Rta Intervija

Vien trīs ar pus tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju šobrīd ir vērsušies ar iesniegumu pagarināt uzturēšanas atļauju, to intervijā Latvijas Radio norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja Maira Roze. 4. martā aptuveni 15 tūkstošiem ukraiņu beidzas izsniegtās vīzas un uzturēšanās atļaujas. Roze pieļauj, ka daļa ukraiņu šo pienākumu atliek līdz pēdējam brīdim, bet daļa vairs neatrodoties Latvijā.

Jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. To Latvijas Radio pastāstīja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra. Mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē, teica Vētra. Jautāts par „valdības restartu” un šajā nozīmē par veselības ministru Hosamu Abu Meri, Vētra teica, ka neuzskata, ka ministra nomaiņa nestu nozarei ko labu. Viņš atklāja, ka veselības aprūpē iesākti vairāki darbi un nozīmīgas reformas, kur saredz turpinājumu.

Asiņains konflikts pašlaik norisinās Centrālāfrikas valsts Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos. Nemiernieku grupējums „M23” pēdējos mēnešos ir ieņēmis vairākas lielas pilsētas, savā karagājienā nogalinot tūkstošiem cilvēku, tostarp sievietes un bērnus. Tiek ziņots arī par kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta skartajās vietās. Simtiem tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši mājas un devušies bēgļu gaitās. KDR valdība apsūdz kaimiņvalsti Ruandu nemiernieku atbalstīšanā. Par konflikta cēloņiem un starptautiskās sabiedrības reakciju dzirdēsiet Latvijas Radio intervijā ar Briseles domnīcas „Bruegel” pētnieku Rūelu Domu.

Līdz ar „Jaunās Vienotības” politiķa, Cēsu mēra Jāņa Rozenberga izvirzīšanu Izglītības un zinātnes ministra postenim un Zaļo un zemnieku savienības apņemšanos turpināt vadīt labklājības jomu, no dienaskārtības noņemta trešā koalīcijas partnera „Progresīvo” prasība, ka naudas ziņā ietilpīgā satiksmes nozare būtu jāvada tai pašai partijai, kas atbild par Finanšu ministriju. To Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”. Ašeradens arī pauda, ka tikai 2028. gads būs tuvākais, kad budžeta izdevumos varētu sasniegt piecu procentu tēriņus aizsardzības jomai no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču tas varot nozīmēt ne tikai publiskā sektora izdevumu mazināšanu, bet arī budžeta deficīta, jeb parāda un arī nodokļu audzēšanu.  

"Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam virzīs Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu, intervijā Latvijas Radio šorīt atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). Viņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem. Jautāta, ko darīs, ja "Progresīvie" turpinās pastāvēt uz ideju mainīt atbildības jomas un aicinās atbildību par Satiksmes ministriju pārņemt "Jaunajai Vienotībai", Siliņa teica, ka nebūtu labi turpināt ilgstošas sarunas, novilcinot valdības darbu. Siliņa uzvēra, ka jaunu ministru virzīšanai jānotiek ātri. Viņa sagaida, ka jau šajā nedēļā paredzētajā Saeimas sēdē varētu lemt par uzticības izteikšanu ministriem. Siliņa, "restartējot" savas valdības darbu, pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie), izglītības ministres Andas Čakšas (Jaunā Vienotība) un labklājības ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) atkāpšanos, un aicinājusi koa

Mēs redzam mērķtiecīgus, strukturētus un nepārtrauktus Krievijas centienus okupētajā teritorijā likvidēt ukraiņu kultūru, valodu, nacionālo identitāti un uzspiest krievu identitāti, intervijā Latvijas Radio stāsta ANO Ukrainas Cilvēktiesību monitoringa misijas vadītāja Daniela Bella. Indra Sprance: Tuvojas jau trešā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vai jūs varētu sniegt ieskatu par pašreizējo cilvēktiesību situāciju valstī? Daniela Bella: Vispirms – paldies par iespēju sniegt interviju! Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par tās atbalstu ANO Cilvēktiesību monitoringa misijai. Cilvēktiesību situācija ir ļoti problemātiska. Iespējams, redzējāt mūsu nesen publicētos ziņojumus – civiliedzīvotāju upuru skaits 2024. gadā palielinājās par 30 procentiem. Tas rada lielas bažas. Un tas, ko mēs tagad redzam janvārī, ir dažas jaunas tendences un problēmas. Piemēram, dronu uzbrukumi tagad ir galvenais civiliedzīvotāju upuru cēlonis. Tajā pašā laikā karadarbība un uzbrukumi turpina ietekmēt civili

Šausmināties un plēst matus nav Latvijas diplomātijas stilā, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, intervijā Latvijas Radio pauda ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība). Politiķe uzsvēra, ka nedrīkst ļauties publiskai vētrai, katru rītu izlasot kādus teicienus - jāsaglabā vēss prāts, nemēģinot iesaistīties publiskā retorikā par to. Patlaban darbi ir jauna Eiropas Savienības valstu vienošanās par jaunu sankciju paketi - Bražes ieskatā tā esot pietiekoši spēcīga. Tāpat tiek gatavota palīdzības pakete Ukrainai, saprotot, ka daudz kas ir atkarīgs no situācijas karalaukā. Politiķe uzsvēra, ka tikmēr turpinās realitāte un Krievija nebeidz bombardēt Ukrainu, tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt visu, ko varam, lai atbalstītu Ukrainu.

Šobrīd ir lielu iespēju laiks Eiropai. To intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis. Runājot par Krievijas un ASV sarunām Sauda Arābijā, Lieģis pauda, ka ir pāragri izdarīt par tām secinājumus, jo esot daudz nezināmo par Putina un Trampa iespējamo vienošanos. Bijušais diplomāts noliedza iespēju, ka kara iznākumu varētu izlemt bez Ukrainas un Eiropas klātbūtnes sarunās. Viņš arī uzsvēra, ka ir labi, ka šobrīd arī Eiropa rīkojas, kā, piemēru minot Makrona organizētās tikšanās Parīzē.

Vairāki simti tūkstoši eiro vai 40 % no gada budžeta, kas paredzēts "airBaltic" valdes atalgojumam – tādu summu ietaupīs, samazinot "airBaltic" valdes algu. Par to Latvijas Radio programmā Labrīt pastāstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs, aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Ir apritējusi nedēļa, kopš viņš iecelts amatā un atzina, ka valde algu pagaidu samazinājumu noteica brīvprātīgi.

Saliedētas sabiedrības politika mums nav mērķtiecīga. Tāds secinājums izriet no Valsts kontroles revīzijas. Tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par problēmām, situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Tā Latvijas Radio rīta skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Viņa arī teica, ka sadrumstalotība un nekoordinētība plānošanā nerada priekšstatu par to, cik lietderīgi izmantoti ieguldītie līdzekļi. Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Inese Kalvāne piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par trūkumiem ceļā uz saliedētas sabiedrības veidošanu. Intervijā Latvijas Radio rīta programmā Kalvāne arī norādīja Sabiedrības Integrācijas fonda skatījumu par valsts valodas apmācību kā vienu no būtiskākajiem saliedētības veicināšanas instrumentiem. Viņa uzsvēra, ka vienuviet jābūt visai informācijai par valodas mācībām, prasībām un kritērijiem.

Viens no pērnā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas pasludinātajiem sasniegumiem zinātnē ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas izstrādātā jaunā mūsdienu tiesību teorija, kas raksturīga demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai. Jau iepriekš tā aprakstīta arī Latvijā iznākušos izdevumos, taču pērn tā izdota angliski prestižā izdevniecībā Nīderlandē. Ceļā uz šo jauno tiesību teoriju Rezevska pētījusi arī to, kā Latvija no totalitārās tiesību sistēmas pārgāja uz demokrātiju un iekļāvās Eiropas Savienībā. Kāpēc jūs nolēmāt pievērsties tieši šai tēmai? Daiga Rezevska: Šai tēmai es pievērsos agrā jaunībā, man jāsaka, savas zinātniskās pētniecības pašos aizsākumos. Un šo tematu es sāku pētīt ar savu, nu, man jāsaka, jau maģistra darba izstrādes laiku. Tas bija jautājums par to, kas ir tiesību avots vienas demokrātiskas, tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā. Tajā laikā tātad [bija] 90. gadu vidus, beigas, divtūkstošo gadu sākums, ja?

Šobrīd varam novērot, ka Amerikas Savienoto valstu prezidenta Donalda Trampa administrācijas politikas mērķis primāri ir ASV intereses. Intervijā Latvijas Radio sacīja Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. -- 12. februārī kļuva zināms, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētais diktators Vladimirs Putins ir sarunājušies un vienojušies meklēt risinājumu karam Ukrainā. ASV dienas kārtībā parādās arī citu kara plosītu pasaules daļu, piemēram Gazas joslas teritorijas nākotnes apspriešana. Vai pasaules lielvaru diskusijās parādās imperialistiska domāšana, vai šādās sarunās un plānos varam vilkt paralēles ar smagiem vēstures periodiem un vai iespējams, ka ar ASV svētību pasaule pret Krieviju par karu Ukrainā nevērsīsies ar pilnu bardzību?

Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājš, intervijā Latvijas Radio sacīja Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tā ir visu atbildība, tajā skaitā arī Latvijas Bankas atbildība, tāpēc tā esot mēģinājusi izlīdzināt, lai visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīga kapitāla administratīvā uzraudzība. -- 12. februārī notiks Latvijas kapitāla tirgus forums, kas pulcēs ekspertus, investorus un uzņēmumu pārstāvjus. Ieteikumus kapitāla tirgus attistībai sagatavojusi Latvijas Banka.

Pērn dronu industrijā Latvija ieguldījusi 20 miljonus eiro un kopumā ar dronu koalīcijas starpniecību mūsu valsts industrija dronu ražošanai saņēma 32 miljonus eiro. To intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem. Latvija šobrīd veido dronu armiju un dronu veselības centru, savukārt saistībā ar droniem, kas parādās mūsu gaisa telpā, ir jāattīsta pretdronu sistēmas. To Sprūds minēja kontekstā ar dronu parādīšanos Rīgas lidostā. -- Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 11. februārī dosies slēgtā izbraukuma sēdē, lai spriestu par bezpilota dronu incidentiem Rīgas lidostas teritorijā. Slēgtās izbraukuma sēdes laikā paredzēts spriest par reaģēšanas iespējām un sadarbības mehānismiem.

Baltijai pārejot vienotā energosistēmā ar Eiropu, bija pamatotas aizdomas par iespējamiem draudiem, tie tomēr nav notikuši. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas energotīkla un pievienošanos Eiropas tīklam Latvija vērtēja kā augsta riska notikumu. Arī dezinformāciju drošības iestādes bija pamanījušas, teica Kozlovskis.

Pēdējos gados Satversmes tiesa pamatā skata lietas, kas sabiedrības ieskatā ir būtiskas vērtības Latvijas pastāvēšanai – par demokrātiju, valsts valodu, drošību un iekļaujošu sabiedrību. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Viņa teica, ka valsts institūcijas tiesas lēmumus lielākoties ņem vērā, taču izpildījums mēdz būt nekvalitatīvs, tāpēc vajadzīga centralizēta iestāde, kas uzrauga tiesas lēmumu izpildi. Savukārt tuvākais spriedums būs par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Elektrības atslēgumu no Krievijas un Baltkrievijas tīkla pakāpeniski sāks 8. februāra rītā no Lietuvas puses, kam tāpat kā Igaunijai atšķirībā no Latvijas viena savienojuma ir vairāki savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, pārslēgšanās gaitā varot rasties tikai atsevišķas problēmas, bet tām dienesti esot gatavi.

Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas deputāti 4. februārī aiz slēgtām durvīm spriedīs par stratēģisko komunikāciju kā valsts drošības stūrakmeni jeb par to, kā veidot vienotu pieeju sabiedrības uzticības un nacionālās drošības stiprināšanai. Apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka deputāti runās gan ar ekspertiem, gan mediju pārstāvjiem par to, kā krīzes brīžos labāk sasniegt sabiedrību.

Politiķu nespēja ilgstoši vienoties par jauno Latvijas Bankas prezidentu šai iestādei par labu nav nākusi, taču ikdienas darbs nav bijis traucēts, jo iestādes pārvaldība veidota tā, ka tā kādu laiku var strādāt arī bez prezidenta. To Latvijas Radio atzina bijušais Latvijas Bankas prezidents un pašlaik vienīgais uz nākamo termiņu izvirzītais kandidāts Mārtiņš Kazāks. Šonedēļ par viņa pārapstiprināšanu iecerējusi lemt Saeima. Atgriežoties prezidenta krēslā, Kazāks vispirms gribot saprast, cik plaši viņš var strādāt.

Pašreizējā valdība nespēj tikt galā ar elementāriem izaicinājumiem, piemēram, atrast Latvijas Bankas prezidentu, naudu „Rail Baltica” projektam vai risināt „airBaltic” problēmas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica Saeimas opozīcijas frakcijas Apvienotā saraksta līderis Edgars Tavars. Viņš izteicās, ka Apvienotais saraksts nebūtu gatavs iekļauties pašreizējā valdībā, tāpēc būtu veidojama cita.