Rta Intervija

Mūsu cilvēkus ikdienas dzīvē visvairāk apdraud krāpnieku kampaņas - cenšoties izkrāpt naudu interneta resursos. Otrs aktuālākais krāpniecības veids ir paroļu un piekļuves datu izkrāpšana. Tā šorīt Latvijas Radio saistībā ar kiberdrošību stāstīja CERT.lv vadītāja Baiba Kaškina. Oktobris ir Eiropas Kiberdrošības mēnesis un Rīgā jau desmito reizi notiks starptautiskā kiberdrošības konference CyberChess 2023, piedāvājot iespēju mijiedarboties un vienuviet dzirdēt pasaules un Baltijas līmeņa kiberdrošības ekspertus.

NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts ir pārliecināts, ka pēc četriem gadiem vairs nebūs nozīmes, kādā valodā pamatā ir veidots saturs. Tā Sārts sacīja, jautāts par Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) šobrīd paredzēto – no 2026.gada 1.janvāra sabiedriskajos medijos pārtraukt izmantot saturu krievu valodā. Sārts uzsver, ka turpmāk būtiskākā būs satura kvalitāte, jo ar īpašu programmu palīdzību jau tagad ir iespējams manipulēt ar runātājiem un runāto. Vēl sarunā Sārts norādīja, ka Latvijā arī pieaug dažādu Krievijas specdienestu operāciju risks. Viņš uzsvēra, ka Krievijas interesēs esot arī visos veidos veicināt to, lai valstis atsakās no Ukrainas atbalstīšanas.

Eiropas Komisijas rīkotajā Baltijas jūras konferencē īpaša uzmanība pievērsta pēc Otrā pasaules kara jūrā nogremdētajai munīcijai. Apmēram 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas joprojām atrodas Baltijas jūras dzelmē, radot piesārņojumu un kavējot saimnieciskās darbības attīstību jūrā. Palangā, Lietuvā, šonedēļ pulcējās ministri no astoņām Eiropas Savienības valstīm, kas ieskauj Baltijas jūru. Arī jūras pētnieki aicina šo problēmu aktīvāk risināt. Par Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas vietām, apjomiem, piesārņojuma riskiem un jau radīto ietekmi plašāk sarunā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Andu Ikaunieci.

Šonedēļ radiostaciju tīkla "Euranet Plus" žurnālisti Briselē iztaujāja par Eiropas vērtībām un pārredzamību atbildīgo komisāri Veru Jourovu. Žurnālisti no vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm intervijas laikā meklēja atbildes uz jautājumiem par to, kad beidzot visas bloka valstis būs ratificējušas Stambulas konvenciju, cik veiksmīgi darbojas likuma varas un demokrātijas mehānismi Eiropas Savienībā, kā arī par to, kā veicināt eiropiešu līdzdalību vēlēšanās un uzticību Eiropas institūcijām.

Lai gan, būdama opozīcijā, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pērn divas reizes sniedza Saeimā priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli vairākiem pārtikas produktiem, tagad, nonākot valdībā, ZZS šī gada budžetā vairs šo priekšlikumu neuztur, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). "Mēs par to esam runājuši visu laiku, un mēs to rosinām gan attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, gan attiecībā uz citām lietām, bet tas būs kopīgs koleģiāls lēmums; ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, būtu tāda likme arī kādiem citiem produktiem; ja neizdosies to panākt, tad nebūs," sacīja Krauze. Krauze turklāt norādīja, ka, nākotnē spriežot par samazinātām PVN likmēm, būtu jāvērtē, "vai mēs ar šādām likmēm nepalīdzam importa produkcijai". Viņš neizslēdz, ka nākotnē varētu atgriezties pie kādreizējās partijas ieceres – atsevišķiem pārtikas produktiem pilnībā atcelt pievienotās vērtības nodokli. Savukārt, runājot, par iepriekšējā zemkopības ministra Didža Šmita no „Apvienotā saraksta” ro

Latvijas Pasts cer atrast risinājumu ar preses izdevējiem, lai cenu izmaksas neietekmētu preses piegādi lasītājiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pasta vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. Risinājums ir pārskatīt dienu skaitu preses piegādei. Rudens un gada nogale tuvojas vispirms ar preses abonēšanu, tad dāvanu sūtīšanu, tas nozīmē aktīvu darba cēlienu Latvijas Pastam. Par tā vadītāju augusta beigās kļuva Beāte Krauze-Čebotare.

Jaunā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības turpmāk plāno norobežoties no visa, kas var kaitēt Latvijas tēlam. Tā viņa izteicās intervijā Latvijas Radio uz jautājumu, vai turpmāk plāno komentēt Aivara Lemberga tiesvedību. Mieriņa arī ir pārliecināta, ka varēs sastrādāties ar "Jauno Vienotību", jo tā kritika, ko ZZS veltījis šai partijai atrodoties opozīcijā, ir bijusi konstruktīva un turpmāk sarežģījumiem nevajadzētu būt. Vienu no tuvākajiem izaicinājumiem Mieriņa min nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.

Teju vienlaikus ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā tapa arī labdarības organizācija "Ziedot.lv". Kāda bija ziedošanas kultūra Latvijā pirms 20 gadiem, kāds ir Latvijas ziedotājs uz citu Eiropas valstu fona, kā šī joma attīstījusies un kāda būs tās nākotne Eiropas Savienībā, par to sarunā ar "Ziedot.lv" vadītāju Rūtu Dimantu. "Ziedot.lv" ir apritējuši divdesmit gadi, kas teju sakrīt ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tie procesi, kas notika pirms iestāšanās ir kaut kā saistīti ar organizācija izveidošanu? Rūta Dimanta: Es teiktu, ka pēc okupācijas laikā mēs kā sabiedrība jau strauji virzījāmies Rietumu demokrātijas virzienā, NATO un ES virzienā. Un arī labdarība ir daļa no Eiropas vērtībām. Es domāju, tas ir ļoti likumsakarīgi, ka attīstījās šī došana kopējam labumam, jo, kas tad ir ES, tā ir vienošanās kopā dzīvot labāk, palīdzēt vienam otram un uzturēt šīs Eiropas vērtības, kā vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums. Ziedošana ir viena no tām vērtībām, kas veido sabiedrības, kāpēc vispār kopienas v

Nākamā gada veselības budžets būs lielāks nekā šī gada, savukārt trīs gadu laikā šai jomai plānots panākt divarpus miljardu eiro finansējumu. Tā intervijā Latvijas Radio teica veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības". Viņš domā, ka vairāk naudas izdosies panākt, jo viņa partijai ir gan Finanšu ministrija, gan valdības vadība. Īstermiņā Abu Meri iecerējis panākt zemākas medikamentu cenas un plašāku kompensējamo zāļu klāstu.

Latvijā milzīgu problēmu ar tiesu spriedumu izpildi nav, bet daži gadījumi, kas ir, saistīti ar politisko gribu. Turklāt runas par ilgajiem tiesas procesiem Latvijā ir mīts, intervijā Latvijas Radio norādīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Strupišs pauda, ka Eiropas Savienības kontekstā Latvijā tiesas procesi vidēji ir vieni no īsākajiem. "Mēs esam pirmajā trijniekā, četriniekā," teica Strupišs. Viņš norādīja, ka sabiedrība redz vien dažas, ilgi ievilkušās lietas no simtiem tūkstošiem, tāpēc rodas šāds priekšstats. Rīgā šodien, 21. septembrī, notiks Augstākās tiesas un Satversmes tiesas rīkota starptautiska konference par tiesu varas lomu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē. Šajā ziņā lielākās problēmas esot ar trešajām valstīm, piemēram, Krieviju, kad jāpiedzen uzturlīdzekļi. Savukārt pašu mājās tiesvedības neesot ilgas, ja salīdzina ar citām valstīm, apgalvoja Strupišs.

Jaunajam Ministru kabinetam šodien, 19. septembrī, pirmā darba sēde. Viens no valdības sēdē izskatāmajiem jautājumiem būs par valsts pētījumu programmu, kā sasniegt klimatneitralitātes mērķus. Jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis no Zaļo un Zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio atzina, ka šos mērķus nebūs viegli sasniegt, jo pat ar māju siltināšanu mūsu valstī neveicas. Ministram līdz šim esot radies iespaids, ka klimata mērķu sasniegšanā nozares un amatpersonas atbildību noveļ cita uz citu. Melnis arī intervijā atzina, ka viņa dienaskārtībā esot arī jautājums par lielo elektrības tarifu mazināšanu.

Evikas Siliņas valdība ir pagaidu risinājums, kuras laikā ministriem būs jāskata nepopulāri jautājumi, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas frakcijas "Stabilitāte" vadītājs Aleksejs Rosļikovs. Rosļikovs neizslēdz izmaiņas politikā pēc pusotra gada.

Viens no trim latviešu tiesnešiem, kuri vērtēja vīriešu basketbola Pasaules kausa spēles, bija Gatis Saliņš. Pavisam viņš tiesāja 10 spēles, kopā ar kolēģiem no Meksikas un Puertoriko uzraudzīja arī finālspēli – visa turnīra kulmināciju, kurā Vācija uzvarēja Serbiju. Taču visvairāk mūsu arbitrs tika pamanīts ceturtdaļfināla spēlē starp Kanādu un Slovēniju: Gatis Saliņš piesprieda tehnisko piezīmi slovēņu basketbola zvaigznei Lukam Dončičam. Tā kā slovēnim tā bija jau otrā tehniskā piezīme šajā spēlē, būtībā Saliņš bija tas, kurš Dončiču aizraidīja uz ģērbtuvēm. Intervijā kolēģei Gatis Saliņš ētisku apsvērumu dēļ ne šo, ne citas paša tiesāto spēļu epizodes nekomentē, taču labprāt stāsta par karjeras izvēli un to, cik psiholoģiski un fiziski noturīgam patiesībā jābūt sporta tiesnesim.

Jaunajā Evikas Siliņas valdībā kultūras ministra amatu plānots uzticēt “Progresīvo” pārstāvei Agnesei Loginai. Intervijā Latvijas Radio iespējamā ministre atzina, ka vēlas pastiprināt Ministru kabineta kolēģos izpratni par kultūras nozīmi Latvijas stiprināšanā. Saistībā ar mediju saturu krievu valodā Logina uzsvēra, ka, dzīvojot līdzās divām agresorvalstīm, kas spēcīgas dezinformācijas izplatīšanā, ir jārada pašiem savs spēcīgs saturs. Saeimas sēdē šodien plānots apstiprināt topošo valdību Evikas Siliņas (JV) vadībā. Siliņa var rēķināties ar 53 balsīm valdības apstiprināšanai.

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Cihanauska vakar, 13. septembrī, uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā. Uzstāšanās laikā viņa parādīja attēlu ar pases vāku, ko ārzemēs dzīvojošajiem Baltkrievijas pilsoņiem plāno sākt izsniegt viņas vadītie opozīcijas spēki. Tas ļautu šiem cilvēkiem izvairīties no nepieciešamības atgriezties dzimtenē, kur viņiem varētu draudēt briesmas. Lai saprastu, kā tas varētu notikt, mūsu kolēģis Artjoms Konohovs uz sarunu Strasbūrā ir aicinājis Cihanauskas "labo roku" Franaku Vjačorku.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izstrādātajā Latvijas sabiedrisko mediju attīstības plānā turpmākajiem trim gadiem paredzēts pakāpenisks finansējuma kāpums. Plānā jau nākamajā gadā sabiedriskajiem medijiem prasīti papildus 55 miljoni eiro, vēl vairāk aiznākamajā gadā un arī gadu pēc tam. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis Latvijas Radio pastāstīja, ka joprojām nav skaidrības par turpmāko un arī sabiedrisko mediju apvienošanu, jo vēl aizvien top jaunā valdība. Runājot par iespējamo Kultūras ministrijas vadību, kuras pārziņā būs arī sabiedriskie mediji, Siksnis atzina, ka vēlas, lai jaunais ministrs būtu atvērts sarunai un izprastu sabiedrisko mediju vajadzības.  

Nākamajai valdībai būtu jāturpina darbs ar pārmērīgi lielajiem pārtikas cenu piecenojumiem veikalos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe. Viņš arī atzina, ka šī jautājuma risināšana ir ļoti izaicinoša, jo Latvija strādā globālā tirgū. Vienlaikus Irbe piebilda, ka ikvienai valstij ir iespēja ar regulējumu ietekmēt šos procesus. Zemkopības ministrija gatavojas iepazīstināt valdību ar kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs. Pavasara salnas un sausums, arī augusta vētra, gluži tāpat kā ekonomiskie faktori - zemās iepirkuma cenas un augstās izejvielu izmaksas apdraud lauksaimniecības produktu ražotāju dzīvotspēju un tālāku darbību. Komentējot Zemkopības ministrijas prasību valdībai piešķirt finansējumu ārkārtas atbalstam lauksaimniecības nozarēs, papildus jau piešķirtajam atbalstam, Irbe sacīja, ka indikācijas par iespēju saņemt šo finansējumu neesot labas.

"Jaunā vienotība" , Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" šonedēļ turpinās konsultācijas par jaunās valdības izveidi. Līdz gada beigām būs skaidrs, vai opozīcijas mērķis ir bremzēt Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) veidotās valdības darbu. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks, politologs Ojārs Skudra, pieļaujot, ka šonedēļ varētu būt jauna valdība.

Ilgtermiņa palīdzības sniegšanu Ukrainai var apdraudēt Rietumvalstu nogurums un bailes. To intervijā Latvijas Radio norāda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš Latvijā ieradās uz Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru tikšanos.

"Progresīvie" ir gatavi jaunajā valdībā uzņemties atbildību par veselības nozari, tāpēc vaicāsim kāds ir šī politiskā spēka vērtējums par situāciju nozarē, kādi ir plāni un kas tiks darīts.  Sarunai pievienojas Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis.