognozētā izaugsme Baltijas valstu vidū, Lietuvā sagaida IKP pieaugumu par 2,8%.

Latvijā ikdienas enerģijas patēriņš ir no 500 līdz 750 megavatiem, un ar tīru un stabilu enerģijas avotu, kāda ir kodolenerģija, mēs būtiski varētu pastiprināt savu energoneatkarību. Tā intervijā raidījumā Labrīt izteicās kodolenerģijas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Dmitrijs Rusovs. Viņš pauž, ka ar kodolenerģiju varētu arī samazināt emisiju apjomu un paaugstināt energosistēmu stabilitāti. Par šo tematu 21. maijā spriež arī starptautiskajā konferencē “Kodolenerģija Latvijai”.

Nākamajā apkures sezonā Rīgā varētu tikt palielināts siltuma tarifs. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. Viņš norādīja, ka uzņēmums pašlaik iepērk energoresursus nākamajai sezonai - ir iepirktas aptuveni divas trešdaļas nepieciešamās gāzes, kuras cena ir augstāka nekā pērn, attiecīgi var sagaidīt apkures tarifu kāpumu, kura apmēru uzņēmuma vadītājs gan nenosauca.

Situācija ar pārtikas cenu pieaugumu Latvijā ir dramatiska – lai gan atkal vērojams cenu kāpums veikalu plauktos, ir pārstrādātāji un ražotāji, kam tirgotāji iepirkuma cenas nav pārskatījuši gadiem, bet uzcenojums veikalos veido pat 200 procentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja biedrības „Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Trons minēja, ka lielākais uzcenojums esot augļu un dārzeņu sektorā, bet, piemēram, par saražoto pienu lauksaimnieki saņemot 50 centus par litru.

Laila Kundziņa daudzus gadus vadījusi Latvijas Universitātes (LU) fondu, kas piesaista ziedojums augstskolai, kā arī piešķir stipendijas studentiem. Tagad viņa strādā Rīgas Stradiņa universitātes fondā, kā arī nupat Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē ieguvusi doktora grādu sociālajās zinātnēs, aizstāvot promocijas darbu „Ziedojumu piesaistes tendences valsts dibinātajās augstskolās”. Kā Latvijas augstskolām veicas ar ziedojumu piesaisti un kāpēc tām nepieciešams mecenātu atbalsts?

Latvijas Mobilais Telefons ieguvis nozīmīgu vietu Eiropas Aizsardzības fonda projektos, kur attīstīta 5G tehnoloģijās balstītas dronu un komandvadības sistēmas. Tas ir nozīmīgs solis ne tikai militārajā drošībā, bet arī Latvijas tehnoloģiju nozares starptautiskajā pozīcijā. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis raidījumā Labrīt stāstīja, ka Eiropas Komisija devusi mandātu sešos projektos.

Kopš šogad ieviestās zāļu cenu reformas 75 procentiem medikamentu pircēju tēriņi par zālēm ir samazinājušies par vidēji 13 eiro katram. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs, saucot to par būtisku panākumu, jo zālēm līdzīgi kā citām precēm cenas ik gadu augot. Viņš gan atzina, ka līdz šim lētākie medikamenti pēc reformas ir kļuvuši dārgāki. Pārmaiņas neesot ietekmējušas arī zāļu pieejamību.

Nav ļaunu ārējo spēku, kas pašvaldībās iebalso vienus un tos pašus cilvēkus, to izdara paši iedzīvotāji, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektore,politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Izdarot izvēli, cilvēkiem ir jāņem vērā ne vien saimnieciskās lietas, ko pašvaldības dara, bet arī kāda ir politiķu vērtību nostāja. Pašvaldību vēlēšanas būs spogulis tam, kuram reģionam ir kāda attieksme pret valstiski svarīgām vērtībām.

Vasarā gaidāmie Skolēnu dziesmu un deju svētki ir ļoti izaicinošs pasākums mediķiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņa norādīja, ka tam gatavošanās sākusies uzreiz pēc iepriekšējo dziesmu svētku noslēguma.

Šonedēļ aprit 80 gadi kopš Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Par spīti daudzajiem gadiem Latvijas teritorijā joprojām atrodami tā laika karavīru pīšļi. Atklātos Latvijas aizstāvju kaulus pārapbedī kapos, bet atrastos nacistiskās Vācijas un Sarkanās armijas karavīru kaulus uzglabā, tā saucamajā, kaulu depo. Pēc starpvalstu līguma nacistu pusē karojušo cilvēku kaulus piereģistrē un tos apraksta speciālisti no Vācijas, uz kurieni pīšļus arī nogādā. Tāds līgums ir arī ar Krieviju, tiesa Latvijas austrumu kaimiņi pēc savu karavīru kauliem uz Latviju nedodas, lai gan mūsu valsts visu ir izdarījusi, lai sarkanarmiešu piederīgie tos varētu saņemt. Tā stāsta kritušo karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits. Novembrī jūs stāstījāt par, tā saucamo, melno arheologu darbībām. Dienvidkurzemes novadā ārzemnieki bija atrakuši un izlaupījuši Otrā pasaules kara karavīru apbedījumus. Jūsu vienībai izdevies noskaidrot, trīs konkrēto cilvēku vārdus, kuri esot no Nīderlandes. Toreiz lielā bedrē jūs atklājāt

Baltijas valstis starptautiskajā arēnā šobrīd darbojas tik cieši un vienoti kā nekad, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs, diplomāts Andrejs Pildegovičs. Esam cieši kopā ar pārējām Ziemeļvalstīm, mūsu balsis skaļāk skan Eiropas Savienības un NATO formātos un tālākās vietās, piemēram, ANO Drošības padomē. Baltijas valstu sadarbību stiprinājis Krievijas uzbrukums Ukrainai, kas ir uzbrukums starptautiskajām tiesībām.

Latvija ir nojaukusi tā dēvēto Uzvaras pieminekli, ir aizliegusi Georga lentīšu izmantošanu, taču tas nenozīmē, ka aizliegumi var sekmēt 9.maija izpratni kā Eiropas dienu. To intervijā Latvijas Radio sacīja vēsturnieks un Aizsardzības koledžas pasniedzējs Valdis Kuzmins. -- 8. maijā pieminam Otrā pasaules kara beigu Eiropā gadadienu - pagājuši astoņdesmit gadi kopš asiņainā laika, kas izplosīja visu - zemi un cilvēku dzīves, atstājot mantojumā neizdzēšamas pēdas. Kā interpetējam šo periodu un kā sadzīvo dažādās izpratnes par notikušo un tā sekām?

Ir steidzami jāpārskata cenas pakalpojumiem, ko šobrīd sniedz autobusu pārvadātāji reģionālās nozīmēs maršrutos. To Latvijas Radio intervijā sacīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Viņš norādīja, ka noslēgtie līgumi šobrīd pārvadātājiem rada zaudējumus. -- 7. maijā Satiksmes ministrijā gaidāma iesaistīto pušu sanāksme, kurā spriedīs par neatliekamajiem uzdevumiem saistībā ar pasažieru pārvadātāju uzņēmumu kritisko finanšu situāciju saistībā ar noslēgtajiem līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu izpildei.  

Rūta Muktupāvela kopš pērnā gada vairs nav Latvijas Kultūras akadēmijas rektore. Taču joprojām ir šīs akadēmijas profesore, kā arī kultūras ministres Agneses Lāces ārštata padomniece. Saruna ar Rūtu Muktupāvelu gan par kultūras nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā, gan mūsdienu laikmeta izaicinājumiem izglītībā un Dziesmu un deju svētkiem.   Nesen raidījumā "Kultūršoks" izskanēja, ka atjaunotajās Tabakas fabrikas telpās finansējuma trūkuma dēļ nav izdevies iekārtot darbnīcas Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunajiem dažādu jomu māksliniekiem. Arī Latvijas Kultūras akadēmijai, kuras rektore jūs vēl nesen bijāt, bija paredzētas telpas Tabakas fabrikā. Vai vismaz jūsu akadēmijai jau izdevusies šī pārcelšanās? Vai tur arī ir kādas problēmas? Rūta Muktupāvela: Mākslas akadēmijai tur labāk veicās, bet mums sakarā ar to, ka radās problēmas Lāčplēša ielā, atjaunojot Jaunā Rīgas teātra vēsturisko ēku, radās plaisas. Tas apstādināja visu procesu uz pāris gadiem. Līdz ar to, p

Kā veicināt latviešu valodas kā svešvalodas apguvi augstākajā – C līmenī? Kāda ir mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu – interese par latviešu valodas studijām un ko no šīs pieredzes varam aizgūt paši? Par šīm un citām valodniecības aktualitātēm šonedēļ Rīgā runāja starptautiskā konferencē, analizējot Latvijas Universitātes īstenotā projekta "Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums" pirmos rezultātus. Saruna ar konferences projekta vadītāju, Latvijas Universitātes tenūrprofesori valodniecības un literatūrzinātnes nozarēs Andru Kalnaču. Lūdzu, sākumā izstāstiet par projektu, kam ir tik svarīgs nosaukums – „Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums”. Andra Kalnača: Bija projektu konkurss pagājušā gada rudenī. Un tur bija dažādi temati, un viens no tiem bija arī šāds. Tā kā mēs darbojamies dažādos ar latviešu valodu saistītos virzienos, arī ar latviešu valodu kā svešvalodas mācīšanu, sapratām, ka tā mums ir laba ie

1. maijā Latvijā brīvdiena ir ne tikai par godu Darba svētkiem, bet arī Satversmes sapulces sasaukšanas dienai. Aprit 105 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta pirmās darba dienas, kad sāka izstrādāt Latvijas konstitūciju jeb Satversmi, kas ir galvenais mūsu valsts likums, kurā atrunātas Latvijas vērtības, tiesības, pienākumi un valsts pārvaldes struktūra. Kā un kāpēc vairāk nekā gadsimtu izkoptajā likumā vērtības vajag saglabāt, un vai Satversme joprojām ir aktuāla? Par to saruna ar Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes asociēto profesoru un grāmatas „Satversmes iztulkošana” autoru Jāni Plepu. Vārdu “satversme” pirms vairāk nekā pirms 150 gadiem izgudroja valodnieks un jaunlatvietis Atis Kronvalds, veidojot no vārda “tvert”. Viņa galvenais vēstījums: “cilvēki pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”. Kā jūs domājat, vai visi Latvijas iedzīvotāji var pilnīgi un droši patverties vai tomēr šajā jumta likumā laika gaitā radušies kādi robi? Jānis Plep

Salīdzinot Latvijas sabiedrības vērtējumu par vēstures notikumiem un piemiņas dienām, tādējādi saprotot mūsu sabiedrības saliedētību, jaunākajā sociālās atmiņas pētījumā secināts, ka septiņu gadu laikā kopš iepriekšējā pētījuma mūsu nācija ir kļuvusi vienotāka. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andris Saulītis, piemēram, Latvijas okupācijas faktu nu jau atzīst vairāk nekā puse iedzīvotāju. Viņš nedomā, ka sabiedrības domu maiņā vienīgais iemesls ir Krievijas iebrukums Ukrainā.

Domnīca "LaSER" 28. aprīlī iepazīstinās ar jaunāko ziņojumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmas reformas iespējām. Tajā pētīta Nīderlandes pieredze, un ziņojumu sagatavoja bijušais premjers Einārs Repše. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt viņš atzina, ka Nīderlandes pieredzi pētīja jau trešo reizi un ar to varot risināt tādas Latvijas problēmas kā veselības nozares zemo finansējumu un vājo pieejamību.