Rta Intervija

Šodien, 18. martā, gaidāms kopīgs Eiropas Savienības valstu paziņojums saistībā ar Vladimira Putina "pārvēlēšanu" Krievijas prezidenta amatā, tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže. Konkrētu saturu pagaidām nav iespējams atklāt, taču tas būs par "vēlēšanu" procesu, leģitimitāti, opozīcijas apspiešanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, teica vēstniece. Jautāta par to, kā Eiropa varētu iegrožot Krieviju un tās ekonomiku, lai pārtrauktu karadarbību, Baiba Braže nosauca trīs darba virzienus, kas jādara vienlaikus un vienlīdz prioritāri.

Vislielākās pūles jāieliek tā dēvēto gudro prātu piesaistei Latvijai, intervijā Latvijas Radio norādījis rkonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Runa ir par ārvalstu studentiem, kas studē Latvijā, par kuriem cīnās arī citas valstis, kas ieinteresētas ekonomikas kāpināšanā. Latvija šajā jomā ir pieļāvusi kļūdu

Pērn Muitas pārvalde konstatējusi gandrīz 7800 gadījumu, kad caur Latviju uz Krieviju un Baltkrieviju mēģināts pārvadāt sankcijās iekļautās preces, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Jāņem vērā, ka šajā skaitā ietilpst arī mazie privātpersonu pārkāpumi. Šogad pirmajos divos mēnešos uzsāktas 550 pārkāpumu lietas.

Vilcienu reisu uz Ventspili atjaunošana šobrīd nav "Pasažieru vilciena" (PV) prioritāte, tā intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Raitis Nešpors. Latvijas Radio jau vēstīja, ka portālā manabalss iedzīvotāji savāca parakstus, ierosinot Satiksmes ministrijai ieviest vilciena satiksmi starp Rīgu un Ventspili. Nešpors minēja, ka virkni lietu ietekmē pasažieru rīcībā esošais ritošais sastāvs. Runājot par elektrovilcieniem, šodien, 12. martā, atkal uz Tukumu vilcieni nekursē, tur pasažierus pārvadā autobusi. Tā iemesls ir kontakttīklu bojājums. Arī vakar šis bojājums bija izraisījis problēmas elektrovilcienu kustībai.

Pārsteiguma moments un iespēja sevi nemitīgi pilnveidot ir galvenie dzinuļi, kas visvairāk savā profesijā aizrauj restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu. Viņa ir viena no ļoti retajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā. Jau ilgus gadus viņa strādā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas departamentā, ir arī Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras lektore. Kas lācītim vēderā? Uz šo jautājumu Indra Tuņa sniedz atbildes, veicot ķīmisko izpēti gleznām, skulptūrām, tekstilijām un citiem seniem un vēsturiski nozīmīgiem priekšmetiem. Dažkārt tieši viņas izpētei ir noteicošā loma, lai apstiprinātu, vai kāda glezna ir oriģināls vai atdarinājums vai varbūt viltojums. Kā notiek mākslas darbu un citu nozīmīgu objektu ķīmiskā izpēte? Kā tajā palīdz jaunākās tehnoloģijas? – saruna ar restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu.

Lai mazinātu valsts slepenību aizsardzības jomā, premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) ir uzdevusi bruņoto spēku vadībai vairāk informēt reģionu cilvēkus par robežas būvniecības lietām. Viņa atzina, ka Nacionālo bruņoto spēku paziņojums par to, ka Latvijā situācija aizvien ir droša, ir sekojis pēc augošās Krievijas propagandas, ka mūsu valstī varētu būt gaidāms agresora iebrukums. Siliņa intervijā Latvijas Radio vispārīgi mierināja, ka drošības uzlabošanai pietiekami daudz naudas tiek ieguldīts valsts aizsardzībā.

Aukstais karš ir atgriezies, un, brīdinot par Krievijas nākotnes aktivitātēm, tas ir NATO valstu līderu atgādinājums savām sabiedrībām. Taču drošības situācija Latvijā nav mainījusies un tieša militāra iebrukuma draudi no Krievijas arvien nepastāv. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins. Viņš uzsvēra, ka militāras tehnikas Latvijas robežu tuvumā nav un tas ir tiešākais apliecinājums sabiedrības mierināšanai, ka iebrukuma tik drīz nebūs. Pētnieks arī vērtē, ka šobrīd no militāro draudu viedokļa Latvija ir visdrošākajā situācijā tās pastāvēšanas vēsturē, bet sabiedrībā nedrošības sajūtu rada tas, ka valsts drošības sfērā ir pārspīlēta slepenības nostāja

Viens no galvenajiem Latvijas Universitātes (LU) uzdevumiem ir konsolidācija. No 13 fakultātēm trīs mēnešu laikā jāizveido piecas, lai jaunā studentu uzņemšana var notikt jau apvienotās fakultātēs. Tā Latvijas Radio izteicās jaunievēlētais LU rektors Gundars Bērziņš. Savukārt jaunās Rakstu mājas būvniecība ritot atbilstoši plānam, un līdz ar īpašumu izsolīšanu universitātei esot pietiekami naudas darbu finansēšanai. Par padoto algu kāpināšanu rektors vēl domāšot.

Šodien, 5. martā, Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, lai iebilstu pret birokrātijas slogu. Tajos pulcēsies vairāk nekā 700 cilvēku. Pulksten 10 no rīta Doma laukumā protesta gājienam gatavosies lauksaimnieki, kuri gaida februāra sākumā iesniegto piecu prasību izpildi. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības „Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš, pie valdības mājas simboliski pulcēšoties arī meža un lauksaimniecības tehnika. Lauksaimniecības problēmas ilgstoši netiekot pildītas, tāpēc rudenī Rīgā būšot plaši protesti ar smago tehniku. Savukārt pulksten 11 pie Ministru kabineta pulcēsies mežsaimnieki, lai arī vērstu uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām. Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks Latvijas Radio sacīja, ka galvenās iebildes ir pret netaisnīgu un nepārdomātu dabas aizsardzības sistēmu.

Pirms trīsdesmit gadiem sāktās miera sarunas starp Krieviju un Rietumiem izjaukušas Rietumu pieļautās kļūdas, bet pie kara vainīgs ir kara aizsācējs. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Centra partijas, kādreizējās Latvijas Krievu savienības, Eiroparlamenta vēlēšanu saraksta līdere Inna Djeri, kas sevi sauc par Tatjanas Ždanokas pēcteci. Viņa nekonkretizēja, kas vainojams Krievijas karā pret Ukrainu, taču izteicās, ka viņas partijas sadarbība ar, piemēram, partiju „Vienotā Krievija” pašlaik neesot īsti iespējamas.

Alfrēds Nobels izgudroja dinamītu un izveidoja paša vārdā nosauktu prēmiju. Šķiet, to par šo cilvēku zina vai katrs skolēns. Bet kā tas nākas, ka Nobels nodarbojās ar sprāgstvielām, ja paralēli visu mūžu rakstīja romantisku dzeju? Kāpēc ieviesa prēmijas tieši tādās kategorijās un ne citās? Šos un vēl daudzus citus faktus par Alfrēdu Nobelu, ievītus Zviedrijas un pasaules vēsturē, var uzzināt, lasot nule latviski iznākušo apjomīgo Nobela biogrāfiju. To tulkojusi vesela tulkotāju komanda un klajā laidusi izdevniecība „Latvijas Mediji” ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Autore ir Ingrīda Karlberga, zviedru rakstniece un pētnieciskā žurnāliste. Saruna ar rakstnieci par faktiem, kas mēdzot būt aizraujošāki par rakstnieka iztēles augļiem.  

Daba ir jāaizsargā, bet ir jānovelk stingras robežas, lai nebūtu pārspīlējumu saistībā ar „zaļā kursa” vai klimatisko pārmaiņu jautājumiem. Tā uzskata zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība). Tad vairs nebūs iespējama nekāda ražošana, bet budžetā nauda ienāk no saimnieciskas darbības. Par īpaši neizpildāmiem Krauze sauc klimata mērķus.

Partija "Suverēnā vara" ir nolēmusi piedalīsies šajā vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saraksta līderes ir trīs bijušās Saeimas deputātes – Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde. Kādi ir partijas mērķi Eiropas politikā un ambīcijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Tuvākajā laikā būs zināma "Latvijas Pasta" jaunā stratēģija. To Latvijas Radio klāstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Vaicāts, vai būs zināms kaut kas konkrēts pēc šodien, 28. februārī, paredzētās plašās dažādu jomu ekspertu tikšanās, ministrs paskaidroja, ka runātais ar publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, būs pamats tālākajam darbam. "Latvijas Pasts" finanšu un citu problēmu dēļ plānoja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, taču šis reorganizācijas plāns tika apturēts.

Latvijas bruņotie spēki pastāvīgi seko kara gaitai Ukrainā un šajos divos gados, kopš Ukraina cīnās pret iebrucējiem, bijusi kontaktā ar Ukrainas teritoriālajiem spēkiem. Tā Latvijas Radio šorīt sacīja NBS Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns. Viņš atzina, ka vērojuši gan to, kā ukraiņi adaptējušies, gan to, kā pielieto savas priekšrocības pret pretinieka pārākumu.

Zviedrijas iestāšanās NATO būs būtiska reģionālā nozīmē. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Kā ziņots, Ungārijas parlamentam šodien, 26. februārī, jālemj par to, vai beidzot dot “zaļo gaismu” tam, lai blokam varētu pievienoties Zviedrija. Ungārijas vadošā parlamentārā grupa "Fides" paudusi, ka atbalstīs Zviedrijas dalību NATO. Struberga norāda uz vairākām būtiskām komponentēm, kas veidojas līdz ar Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Studijā biedrības "Tev" pārstāvji Mārtiņš Dūdiņš un Oļegs Prutskis. Viņi abi palīdz Ukrainai jau no pirmās kara dienas, jo visiem kopā ir jādara kaut kas pret to pārspēku, kas ir mums kaimiņos.  "Ja mēs nepalīdzēsim Ukrainas tautai un iedzīvotājiem, tas viss var pārvērsties pie mums," atzīst Mārtiņš Dūdiņš.  Palīdzību sniedzot arī abi satikušies.  Šobrīd daudz runā par nogurumu no kara, arī raidījuma viesi atzīst, ka "nogurst visi, mēs arī esam noguruši, bet tas nenozīmē, ka sāksim atpūsties vai atslābināsimies". "Nogurumus ir arī mūsos. Mēs mēs nogurstam fiziski, bet mēs nenogurstam morāli un garīgi mēs esam stipri kopā ar Ukrainas tautu. Jebkurā gadījumā palīdzēsim, cik varam," bilst Oļegs Prutskis.

Kopš kara Ukrainā šo divu gadu laikā sabiedrībā notiek būtiskas izmaiņas izpratnē par krievu mākslu un kultūru, tā Latvijas Radio norādījusi Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Sabiedrība ir sākusi pārvērtēt krievu kultūras visvarenību un nespēju aizstāt to ar ko citu.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma, kad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas nebija neviena mēģinājuma nelikumīgi šķērsot robežu, aktivitāte ir atsākusies, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Ir atsākušies pirmie mēģinājumi, lai arī skaitliski tie nav lieli.  

Ja, vērtējot karu starp Krieviju un Ukrainu, par mērauklu ņemam Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākotnējās ambīcijas, tad šobrīd viņam nav par ko lepoties. To Latvijas Radio atzina NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Taču viss esot atkarīgs, pēc kādiem kritērijiem vērtējam kara gaitu. Tāpat Sārts norādīja, ka Baltijas valstis ir sarežģījušas iespējas Krievijai īstenot informatīvās operācijas. Viņš sacīja, ka Baltijas valstis ir veikušas virkni soļu, lai Krievijas informatīvo operāciju īstenošanu padarītu sarežģītāku. Tas izdarīts, piemēram, ar ierobežotu piekļuvi Krievijas televīzijas kanāliem un citiem informācijas kanāliem. Tomēr Baltijas valstu centieni nenozīmē, ka Krievija nerealizē dažādas operācijas informatīvajā telpā, atzina Sārts.