Rta Intervija

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visā Latvijā demontēti krievu imperiālismu un Padomju Savienību slavinoši pieminekļi, pārsauktas ielas. Jau teju trīs gadus nerimst diskusija par to, ko aizvākt, ko atstāt un ko likt vietā. Par to, kā uztveram pieminekļus pilsētvidē, vai arī Vācijā varētu aizvākt sarkano armiju slavinošos pieminekļus, un arī to, ka Rīgā joprojām nav pieminekļu sievietēm, kas te veidojušas savu karjeru, saruna ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori un Sociālās atmiņas pētniecības centra direktori Vitu Zelči.

Lai nenonāktu dezinformācijas gūstā, jāatgriežas pie medijpratības pamatiem, jābūt kritiskiem un apšaubāma informācija ir jāpārbauda – to intervijā saka mediju eksperte, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele (attēlā). Viņa cilvēkus aicina kļūt lēnprātīgākiem un apdomāt, pirms dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Nesen veiktais pētījums rāda, ka Latvijas sabiedrisko un komercmediju informācija par ticamu uzskata tikai trešdaļu sabiedrības. Savukārt mazākumtautību iedzīvotāji vēl retāk uzskata mediju sniegto informāciju par ticamu. Par ko šie rādītāji liecina? Klinta Ločmele: Tur varētu būt vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, zināšanu trūkums. Bet, otrkārt, man gribētos akcentēt lietu, ko savos pētījumos ir uzsvēris Lielbritānijas komunikācijas regulators „Ofcom”. Viņi norāda, ka, jo vairāk cilvēki lieto sociālos medijus ziņu iegūšanai, jo mazāk uzticas tradicionālajiem medijiem. Piemēram, ziņu ieguvei topa trešajā vietā Lielbritānijā ir „Facebook”, piektajā vietā – „Youtube”

Nākamā gada vasarā notiks ANO Drošības padomes vēlēšanas. Tajās pirmo reizi uz nepastāvīgās padomes locekles vietu pretendē arī Latvija. Kā zināms, Drošības padome ir pazīstamākā un ietekmīgākā ANO institūcija, kuras lēmumi ir saistoši visām dalībvalstīm. Tā sastāv no 15 valstīm. Piecas no tām ir pastāvīgās locekles, bet vēl 10 tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu no dažādiem pasaules reģioniem. Pozitīva balsojuma gadījumā Latvijas pārstāvji strādās ANO Drošības padomē no 2026. līdz 2028. gadam. Saruna ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO Ņujorkā, vēstnieci Sanitu Pavļutu-Deslandes. Nākamgad Ņujorkā notiks vēlēšanas, kurās Latvija mēģinās iekļūt ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle. Kādēļ mēs to darām? Daži cilvēki teiktu: vai tiešām vajag censties? Ko tas dod? Sanita Pavļuta-Deslandes: Drošības padome ir vienīgā Apvienoto Nāciju sastāvdaļa, kura pieņem visām valstīm juridiski saistošus lēmumus. Drošības padomes galvenā funkcija ir rūpēties par mieru un drošību pasaulē. Vienmēr var diskutēt, vai Drošība

Nav cita ceļa, kā katram savā vietā darīt labus darbus – saka rakstniece Laima Kota, atbildot uz jautājumu, kādas ir viņas domas par mūsdienu globālajiem satricinājumiem pasaulē un kā mums pret tiem attiekties. Šobrīd viņa ir Turcijā, Stambulā, kur dzīvo jau vairāk nekā 10 gadu, bet decembra sākumā uz neilgu laiku bija ieradusies Latvijā, lai piedalītos Prozas lasījumos. Jaunākajiem tulkojumiem veltītajā pasākumā viņa stāstīja par savu darbu pie turku rakstnieka Orhana Pamuka romāna "Mēra naktis" tulkošanas. Romāns latviešu valodā klajā varētu nākt nākamā gada otrajā pusē. Satieku jūs tieši pēc Prozas lasījumu pasākuma, kurā uzstājās trīs tulkotājas Ingmāra Balode, Māra Poļakova un jūs. Bija ļoti interesanti dzirdēt par šiem gaidāmajiem tulkojumiem, kas būs no poļu, ukraiņu un turku valodas. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi, dzirdot ko stāstīja jūsu kolēģes? Laima Kota: Man ļoti gribējās piedalīties Prozas lasījumos, lai uzzinātu, ko raksta, un šajā gadījumā, ko tulko? Kādas ir tendences pasaulē? Tulkotāji ir

"Priekpilnākā lasāmviela, kādu pēdējā laikā nācies lasīt" – tā dzejniece Rūta Štelmahere raksturo Ievas Samauskas jauno dzejoļu krājumu bērniem "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Krājumā autore vienkārši un sirsnīgi runā par cilvēka attiecībām ar Dievu, par skaisto un apbrīnas vērto šajā pasaulē. Grāmatu papildina Santas Martas Smoļakas izteiksmīgās un iztēli rosinošās ilustrācijas. Ieva Samauska ir viena no ražīgākajām autorēm, kas raksta bērniem. Daudzkārt viņas darbi nominēti Jāņa Baltvilka un citām literatūras balvām, viņa ir Pastariņa prēmijas laureāte. Vairāki viņas darbi izdoti angļu valodā. Rakstniece dzīvo Saldū, kur savā vairāku paaudžu saimē šonedēļ – kā ierasts – svinēs Ziemassvētkus. Aizvadītās nedēļas nogalē viņa bija atbraukusi uz Rīgu un viņu uz sarunu aicināja Baiba Kušķe. Man liels prieks jūs satikt Rīgā. Iemesls ir pirms neilga laika klajā nākusī grāmata "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Lai arī grāmata nav par Ziemassvētkiem, tomēr tieši caur šo grāmatu man personiski Ziemassvētku vē

Laikā pirms Ziemassvētkiem Latvijas Radio viesojās slavens krievu teologs, rakstnieks, Krievijas pareizticīgas baznīcas bijušais garīdznieks Andrejs Kurajevs. Viņš nesen kļuvis par Konstantinopoles patriarhāta garīdznieku, un ilgstoši bijis viens no redzamākajiem pareizticības misionāriem un arī skaļākais Maskavas patriarhāta kritiķi. Ar Andreju Kurajevu sarunājās teologs Ņikita Andrejevs.

Parlamentā 19. decembrī paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Altum" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu. Par to sociālajos tīklos vakar paziņojusi premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra, kad būs beigušās pašreizējā prezidenta pilnvaras, Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas Padomē. Latvijas Universitātes rektors, ekonomists, profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka Latvijas Bankas vadītājam ir ļoti nozīmīga loma. Viņam ir daudz jautājumu, par ko jālemj iekšpolitiski, gan piedaloties Eiropas Centrālās bankas darbā. Bērziņš Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka no malas grūti izskaidrot šādu politiķu rīcību.

Nav tādu operāciju, kuru dēļ pacientam vajadzētu doties uz ārzemēm meklēt tur palīdzību, tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" teica Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš. Šogad labdarības maratona “Dod pieci” ietvaros runājam par gadījumiem, kad cilvēkus no dzīvības šķir nauda, proti, ārstēšanas izmaksas nesedz valsts. Daudzi no šādiem stāstiem saistīti ar onkoloģiju. Dakteris Sīviņš stāsta, ka Latvijas medicīna visu laiku pilnveidojas. Viņš arī norāda, ka ir gadījumi, kad speciālisti ārzemēs piekrīt veikt operācijas, kas ir tikai peļņas avots, bet nepalīdz pacientam.

Baumas par Latvijas mobilā telefona (LMT) un "Tet" apvienošanu pagaidām ir tikai lozungu līmenī. Pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu, tad arī runāsim, kādi ir attīstības scenāriji. Tā Latvijas Radio rīta raidījumā runas par iespējamo tehnoloģiju milžu LMT un "Tet" apvienošanu komentēja LMT vadītājs Juris Binde. Binde uzsvēra, ka pārmaiņas nozarē ir nepieciešamas un kaut kādas pārmaiņas arī būs, taču informācijas par to pagaidām neesot. Savukārt, vaicāts, vai nākamajā gadā varētu paaugstināties pakalpojumu cenas, LMT vadītājs Juris Bilde šādu iespēju pieļāva.

Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska. Saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Tāpat Korčagins sarunā norādīja, ka Valsts kontrole seko līdzi "Rail Baltica" projekta attīstībai un tas ir neatslābstošs darbs. Līdz šim veiktas divas revīzijas, savukārt, pavasarī tiksies visu triju Baltijas valstu kontrolējošo iestāžu kolēģi, lai lemtu, ko darīs tālāk.

Latvijas Universitātē Latvijas okupācijas izpētes biedrība un PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētājs vēsturnieks Gatis Krūmiņš 13. decembrī sniegs vispārīgu pārskatu par tēmu "PSRS okupācija un Latvijas sociālekonomiskā attīstība: īstermiņa un ilgtermiņa ietekme". Latvijas Radio programmā Labrīt Krūmiņš kā piemēru minēja ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu, salīdzinot ar savulaik līdzīgo Somiju.

Latvijas Bankai ir aktīvāk jāstrādā, lai komercbankas sāktu vairāk kreditēt, tajā skaitā reģionos un uzņēmējus. Turklāt ir jāmazina ķīlas prasības, kā arī jāveicina hipotekārā kreditēšana. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda finanšu institūcijas „Altum” vadītājs Reinis Bērziņš. Zaļo un Zemnieku savienība viņu izvirzījusi kā konkurentu pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, un ar opozīcijas atbalstu Bērziņam ir izredzes tikt amatā. Šaubas par piemērotību viņš noraida ar desmit gadu pieredzi „Altum” vadībā un ar izcilību iegūtu maģistra izglītību.

Valsts pārvalde Latvijā neveicina konkurētspēju un tajā ir pārāk liels administratīvais slogs, secināts domnīcas LaSER pētījumā "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma". Tā autore Malvīne Stučka norāda, ka ir rīki, kā to var mazināt. Viens no risinājumiem ir funkciju audits, kas bija īstenots pēc finanšu krīzes 2009.gadā. Pēc tā toreiz izdevās ietaupīt 111 miljonus eiro. Daudzus gadus šo iespēju - atkārtot funkciju auditu - Latvija nav izmantojusi, bet pie tā ir jāatgriežas.

Ziemeļu un Baltijas reģions joprojām būs pievilcīgs gan investīcijām, gan izaugsmei, uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Taču Latvijā to varētu ietekmēt tas, ka turpmākos trīs gadus mūsu valstī reģistrētām kredītiestādēm būs jāmaksā virspeļņas nodoklis, ja tās būtiski neaudzēs kreditēšanu. Sarunā Brazovskis arī norādīja, ka ir svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona, profesionāls un ar labu reputāciju - tai skaitā starptautiski.

Eiropas valstu mākslas vēsturnieki veido vizuālas mākslas darbu sarakstu jeb kanonu, lai apkopotu vērtības, ko „nedrīkst nezināt”. Rezultātā plānots veidot digitālu vietni, kurā būs apkopota speciālistu sagatavota informācija un publikācijas par valstu izceltajiem mākslas darbiem. Kopumā paredzēts iekļaut ap 470 objektus un sarakstā līdzās tradicionālajai vizuālajai mākslai iekļauta arī arheoloģija, arhitektūra, dizains, fotogrāfija un kino. Latvijas mākslas vēsturniekus projektā pieaicināja pērn un plašāk par to sarunā ar Latvijas puses koordinatori šajā projektā Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošo pētnieci Stellu Pelši.

Kā Baltijas valstis var sadarboties, lai varētu palīdzēt nodrošināt zāles smagi slimiem pacientiem? Ko varam mācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem par obligāto veselības apdrošināšanu? Par šiem un citiem jautājumiem salīdzinoši atvērtā sarunā ar Latvijas Radio atbildes sniedza Igaunijas veselības ministre Rīna Sikuta no Sociāldemokrātiskās partijas. Kā Igaunija tiek galā ar dārgu medikamentu iegādi un pieejamību? Rīna Sikuta: Mazā tirgū, vai tā ir Igaunija, Latvija vai Malta, mēs redzam, ka mēs neesam dabiski pievilcīga vieta, kur farmaceitisko preparātu ražotājs vēlas pieteikt zāles kompensējamo medikamentu sarakstam. Starptautiskā salīdzinājumā Igaunijas kavēšanās, vai gaidīšanas laiks, lai pacienti saņemtu jaunas zāles, ir ļoti ilgs. Mēs ļoti slikti izceļamies šajos rādītājos. Taču ieskatoties, redzam, ka galvenā kavēšanās nāk no tirgus regulatora atļaujas izsniegšanas jaunajām zālēm. Un tad paiet vairāk nekā divi gadi, kamēr kompānija piesaka kompensāciju Igaunijā. Tās var kompensēt, tās var nekompensēt, t

Saeima 5. decembrī pēc kārtējās parlamenta sēdes turpinās vakar sākto ārkārtas sēdi, kurā galīgajā lasījumā skata valsts nākamā gada budžeta projektu. Līdz šim deputāti izskatījuši mazu daļu no vairāk nekā 300 iesniegtajiem priekšlikumiem. Ierasti koalīcija līdz šim noraidījusi opozīcijas vēlmes. Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzteica plānotās izmaiņas pensiju jomā un darbaspēka nodokļos, taču kritizēja, ka demogrāfijas lietas nav prioritāšu sarakstā.

Saeima ārkārtas sēdē 4. decembrī galīgajā lasījumā sāks skatīt valsts nākamā gada budžeta projektu, kas paredz 15 miljardu eiro ieņēmumus un 17 miljardu eiro izdevumus. Valdība līdz šim uzsvērusi, ka galvenā prioritāte budžetā ir drošība. Taču pēc ilgām diskusijām ar sociālajiem partneriem nedaudz ir mainīta arī nodokļu politika, kas strādājošajiem no nākamā gada ļaus saņemt nedaudz lielākas algas, bet darba devējiem radīšot mazākus izdevumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt gan sacīja, ka izmaiņas aizvien palielinās nevienlīdzību.

2. decembrī Valsts kancelejā darbu sāk jaunais Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments. Apvienoto departamentu šomēnes vadīs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Kronbergs, kancelejā tiek ieviestas plašākas pārmaiņas - tiek samazināts viņa vietnieku skaits līdz diviem, apvienoti arī citi departamenti, piemēram, personāla un finanšu departamenti. Viņš domā, ka ar izmaiņām tiks panākts efektīvāks darbs, jo Valsts kancelejā bijis salīdzinoši daudz vadītāju un trūcis darītāju.

"Latvijas Pasts" attīsta pakomātu sistēmu un šobrīd Latvijas tirgū ir ceturtais pakomātu sūtījumu nodrošinātājs ar 413 pakomātiem. Kā Latvijas Radio rīta programmā stāstīja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Puriņš, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja jauno tarifu projektu, kas stāsies spēkā no 1.janvāra.