Rta Intervija

„Latvijas interesēs ir tas, ka kolektīvo aizsardzību nodrošina NATO,” tā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministra padomnieks NATO, Eiropas Savienības un citu starptautisko attiecību jautājumos - Imants Lieģis, atbildot uz jautājumu par Eiropas armijas nepieciešamību, par kuru laiku pa laikam uzvirmo diskusijas. Baltijas valstu parlamentu deputāti šodien, 19. janvārī, pārspriedīs virkni jautājumus par reģiona aizsardzību, drošību un sadarbību Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības, kā arī Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komiteju kopīgā sēdē. Savukārt nākamnedēļ sāksies mēnešiem ilgas NATO militāras mācības ar 90 000 karavīru piedalīšanos, kuru mērķis ir atturēt Krievijas agresiju, un tās būs lielākās NATO mācības kopš Aukstā kara beigām. NATO pilnībā apzinās Krievijas draudus un tās imperiālistiskās ambīcijas, sacīja Imants Lieģis. Manevri "Steadfast Defender" ilgs līdz maija beigām, un tajos piedalīsies vienības no 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas. Mācības aptvers teritorij

Latvijā joprojām valda stereotipiski priekšstati par kontracepciju un seksuāli transmisīvajām slimībām. Rīgas Stradiņa universitātes dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja un Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, daktere Vija Veisa šodien Latvijas Radio sacīja, ka notiek cīņa ar sekām, kas prasa lielus līdzekļus. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz profilaksi un sabiedrības izglītošanu. Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar sociālo pētījumu aģentūru TNS Latvija Veselības ministrijā veikusi plašu un apjomīgu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošajiem faktoriem un paradumiem.

Partija „Latvijas atīstībai” vēlas parādīt, ka tai ir sava vieta politikā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas valdes līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, stāstot par izziņotajiem tās Eiroparlamenta deputāta amata kandidātiem vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs partijas līdzpriekšsēdētāji Ivars Ījabs un Artis Pabriks, kā arī partijas valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Pūce sacīja, ka šie kandidāti ir spēcīgi un sabiedrībā pazīstami.

Koalīcija lems par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam izvirzīto Baibas Šmites-Roķes apstiprināšanu pēc viņas uzklausīšanas. Kā norāda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), koalīciju frakciju tikšanās ar kandidāti paredzētas šīs nedēļas laikā. Vienlaikus Siliņa pauda, ka nav apmierināta, ka informācija par kandidātiem un konkursa gaita "noplūda", premjerei pieļaujot, ka tādēļ arī, iespējams, kāds kandidāts atteicās no amata. "Visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vienlīdzīgas iespējas pieteikties konkursā. 20 kandidāti, kas sākotnēji izskanēja, pieļauju, liela daļa bija arī no uzņēmēju puses," intervijā raidījumā Labrīt atzīst Baiba Šmite-Roķe. "Nav svarīgi, no kurienes šis cilvēks nāk. Ir svarīga viņa pieredze. Spējas. Gatavība pārmaiņām. Un es domāju, ka manas priekšrocības kā ilgstošai darbiniecei ir, ka man nav vajadzīgs ieskriešanās laiks."  Kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes di

Savus kandidātus Eiroparlamenta vēlēšanām izsludinās partija "Progresīvie". Kā vienu no iespējamajiem Progresīvo kandidātiem jau valsts prezidenta pirmsvēlēšanu laikā politologi minēja šīs partijas prezidenta amatam virzīto Elīnu Pinto. Elīna Pinto, kas bija viena no prezidenta amata kandidātiem pērn, būs pirmā partijas "Progresīvie" sarakstā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās, intervijā Latvijas Radio apstiprināja Pinto. Jautājot, kāpēc savu politisko karjeru nesāk vietvarās, startējot pašvaldību vai parlamenta vēlēšanās, viņa atbildēja, ka šobrīd esot Latvija jāpārstāv Eiropā.

Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie) tiekas ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, lai pārrunātu sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumu. 

Būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie). Viņš norādīja, ka daudzus gadus ir runāts par to, ka Latvijā gan dzelzceļa, gan arī ostu darbība ir pārāk atkarīga no Krievijas kravu apstrādes. Satiksmes ministrs esot sagatavojis vēstuli ar kuru vērsīsies pie kolēģiem Baltijā, lai runātu par vienotu pozīciju šajā jautājumā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas.

Jau nākamgad Liepāja svinēs savu 400. dzimšanas dienu, līdz ar to 2025.gadā parādīsies zināmi asni tiem kultūras procesiem, kas gaidāmi, sagaidot Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikumus 2027. gadā. Radošā komanda turpina aktīvi strādāt, lai iesaistītu dažādu jomu profesionāļus, rīkojot atvērtos ideju konkursus un aicinot līdzdarboties kopienas, biedrības un citus. Mūzika, literatūra, kino, animācija – visi būs iesaistīti un neviens nepaliks malā ne vietējā, ne starptautiskā mērogā, tā saka nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.

Šodien, 5. janvārī, noslēdzas parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. No nepieciešamajiem vairāk nekā 154 tūkstošiem parakstiem savākta vien aptuveni septītā daļa, tādēļ ir maz ticams, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts un tiks rīkots referendums. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs intervijā Latvijas Radio izteicās, ka sākotnējās politiskās gaidas bijušas par lielāku sabiedrības aktivitāti, jo politiķi aizstāvējuši laulības institūciju un iestājušies pret tās vājināšanu. Lai gan iecirkņi strādāja arī brīvdienās, Grasberga ieskatā cilvēki neesot parakstījušies daudzo svētku brīvdienu dēļ. Nacionālā apvienība apņēmusies arī turpināt bloķēt citus likuma grozījumus, kas nepieciešami partnerības institūta ieviešanai, piebilda politiķis.

Šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs interesantas, jo par deputātu vietām būs vērojama īstāka cīņa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda politologs Juris Rozenvalds. Vairs nebūšot tā saukto „Vienotības DIVI” vai „Saskaņas DIVI” piedāvājumu, bet gaidāmas politiskas turbulences arī pašos politiskajos spēkos, kas vēlēšanās kandidēs. Pēc Rozenvalda domām, vairs tikai uz divām vietām pašreizējo trīs vietā Eiropas Parlamentā varot cerēt premjeres partija "Jaunā Vienotība", kuras reitingus pasliktinājušas ziņas par ekspremjera Kariņa privātajiem lidojumiem.

Šorīt, 3. janvārī, nav ziņu par jauniem Krievijas raķešu vai dronu uzbrukumiem, bet vakar vēlu vakarā ar raķetēm S-300 apšaudīta Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva. Uzbrukumā daļēji sagrauta skolas ēka. Nav ziņu par cietušajiem. Pašlaik valdošais sals ir pateicīgi laikapstākļi, lai Krievija intensificētu uzbrukumus Ukrainai ar trāpīgākiem mērķiem, kuru galvenais uzdevums ir radīt haosu. Tādu vērtējumu pauž Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Apšaudes kļuvušas koncentrētākas un masveidīgākas, kas liecina par Krievijā saņemtu palīdzību no Irānas vai arī pašu ražošanas aktivizēšanu. Krievijas vēlme ir spiest Ukrainu iztērēt pretgaisa aizsardzības līdzekļus, lai nākamie uzbrukumi jau būtu iznīcinošāki.

No septembra sāktā pilnā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir uzlabojusi skolu un vecāku sadarbību, kurā lielākais izaicinājums ir tas, ka bērni mājās runā dzimtajā valodā. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”, uzsverot, ka šī reforma bijusi novēlota, taču tagad bez atpakaļceļa. Ministre uzsver drošības jautājumus kā būtiskus arī Ukrainas bēgļu bērnu integrācijā, taču šajā ziņā mūsu valstī regulējuma neesot, un liela daļa ukraiņu mācās attālināti. Vēl Čakša intervijā akcentēja, ka augstskolām aktīvāk jāpielāgojas reālās dzīves vajadzībām.

Mēs paši varam mainīties, ja jūtamies droši, tā Latvijas Radio sacīja sociālantropoloģe Aivita Putniņa, atbildot uz jautājumu, vai mūsu sabiedrība nākamajā gadā varētu mainīties uz labu. Pārmaiņas neredzam ne ārpolitiskajā situācijā, ne iekšpolitikā un līdz ar to sabiedrībai tādā situācijā grūti minīties uz labu, teica Putniņa.

Pēdējā laika notikumi ir mācība Rietumvalstīm, ka tās pēc Otrā pasaules kara dzīvojušas pašpaļāvībā, ka nekas slikts vairs nevar notikt. Tagad valstis atkal investē bruņojuma ražošanā. Katrai valstij jāpilda arī savi mājasdarbi aizsardzības jomā. Tā Latvijas Radio intervijā sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš uzsvēra, ka nav jātic Krievijas apzināti izplatītajiem maldinājumiem par Ukrainas neveiksmēm vai Putina sacītajam, ka Krieviju neinteresē apdraudēt NATO valstis. Savukārt NATO stingri pieturas pie saviem principiem, kas ir spēkā jau 75 gadus.

Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām,varēs vairāk izvērtēt dažādu lietu un rīcību lietderību, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un nosakot ieteikumus var izkontrolēt, kā viena vai otra iestāde ievieš ieteiktās izmaiņas, kas palielina ienākumus budžetā.

Nākamā gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes ir atbilstošas šobrīd esošajai situācijai, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa akcentēja, ka drošība, Latvijas ekonomikas stiprināšana, izglītība un veselības aprūpe esot vērsta uz cilvēku. Viņa arī vērtēja valdības darbu, jo nedēļas nogalē apritēs 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā valdība ministru prezidentes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" vadībā. Šajā laikā izstrādāts budžets, kuru Saeima ir pieņēmusi, taču valdību piemeklējušas arī atsevišķas krīzes, piemēram, Siliņas partijas biedra, ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa, privāto lidmašīnu skandāls.

Pēdējos gados vairākas reizes palielinājies paškaitējumu nodarījušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā, kā arī pieaudzis pacientu skaits ar garastāvokļa svārstību, ēšanas un stresu saistītiem psihiskiem traucējumiem un depresiju. Pacienti slimnīcā nonāk akūtā formā un lai pēc iespējas labāk varētu pacientiem palīdzēt, no šodienas būs atvērts jaunais Bērnu un jauniešu psihiatrijas veselības centrs, norāda jaunā centra virsārste Karīna Beinerte. Ārste arī cer, ka jauna ēka varētu veicināt jauno speciālistu piesaisti, praktizējoties attiecīgajā jomā. Līdz šim ārsti bijuši spiesti palīdzēt vairākās ēkās. Nu viss atradīsies vienuviet.

Finanšu minisrtijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, ko skatīs valdībā, paredz līdz 2027. gadam budžetā atgūt 252 miljonus eiro jeb samazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9%. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova. Viņa norādīja, ka nodokļu nemaksātāji paši sev nodara neapzinātu kaitējumu. Tas ietekmē pensiju, konkurenci uzņēmējdarbībā un citas jomas.

Ukrainai naudas pietiek vēl vairākām nedēļām, tāpēc pagaidām nav jāsatraucas par Eiropas Savienības un ASV kavēšanos ar jauniem atbalsta piešķīrumiem. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Ņemot vērā Ungārijas iebildes pret papildu naudas došanu Ukrainai, kā arī potenciālu Eiropas Savienībā uzņemt tādas jaunas dalībvalstis kā Ukrainu un Moldovu, savienībā arvien intensīvāk tiek domāts, kā mazināt atsevišķu valstu veto tiesību izmantošanu nozīmīgos balsojumos, teica Bukovskis. Briselē turpinās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksme. Ungārijas premjers Viktors Orbāns šorīt, 15. decembrī, bloķēja papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to Orbāns uzlika veto Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetam, kurā bija iekļauta palīdzība Ukrainai.

“Eiropas Savienības valstīm ir jāatrod veids, kā pārtraukt manipulēšanu ar veto tiesībām”, tā par Ungārijas iebildumiem sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā saka Nobela Miera prēmiju saņēmusī “Ukrainas pilsonisko brīvību” centra vadītāja Oleksandra Matvičuka. Tuvākajās dienās Eiropas Savienības valstis lems, vai uzsākt pievienošanās procesu ar Ukrainu. Ko šis lēmums nozīmē Ukrainai? Oleksandra Matvičuka: Tas nozīmē daudz. Es atgādināšu, ka pirms desmit gadiem miljoniem cilvēku Ukrainā pacēla savas balsis pret korumpēto režīmu, kas apturēja eirointegrācijas procesu. Un miljoniem cilvēku saskārās ar vajāšanu, kas bija lielos apmēros un labi organizēta. Es zinu, par ko es runāju, jo es biju koordinatore sabiedriskajai iniciatīvai "Eiromaidans SOS". Mēs iesaistījām vairākus tūkstošus cilvēkus, kas sniedza juridisko palīdzību vajātajiem protestētājiem no visas valsts. Katru dienu bija simtiem un simtiem cilvēku, kas tika sisti, arestēti, spīdzināti un apsūdzēti safabricētās krimināllietās. U