Rta Intervija

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nodokļu iekasēšana valstī piedzīvoja lielus izaicinājumus dažādu noteikto atvieglojumu dēļ. Taču šobrīd vērojama pozitīva dinamika, kas nav liela, bet tomēr pastāv. To intervijā Latvijas Radio norādīja Tetjana Kirijenko, Ukrainas Valsts nodokļu dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja. Kirijenko pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā un piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta organizētā starptautiskā konferencē. Latvijas Radio iztaujāja Kirijenko par situāciju nodokļu sistēmā un izaicinājumiem nodokļu iekasēšanā Ukrainā Krievijas īstenotā kara laikā.

Vajadzības vienmēr ir lielākas par iespējām, bet, lai katra nozare neplosītu budžetu un beigās visi nepaliktu bešā, par nākamā gada budžeta prioritātēm ir izvēlēta drošība, veselība un izglītība. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības. Premjere Siliņa arī solīja, ka tuvāko darbu plānā būs birokrātijas mazināšana ārvalstu investīcijām. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības šodien, 3. novembrī, valsts budžeta likumprojektu nogādās izskatīšanai parlamentā. Nākamgad budžeta izdevumi plānoti 16,2 miljardi eiro, bet ieņēmumi 14,5 miljardi.

Pēc aizvadītājā vasarā notikušās ieslodzītā izbēgšanas no Rīgas centrālcietuma, kad ieslodzījuma vietu pameta un tajā pašā dienā tika notverts par slepkavības mēģinājumu apcietināts vīrietis, izmeklēšana par notikušo vēl nav noslēgusies. Tā Latvijas Radio atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Dienesta pārbaudē konstatētas arī cietuma darbinieku kļūdas, par ko turpinās pārbaudes.

Nākamā gada valsts budžets ir adekvāta mūsu valdības un sabiedrības atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem. Tā intervijā Latvijas Radio pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības. Par nākamā gada valsts maku ārkārtas sēdē šodien. 1. novembrī, lems valdība. Ašeradens uzsvēra, ka nākamā gada prioritāte būs papildu tēriņi drošībai, kā arī iepriekš nebijis naudas pielikums izglītības un veselības nozarēm.

Latvijas pieeja alkohola patēriņa mazināšanai būs līdzīga Lietuvas rīcībai. To Latvijas Radio atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības. Šodien, 31. oktobrī, parlamenta komisijā turpinās skatīt grozījumus „Alkohola aprites likumā”, un Bērziņš informēja, ka galvenās izmaiņas būs minimālajā vecumā, kad alkoholu drīkst pirkt, tirgošanas atļautajā diennakts laikā un arī jaunos reklāmas ierobežojumos. Tāpat varētu gaidīt izmaiņas alkohola dzērienu taras marķējumā.

Jaunā realitāte ir tāda, ka draudi ir visapkārt un pasaulē vairs nav noteikumu. Tā intervijā Latvijas Radio pašreizējo situāciju pasaulē vērtēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš gan teica, ka, par spīti kara apstākļiem un neparedzamajai nākotnei, mēs nevaram ļauties trauksmei un panikai, kaut arī neuzticība Latvijas cilvēkos pēdējā laikā aug.

Vācijas un Eiropas interesēs ir, lai Ukraina atgūtu Krimu, jo tas nozīmētu beigas Putina režīmam, tāpēc nav saprotama atsevišķu valstu vilcināšanās piešķirt ukraiņiem modernākos ieročus. To sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra bijušais Vācijas Bundesvēra virsnieks un tagadējais Bundestāga deputāts Roderihs Kīzeveters no opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības. Kīzeveters aizvadītajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Putina režīms sekmīgi apiet Rietumu sankcijas un ir atradis jaunus tirdzniecības partnerus Āzijā, kas pagaidām ļauj novērst Krievijas ekonomikas sabrukumu, taču šāds ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs. To sarunā ar Latvijas Radio norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un viens no tuvākajiem Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija sabiedrotajiem Vladimirs Milovs. Viņš pirms dažiem gadiem bija spiests pamest Krieviju un pašlaik dzīvo Viļņā, kur turpina veidot raidījumus savam „YouTube” kanālam, ko regulāri skatās simtiem tūkstošiem cilvēku Krievijā. Milovs pagājušajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Eiropas Komisija šobrīd noslēdz darbu pie Mediju brīvības akta, kas paredz vairākus stingrus nosacījumus nacionālajām valdībām. Tā Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība). Viņa uzsvēra, ka lielākajai daļai Eiropas valstu ir augsti riski ar mediju plurālismu.

Rīts Izraēlā aizvadīts mierīgi, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Ir zināms, ka kultūras piedāvājuma dēļ šī valsts piesaista tūristus arī šobrīd, un ir aviokompānijas, kas joprojām pārvadā pasažierus uz Telavivu. Nākamnedēļ sākas skolēnu brīvlaiks, un Groza pieļāva, ka daļai cilvēku varētu būt kārdinājums doties ceļojumā, taču nestabilās drošības situācijas dēļ Groza iesaka nedoties ne uz Izraēlu, bet arī tās kaimiņvalstīm, tostarp Ēģipti.

Septiņos gados Latvija izmantojusi 681 miljonu eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem. Valsts kontrole secinājusi, lai gan Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju rādītājus, politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas arī rada risku, ka nākamajos septiņos gados, kam piešķirti vairāk nekā septiņsimt miljoni eiro, netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Labklājības ministrija apsver iespēju ieviest pensiju indeksāciju divas reizes gadā, taču, lai to izdarītu šobrīd notiek izvērtēšana, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības:

Aizvadītajā naktī slēgti Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas punkti uz Latvijas un Krievijas robežas. Vēl vakar Krievijas puse uz robežas strādājusi ļoti gausi un bremzējusi robežas šķērsošanu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no Jaunās Vienotības. Kā norādīja ministrs, tas pierādot, ka Latvijas lēmums slēgt konkrēto robežpunktu bijis pareizs. Iekšlietu ministrs Kozlovskis arī teica, ka Vientuļu un Pededzes robežpunktos strādājušie robežsargi tagad novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur ir liels nelegālās migrācijas spiediens. Pagājušajā diennaktī atturētas 129 personas, kuras mēģināja nelikumīgi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas.

Krievijas paziņojums par iespēju turpmāk ukraiņiem no Eiropas šajā valstī pa sauszemi iekļūt tikai caur mūsu mazo Vientuļu robežpunktu ir vērtējams kā nu jau vismaz trešā Krievijas agresīvā vēršanās pret Latviju hibrīdkara apstākļos. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Viņš teica, ka tādā gadījumā pierobežā rastos drošības riski, tur koncentrētos tūkstošiem iedzīvotāju, radot draudus arī humānajai katastrofai. Valdības vakarvakara lēmumu robežpunktu Vientuļos slēgt Pujāts vērtē kā loģisku. Pujāts arī akcentēja, ka turpina augt nelegālo robežpārkāpēju skaits, kas pēdējā laikā pārsniedz simtu ik dienu. Turklāt jaunums esot tas, ka pārkāpēji kļūst agresīvāki, uzbrūk mūsu robežsargiem, tostarp tos apmētājot akmeņiem.

Saeimā šodien, 12. oktobrī, pirmajā lasījumā plānots lemt par likuma grozījumiem, kas paredz bankām uz laiku par 50% samazināt aizņēmuma procentu maksājumus daļai hipotekāro kredītu. Kredītprocentu likmju kāpuma dēļ būtiski mazinājies pieprasījums pat pēc tiem kredītiem, kam valsts dod garantijas. Iepriekš valsts atvēlētā summa tika visai drīz rezervēta, bet tagad garantijās aizņemti tikai ap sešdesmit procentiem naudas. Tā Latvijas Radio pastāstīja finanšu institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš gan atzina, ka ar 40 atbalsta programmām „Altum” nevar būt panaceja šajā situācijā, taču var nākt talkā riskantākajos gadījumos.

Strauji un mērķtiecīgi ir jāattīsta Nacionālo bruņoto spēku rezervistu sistēma. Tā ir secināts Valsts kontroles (VK) jaunākajā revīzijā. Rezerves karavīri ir Latvijas pilsoņi ar militāro pieredzi, savukārt rezervisti ir visi pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kā arī sievietes, kas pašas izteikušas vēlmi būt rezervistes. Mobilizācijas gadījumā abu kategoriju cilvēki iesaucami aktīvajā dienestā, taču kopš profesionālā dienesta ieviešanas valsts novārtā atstājusi darbu ar rezervistiem. Tā Latvijas Radio pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme. Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš revidentu ieteikumus vērtē kā palīgu darbā, lai būtu arī vieglāk runāt ar politisko vadību bruņoto spēku attīstīšanai. Kalniņš Latvijas Radio izteicās, ka līdz 2014. gadam un pat līdz šim par galveno rezerves sistēmu ir uzskatīta Zemessardze, turklāt pieeja bijusi liberāla. Turpmāk ar rezervistiem strādāšot vēl aktīvāk.

Bez Irānas atbalsta "Hamas"grupējums nebūtu varējis izvērst tik apjomīgu uzbrukumu Izraēlai. Turklāt Irāna bijusi dažu soļu attālumā no kodolieroču programmas palaišanas, pret kuru būtu jāreaģē Izraēlai. Un pašlaik esam tikai konflikta sākuma stadijā. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās politologs Kārlis Daukšts. Viņš gan nedomā, ka Izraēlas un Gazas joslas konflikta dēļ karš Ukrainā tiks atstāts novārtā.Daukšts arī vērtē, ka karš Izraēlā var atstāt iespaidu uz ASV nākamgad gaidāmajām vēlēšanām. Izraēlas aizsardzības spēki pilnībā atguvuši kontroli pār apdzīvotajām vietām, kurām uzbruka palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamas". Turpinās raķešu triecieni pret Gazas joslu. Aizvadītajās trīs dienās kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" uzbrukuma Izraēlai nogalināti vismaz 900 cilvēku Izraēlas pusē un vairāk nekā 2700 ievainoti. Nogalināto skaitā arī ASV un citu valstu pilsoņi. Savukārt Izraēlas raķešu triecienos Gazā nogalināti ap 600 cilvēku un ievainoti ap 3000, ziņo Gazas amatpersonas. Grupējum

Šajā reizē "Hamas" veiktais uzbrukums ir unikāls, jo tika kombinēts ar dronu uzlidojumiem, kaujinieku izlaušanos cauri robežmūrim, ķīlnieku saņemšanu un citām lietām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Izraēlā ilgstoši dzīvo ap pieciem tūkstošiem mūsu valstspiederīgo. 64 interesējušies par palīdzību, bet tie ir tūristi un darba lietās iebraukušie, turklāt vēstniecībā vēršas bez jebkādas panikas, teica Groza. Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamas" uzbrukumā Izraēlai kopš sestdienas rīta gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina Izraēlas armijas publiskotie dati. Vēl vismaz 2150 cilvēku ir ievainoti. "Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlnieku, kas nogādāti Gazas joslā. Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā. ASV Baltais nams apstiprinājis, ka palestīniešu kaujinieku uzbrukumā nogalināti arī vairāki ASV pilsoņi. Konkrēts skaits nav norādīts

Nelegālos robežšķērsotājus aiztur ne tikai uz robežas, bet arī jau Latvijas teritorijā – pēc pēdām un izmantojot operatīvās darbības metodes. Bēgļi arī ilgstoši slapstās mūsu teritorijā. Tā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība). Šonedēļ migranti aizturēti jau Pierīgā. 23 cilvēku grupa aizturēta mežā pie Olaines. Iekšlietu ministrs sacīja, ka Latvijā sabiedrība var justies droši, par spīti ziņām, ka migrantu spiediens uz robežas ir nemainīgi liels un ik dienu ap 100 cilvēkiem tiek atturēti no iekļūšanas mūsu valstī.

Šajos mainīgajos laikos ir svarīgi lēmumus pieņemt pārdomāti, taču politiskie dokumenti žurnālistu aizsardzībai kavējas. Tā Latvijas Radio sacīja "Media Hub Riga" vadītāja Sabīne Sīle. Sīle sacīja, ka demokrātija un nacionālā drošība nav iespējama bez vārda brīvības, bez žurnālistu darba un bez neatkarīgiem medijiem. Šodien un rīt Rīgā notiks starptautiska konference par vārda brīvību un žurnālistu drošību. Tiešraidē tā būs skatāma arī citviet pasaulē.