Rta Intervija

Vai valdībai savu retoriku un solījumus izdosies pārvērst praktiskos, pieņemtos lēmumos - tas ir nākamo mēnešu jautājums. To intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Rīcības plānā ir 150 jautājumi un atlikušas 60 dienas, kas nozīmē, ka dienā būtu jāpieņem vismaz trīs lēmumi, kuriem jābūt skaidriem, nokomunicētiem un pieņemtiem. Kā pauda politoloģe - pēc tā, kā tas šobrīd virzās sēdēs, neizskatās, ka izdosies pieņemt visus lēmumus. Kontekstā ar Nacionālo apvienību, kas no opozīcijas ienākusi valdībā, politoloģe Liepiņa min, ka Latvijā šobrīd ir vērojama radikalizācija, kur šim ciklam cauri ir izgājusi Austrija un Polija. "Aktīva un spēcīga antiimigrācijas retorika, retprika pret nevalstiskām organizācijām. Kopumā tā ir nevēlamu sabiedrības grupu, indivīdu, organizāciju pasludināšana, diezgan klasiska totalitāro režīmu taktika, kuru mēs zinām, labi atceramies no Latvijas vēstures, ko, cerams, esam Latvijas visi apguvuši. Nevēlamās grupas ir politiskie

Latvijas politiskā elite nav ieinteresēta neatkarīgā un kvalitatīvā sabiedriskajā medijā. Tai nav priekšstata, ka demokrātijas kvalitāte ir cieši saistīta ar mediju kvalitāti un ka šādi mediji ir spējīgi kritizēt varu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Viņš norādīja, ka vara Latvijā šobrīd seko seniem boļševiku priekšstatiem, ka kritika ir elites apdraudējums un tā steidzīgi jāsargā. Tādēļ pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas skar kopīgas nācijas veidošanu. Sabiedriskajiem medijiem izklaides laikmetā ir ļoti būtiska nozīme, kas iekļauj sevī priekšstatu par to, ka mazākumtautības ir neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa. -- Saeima otrajā lasījumā šodien, 23. jūlijā, lems par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Tas paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis oblig

"Jāatzīst, mūsu politiķi šobrīd attiecībā uz jauniešiem piekopj politiku – sveši bērni ir. Viņi to ar saviem darbiem uzskatāmi apliecina," vērtē "OPEN radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis. Viņš norāda, ka šī ir karstākā vasara centra pastāvēšanas laikā un grūtībās nonākušu jauniešu ir ļoti daudz. Klaišis atzīst, ka jaunieši, kas nonākuši grūtībās, iesaistās aizliegtu vielu tirdzniecībā, lai nopelnītu iztikai, un nereti nonāk arī daudz lielākās problēmās.  -- Bērni, kuri dzīvo uz ielas, Latvijā nav tikai pagātnes stāsts vai citu valstu problēma. Tie ir bērni un pusaudži, kuri dažādu iemeslu dēļ lielu daļu sava laika pavada uz ielas, tirdzniecības centros, parkos vai kāpņu telpās, bieži bez pieaugušo atbalsta un uzmanības. Speciālisti saka – bieži vien šie bērni nav neredzami, bet mēs vienkārši viņus izvēlamies nepamanīt. Tikmēr priekšvēlēšanu laikā politiķi daudz runā par demogrāfiju, ģimenēm un drošību, taču cik bieži dienaskārtībā nonāk tie bērni, kuri jau šodien ir vislielākajā riskā?  

Ukrainas stratēģija šobrīd ir aizvest karu tuvāk Krievijas sabiedrībai, kas līdz šim uz karu raudzījās attālināti, vien caur uzvarošām propagandas mediju publikācijām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Viņš norāda, ka Ukrainas rīcība izceļ dilemmas Krievijas sabiedrībā. "Sabierības pārstāvju izteikumi liecinā, kā var būt tā, ka Krievijā, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājvalstīm, mums ir jāstāv rindā, lai degvielu iegādātos?" norāda Cepurīts. "Krievija no savas puses nav gatava izrādīt jebkāda veida vājumu, tāpēc ir šie mērķtiecīgie un vienlaicīgi ir ļoti dārgie, izmantojat ballistiskās raķetes, atbildes triecieni Kijivai, tieši mērķējot nevis pa militāro, bet civilo infrastruktūru. Visdrīzāk, kamēr nenotiks ievērojamas izmaiņas frontē, abas puses turpinās apmainīties ar šāda veida tālajiem triecieniem un šādus uzbrukumus īstenos."  

Cilvēki neapzinās, ka virkne pakalpojumu, ko viņi saņem ir nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotas un tās līdzfinansē valsts. Tā  intervijā Latvijas Radio sacīja "Platformu attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare. Bez šīs naudas daļa valsts pārvaldes pakalpojumi nebūtu nodrošināti. "Ja valsts pārvaldē kaut kas nemaksā, tas nenozīmē, ka tas nemaksā neko cilvēkam. Vecākiem ir jāmeklē, kur atstāt bērnu, lai piedalītos valsts pārvaldes sanāksmē; cilvēkam no reģioniem tā, visticamāk, būs vesela diena un lieli ceļa izdevumi, lai nonāktu uz šo sanāksmi. Valstij ir jābūt interesei atbalstīt savas organizācijas," norāda Vaivare. "Kad tiek operēts ar šiem skaitļiem, mums nav skaidrs, kas zem tā slēpjas. Piemēram, augstskolas izveido nevalstisko organizācija, kurā iegulda 30 miljonus eiro. Piemēram, Sporta federācija - pieci miljoni. Ja šādus lielus ciparus noņemam nost, tad paliek mazās biedrības reģionos, kas cīnās dažkārt pat ar savu pašvaldību par korupcijas mazināšanu." Tikmēr premjers Andris Kulbergs no

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija. Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai. Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.

Lauksaimniekiem lielāks atspaids par degvielas akcīzes nodokļa atlaidi ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai. To Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš apgalvoja, ka ministrijas ierēdņi patlaban rūpīgi seko līdzi, vai PVN samazināšana pienācīgi atspoguļojas arī veikalu cenās. Ministrs arī uzskata, ka samazinātajai PVN likmei jābūt pastāvīgai normai, nevis terminētai, kā tas ir šobrīd. Tas vēl jāizvērtē, veidojot nākamo gadu budžetus.  

Vairāk nekā 20 pašvaldību noteiktajā termiņā – līdz pagājušajam gadam – nav apstiprinājušas jaunos teritorijas plānus, un mēri visbiežāk vaino gadiem ilgas birokrātiskas procedūras šo dokumentu saskaņošanā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības. Tāpēc, piemēram, Valsts vides dienestam uzdots pēc vienotām vadlīnijām strādāt ar visām pašvaldībām.

Jaunā valdība kā vienu no paveiktajiem darbiem izceļ atbalsta paplašināšanu daudzbērnu ģimenēm. Taču paralēli ģimeņu politikā ir arī daudz smagāki jautājumi – ik gadu no ģimenēm Latvijā izņem vairāk nekā tūkstošs bērnu, bāriņtiesu lēmumi nereti kavējas, un Tiesībsardze aicina valdību sākt plašu bāriņtiesu reformu. Vai valsts šobrīd pietiekami stiprina ģimenes, pirms bērns no tām tiek izņemts, un ko ar šo sistēmu darīs Labklājības ministrija – par to saruna ar Labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš norāda, ka neatbalsta tiesībsardzes rosinājumus reformēt bāriņtiesu. Latvijas Radio Uzulnieks teica, ka bāriņtiesu sistēma ir jāuzlabo nevis jālikvidē.

Uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju šobrīd ir vislielākais spiediens, un prognozes liecina, ka šogad varētu būt divreiz vairāk migrantu centienu pārvarēt šo Eiropas Savienības robežu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To Latvijas Radio atzina Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts. Valdība šonedēļ atbalstījusi vairāk nekā 800 tūkstoš eiro pārdalīšanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanu Baltkrievijas pierobežā. Migranti ir kļuvuši agresīvāki – norādīja Pujāts. "Šogad jau mēs esam apturējuši 7634 personas, tas faktiski ir pa trim mēnešiem. Tas pārsniedz pagājušā gada rādītājus par pirmo pusgadu par 800 personām, ja salīdzina. Ir dienas, kad vairāk nekā 200 pārkāpēju nelikumīgi mēģina iekļūt Latvijā. Tas, ko mēs novērojam, kas šogad [megranti] zteikti ir kļuvuši agresīvāki, ir nepakļaušanās, mums ir jāpielieto speciālie līdzekļi, lai, novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu, ieroči, brīdinājuma šāvieni," norāda Pujāt

Lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) spēju ātri reaģēt uz iespējamiem agresijas gadījumiem, ir sagatavots plāns kā uzlabot militārā aprīkojuma, karaspēka un citu militāro resursu pārvietošanu visā Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš strādāja pie militārās mobilitātes ziņojuma un ir atbildīgais darbā par regulas izstrādi, Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka plānots visu sagatavot tā, lai nākamgad tā stātos spēkā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības cer, ka politiķiem nebūs jāiesaistās konfliktā par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) zīmolu. Intervijā Latvijas Radio Puntulis sacīja, ka vienmēr ir atbalstījis tradīcijas un Latvijas Radio vārds saistās ar tām un mūsu valsts vēsturi. "Es ceru, ka SEPLP un valde tiks ar šo galā. Otra lieta, ko es vēlos pateikt, šis ir izcils sliktas komunikācijas piemērs. Un trešā lieta ir tīri praktiska. Ja mēs lietojam LSM pilnā nosaukumā, tad trīs vārdu vienmēr ir grūtāk nekā divi vārdi. Vislabāk tautā ir ar tiem zīmoliem, kas sastāv no diviem vārdiem - Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija. Latvijas Sabiedriskais medijs - trīs vārdu kombinācija vienmēr ir sarežģītāka," uzskata NAuris Puntulis. "Es kā cilvēks ar sentimentālu iedabu tomēr cīnītos, lai šie zīmoli nepazustu. Manuprāt, tie mums kā nācijai ir ļoti svarīgi, Latvijas Radio īpaši, jo vēsture un viss, kas saistās ap šo. Negribētu piedzīvot dienu, kad tas viss kaut kur pazūd un aizmirstas tikai tādēļ, ka i

Maskavu piespiest sēsties pie sarunu galda varētu aktīvi Ukrainas militārie triecieni dziļi Krievijas iekšienē un kādi izšķiroši stratēģiski zaudējumi kara laukā Ukrainā. Tas būtu noteicošais, kas Krieviju piespiestu piekāpties Rietumiem un pārtraukt karu. To Latvijas Radio atzina Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.

Informācijas tehnoloģiju politikas aktīvists, ievainojamību meklētājs Kirils Solovjovs pieļauj, ka hakeru uzbrukums Latvijas Valsts mežu (LVM) sistēmām varētu būt saistīts ar naudas izspiešanu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzbrucēji mēdz atgriezties, ja naudu samaksā. "Ja organizācija vai kāds cits būtu gatava maksāt, kibernoziedznieki to naudu noteikti pieņemtu. Mēs gan savus klientus vienmēr brīdinām šādās situācijās, ka šādi noziedznieki parasti atgriežas. Ir bijuši arī, par laimi pirms daudziem gadiem gadījumi, kur pie mums atnāk klients un saka, ka no mums izspiež naudu. Ko darīt? Mēs izstāstām, ka maksāt nevajag un ir citas metodes, kas ir pielietojamas, un citas darbības, kas jāveic šajā gadījumā. Tad klients atzīstās, ka jau pirms gada viņi samaksāja. Vienkārši noziedznieki ir atpakaļ. Tā kā maksāt maksāt nav vērts," skaidro Kirils Solovjovs. -- Šodien, 2. jūlijā, slēgtā sēdē par situāciju kibertelpā un incidentu Latvijas Valsts mežos spriedīs valdība. Zināms, ka 44 gigabaitus no Latvijas Valsts

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kuru amatā virzīja "Jaunā Vienotība", 15. Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Intervijā rīta programmā Labrīt viņš norādīja, ka, jau stājoties amatā, ziņojis, ka partiju apvienībā "Jaunā Vienotība" iestāties neplāno. "Savs solījums ir jātur," sacīja ministrs. Melni aizsardzības ministra amatā stāties aicināja iepriekšējā premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc tam, kad zaudēja uzticību toreizējam ministram Andrim Sprūdam ("Progresīvie"). Lai varētu kļūt par ministru, Melnim bija jāatvaļinās no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuros viņš dienēja kopš 1996. gada. Runājot par Latvijas drošības stiprināšanu – pirmo aizdevuma daļu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā no Eiropas drošības rīcības fonda plānots ieguldīt kaujas spēju stiprināšanā. Kā norādīja Melnis, runa ir par pretgaisa aizsardzības sistēmām, munīcijas krājumu veidošanu un dažādu netiešās uguns-sistēmu iegādi.

Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona krīzes dēļ no amata atkāpusies "Rīgas namu" padome. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange saņēmis abu "Rīgas namu" padomes locekļu iesniegumus par atkāpšanos no amata no 30. jūnija. Izpilddirektors pieņēmis lēmumu no 1. jūlija iecelt uzņēmuma padomē kā pagaidu locekļus Imantu Paeglīti un Rodžeru Grigali. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") atzinīgi vērtē "Rīgas namu" padomes atkāpšanos, sakot, ka tā uzņēmusies atbildību par nepadarīto. Kleinbergs norādīja, ka redzot trūkumus mērķtiecīgā tirgus sakārtošanā. Viņš pauda neizpratni par to, ka "uzņēmums, kam uz konta ir 10 miljoni, nevar sakārtot" elementāras lietas. Rīgas mērs uzsvēra, ka bija septiņi gadi laika sakārtot vietu, kur pārcelties Gaļas paviljona tirgotājiem, jo bija zināms, ka tas būs jāslēdz. Rezultātā tirgotāju pārvākšanās notika sasteigti. Tirdzniecības vietas pašlaik ir krietni mazākas, kā arī darbs ir apgrūtināts, jo saldētavas ir tālu no tirdzniecības vietām.  Atbildot uz jautājumu par iespējamu

Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem, un to nosaka ekonomikas struktūra, jo galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Runa ir par informācijas tehnoloģijām, finanšu un biznesa pakalpojumiem. Tā šorīt Latvijas Radio atzina Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Šīs nozares attīstoties īpaši strauji un tas ar lielu atrāvienu esot Latvijas lielākais eksports.

Latvijas slimnīcas ir gatavas ārkārtas situācijām, un to pierādījis arī Covid-19 laiks, taču pirms pāris nedēļām pieredzētās garās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām pie Stradiņa slimnīcas Rīgā ir bijis atsevišķs gadījums, kas ir atrisināts. Tā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības”. Viņš skaidroja, ka „ātrās palīdzības” mašīnu rindas veidojušās pirmdienas rītā, kad brīvdienās nav strādājuši ģimenes ārsti, bet kad no slimnīcas vēl nav izrakstīti iepriekšējie pacienti.

Situācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos ir sarežģīta, bet kontrolēta. Tā Latvijas Radio pirms brīža stāstīja centra vadītāja Anželika Alika. Kā ziņojām iepriekš, sabiedrību satrauca iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) novērotais pēc apmeklējuma patvēruma meklētāju uzturēšanas vietā. Mucenieku direktore stāstīja, ka centrā ir 450 vietas un šobrīd tas ir pārpildīts, tādēļ ir grūtības ar higiēnu, jo telpas ir jāsakopj iemītniekiem pašiem. Savukārt, darbinieki ar visu tiek galā un uzbrukumi tiem no centra iedzīvotājiem nav bijuši, teica centra direktore Anželika Alika.

Pēc ziņas par ASV un Irānas gaidāmo miera vienošanos uzmanība pievērsta tam, kā notikumi Tuvajos Austrumos var ietekmēt energoresursu cenas, inflāciju un ekonomikas attīstību. Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste domā, ka atgriešanās pirmskara līmenī prasīs laiku. Bojātās infrastruktūras atjaunošanai vajadzēs vismaz sešus līdz deviņus mēnešus. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Rutkaste teica, ka, raugoties tālākā nākotnē, situācija izskatās laba.