Rta Intervija

Ar mērķi uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu un militāro darbību gadījumā šodien, 10. septembrī, Rīgā tiks dibināta Ziemeļvalstu noturības - organizācija. Tā būs nevalstiskā organizācijas. Lai sasniegtu mērķi - stiprināt ziemeļvalstu noturību, biedrībā apvienosies eksperti, universitātes un organizācijas, lai īstenotu mācības, sertifikāciju, stratēģisko komunikāciju un sabiedrības mobilizāciju un izglītošanu. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Ziemeļvalstu noturības organizācijas dibinātāju pārstāvis Jānis Vanags, iemesls tās izveidei bijis pēdējo gadu izmaiņas pasaulē.

Situācija un neziņa par dzelzceļa projektu „Rail Baltica” ir pārsteidzoša. Tādu vērtējumu pauž bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (Saskaņa). Viņš intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka Rīgas vadīšanas laikā nav bijis šaubu par projekta nākotni, bet arī nav bijis iespēju to kaut kādā veidā pārbaudīt.

Lai gan Latvijā augsne jaunajiem zinātniekiem kļūst arvien labvēlīgāka, nozarē ir vērojama nestabilitāte – zinātniekiem tiek piedāvāti īstermiņa projekti, kas neveicina drošības un stabilitātes sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja  Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča. Viņasprāt, Latvijā ir jāattīsta zinātnieku sadarbība ar privāto un arī valsts sektoru, savukārt pārlieku liels satraukums par skolēnu zināšanām ir lieks, jo pastāv mūžizglītības iespējas. Sintija Ambote: Kāda šobrīd ir tā augsne un vide jaunam zinātniekam? Varbūt pat tādam, kurš vēl pats ir students? Cik ļoti jauni prāti tiek virzīti uz zinātnieka profesiju? Vai ir tā sajūta, ka visā akadēmiskajā vidē un varbūt jau pat vidusskolas līmenī tam ir atbalsts un tas notiek mērķtiecīgi? Antra Boča: Man ir viedoklis kā pētniecei. Protams, man ļoti interesētu, kā ir skolēniem un studentiem, bet no pētnieka viedokļa es teiktu, ka tiek virzīta ļoti. Ir diezgan liels atbalsts tieši, lai izstrādātu jau vidusskolā zinātniski pētn

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau iepriekš izteicies, ka gaidāmā apvienotā sabiedriskā medija valdes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums ir neatbilstīgi augsts. Bez tam – pēdējās dienās parādījušās arī runas par to, ka iespējams nepieciešams mainīt topošā medija saimniecisko formu no kapitālsabiedrības uz nodibinājumu. Kultūras ministre Agnese Lāce (Progresīvie) raidījumā “Labrīt” apliecināja, ka, lai arī visa šī viļņošānās notiek vien dažus mēnešus pirms būtu jāsāk strādāt jaunajam apvienotajam medijam, šobrīd pats galvenais ir noturēties pie plānotā apvienotā medija ieviešanas grafika. Lāce arī norādīja, ka gaida no Sabiedrisko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes skaidru redzējumu par apvienotā sabiedriskā medija darbības formu. Minostre arī uzskata, ka mediju apvienošanas gaitā nebūtu jārunā tikai par valdes atalgojumu, bet arī pārējiem darbiniekiem.

"Rail Baltica" turpina saņemt ievērojamu Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, taču jāņem vērā, ka projekta izmaksas, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem, ir daudzkārt pieaugušas, bet Eiropas starpsavienojuma instrumenta finansējums nav pieaudzis. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un Latvijas komisāra kandidāts nākamai Eiropas Komisijai Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība). Viņš teica, ka kopējais apstiprinātais finansējuma apjoms līdz 2027. gadam ir nemainīgs un Latvijas valdībai jāmeklē iespējas samazināt "Rail Baltica" izmaksas.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) uzskata, ka situācijā ar "airBaltic" nonācām ilgstošas vilcināšanās un neizlēmības dēļ. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt viņš sacīja, ka, apskatot dokumentus, redzams, ka četru gadu garumā valdība melojusi par patieso "airBaltic" glābšanu. Nav izmantota arī iespēja, kad Covid laikā Eiropas Komisija bija pieļāvusi labvēlīgākus noteikumus aviokompāniju glābšanai. Ar īsto investoru nebūs viegli, domā Kulbergs. Pēc "Apvienotā saraksta" deputātu pieprasījuma, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) šodien frakcijas deputātiem sniegs skaidrojumu par situāciju ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Apvienotais Saraksts uzskata, ka "ārkārtīgi steigā un slepenībā" pieņemtie valdības lēmumi par "airBaltic" rada nopietnas bažas par simtiem miljonu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanu, elementāru labas pārvaldības principu ievērošanu un uzņēmuma nākotni.

Šobrīd Stradiņa slimnīcā strādā vairāk nekā 3400 darbinieku un ir arī vairāk nekā 360 vakances. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt izstāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis. Viņš teica, ka īstermiņa risinājums varētu būt - importēt darbaspēku atbalsta funkcijām. Vidzis arī vērtē, ka iespēja ietaupīt ir, efektīvāk risinot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, Viņš sacīja, ka uz šo problēmu jāskatās plašāk – ne tikai uz veselības jomu. Taču tādā gadījumā būtu jāmaina likumdošana. Vidzis arī minēja ieguvumus, ja tiktu veidota viena padome klīnisko universitāšu slimnīcām.

Spēja organizēt savu darbu un pašvadīt mācības – tās ir galvenās lietas, ko skolā būtu jāapgūst ikvienam, tā uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Latvijas Radio programmā Labrīt Čakša atzina, ka skolai vajadzētu atbilstoši attīstībai integrēt arī bērnus ar īpašām vajadzībām. Čakša uzsvēra, ka aiz lasītprasmes un aritmētikas niansēm nedrīkst aizmirst, ka skola iemāca dzīvot un attīstīties sabiedrībā.

Studenti ir spiesti strādāt, jo nespēj nodrošināt savas vajadzības un strādāšana nopietni ietekmē izglītības kvalitāti. To intervijā Latvijas Radio sacīja Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa, komentējot grozījumu bloķēšanu no Finanšu ministrijas, kas paredzēja palielināt sociālās stipendijas "Studēt-gods" apjomu līdz 200 eiro.

Vai galvaspilsētas izglītības iestādes ir gatavas jaunajam mācību gadam? Skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu komplektācija, remonti, ēdināšanas maksa (Rīgā nedeklarētiem pirmsskolas izglītības iestādēs nebūs Rīgas domes līdzfinansējums), krievu valodas un kultūras fakultatīvi skolās, saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Laimu Geikinu.

Ukrainas uzbrukums Krievijai Kurskas apgabalā ir bezprecedenta gadījums un rietumos tas nedaudz augšup cēlis motivāciju un morāli pret Ukrainu. Rietumi novēro, ka ukraiņi var gūt panākumus nevis, tikai zaudē savas teritorijas. To šorīt Latvijas Radio atzina Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Notikumu vērotāji un ukraiņi gaidījuši apjomīgāku Krievijas karaspēka pārcelšanu no Ukrainas uz Kursku, taču tas nav noticis un esot pārsteigums. Astukevičs arī pauda, ka ir pāragri uzskatīt, ka ukraiņu ieiešana Krievijā būs pagrieziena punkts miera sarunām par kara pārtraukšanu.

No sabiedrības saņemtie iesniegumi un sūdzības liecina, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par sabiedrisko mediju darbu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons, kurš amatā stājās 1. augustā. Pirmajās nedēļās ombuda amatā Apsalons novērojis, ka nepieciešams sabiedrībā veidot dziļāku izpratni par sabiedrisko mediju darbību, lai cilvēki saprastu ne tikai to, ko sabiedriskie mediji vēsta, bet arī to, kāpēc tie veido konkrēto saturu.

Viena no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta līdzšinējam kļūdām ir bijusi saziņā un komunikācijā ar sabiedrību, intervijā Latvijas Radio raidījuma Labrīt sacīja vadītāja pienākumu izpildītāja Ingūna Urtāne (kas šodien uzsāk darbu). Urtāne kā pirmo paveicamo izvirzījusi departamenta reputācijas jautājumu. Jau vēstīts, ka konkurss uz konkrētā departamenta vadītāja vietu noslēdzās bez rezultāta, un šobrīd Urtāne iecelta par pienākumu izpildītāju.

Šodien aprit 35-i gadi kopš Baltijas valstu iedzīvotāji veidoja cilvēku ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Baltijas ceļu. Šai akcijai, kurā divi miljoni cilvēku sadevās rokās un veidoja 670 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai pievērstu pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai, tolaik Zviedrijā dzīvojošais žurnālists Juris Kaža sekoja līdzi, lidojot helikopterā. Šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” viņš sacīja, ka tikai tā varēja aptvert akcijas patieso mērogu, ka desmitiem kilometru garumā tūkstošiem cilvēku vienojušies kopīgai akcijai. Tagad, 35 gadus pēc Baltijas ceļa, žurnālists Juris Kaža vērtē, ka ļoti lielā Latvijas sabiedrības daļā aizvien ir mantota neticība daudzām lietām.

Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un Finanšu nozares asociācija aicina valdību saturiski paplašināt nodokļu reformas piedāvājumu, sarunām atverot arī iespējamas izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Valdības aktivitātes saistībā ar nodokļiem daļā uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā radījušas īgnumu, kas nu jau pārvēršas aizkaitinājumā. Šādu vērtējumu par valdības jaunāko nodokļu izmaiņu piedāvājumu un sākto darbu pie nākamā gada budžeta Latvijas Radio pauda viens no vadošajiem Latvijas IT speciālistiem, uzņēmuma „SAF” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Viņa vērtējumā mūsu politiķi ir zaudējuši laika izjūtu un domājot, ka vidējais latvietis dzīvo 500 gadu, tāpēc jebkura lēmuma pieņemšanu var atlikt bezgalīgi. Savukārt biznesā laiks ir viena no būtiskākaj

Jauno mācību gadu šogad Latvijā kopumā sāks 605 skolas, tostarp pašvaldību vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestādes, arī privātās skolas. Attiecībā uz skolu tīklu sakārtošanu ir pieņemti 93 lēmumi, stāsta izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"). "Šis ir bijis intensīvs gads skolu ekosistēmas izveidei ar mērķi nodrošināt, ka tuvākā skola mājām ir laba skola. Un pašvaldības ir ļoti daudz strādājušas, lai saprastu, kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību," norādīja ministre. Čakšas vērtējumā 605 ir liels izglītības iestāžu skaits.  

Valdība šodien sāks darbu pie nākamā gada budžeta. Finanšu ministrs norādījis, ka šis būšot viņa pieredzē grūtākais budžeta veidošanas process, tomēr, kā šorīt ziņo Latvijas Radio, darbs pie budžeta notiek nesteidzīgi, turklāt aizvien nav skaidrības par sen solītajām nodokļu izmaiņām. Maz informācijas par nākamā gada finanšu plāniem ir arī Saeimai. Tā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” atzina opozīcijas partijas „Apvienotā saraksta” deputāts Māris Kučinskis, kurš strādā arī parlamenta budžeta komisijā.

Krievijas Kurskas apgabalā jau trešo nedēļu turpinās Ukrainas militārās operācijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklājis arī operācijas mērķi – izveidot buferzonu Krievijas teritorijā. Ģeopolitikas pētījuma centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns Latvijas Radio skaidroja, ka buferzonas izveide, visticamāk, nav galvenais iebrukuma iemesls. "Frontes līnija ir labi gara. Un buferzonu, iespējams, būtu vajadzējis izveidot citur. Domāju, ka tas ir liels stratēģisks panākums, ar kuru iespējams izdevies lauzt kara gaitu, vismaz cilvēku galvās. Es neteikšu, ka tas būtu kaut ko praktisku izmainījis," pauž Māris Andžāns. Eksperts uzskata, ka Kurskas operācija dod jaunu ticību, ka Ukraina var pārsteigt. Tomēr diez vai iebrukums Kurskā ir tuvinājis miera samitu ar Krievijas līdzdalību. Andžāns uzskata, ka drīzāk notiks pretējais – Krievija, visticamāk, būs mazāk ieinteresēta piekāpties. Vēl Andžāns vērsa uzmanību tam, ka Kurskas apgabala iedzīvotāji iebrukumam ne

Jau šajā nedēļā sagaidāma galvaspilsētas - Rīgas dzimšanas diena. Taču nemitīgie remonti, tiltu stāvoklis par ko pat sākuši piketēt aktīvisti, arī pilsētas nespēja radīt iedzīvotājiem un viesiem drošu, lai arī gana dārgu vides objektu ir daži no šobrīd aktuālajiem darvas pilieniem pirmssvētku medus mucā. Cik labi ir pārvaldīta galvaspilsēta un vai tās vadība svētkus varēs svinēt ar labi padarīta darba sajūtu? Raidījumā intervējam Rīgas mēru Vilni Ķirsi. 

Ciešanas un grūtības ir dzīves sastāvdaļa, to vakar, 14. augustā, Tautas krustaceļā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā uzsvēra Rēzeknes–Aglonas diecēzes ģenerālvikārs un Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās Staņislavs Prikulis. Kas mūsdienās ir Aglonas svētki un cik daudz šobrīd ticībai pievēršas jaunie cilvēki, saruna ar priesteri Staņislavu Prikuli.