Rta Intervija

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien un rīt, 11. un 12. jūlijā, notiks NATO samits. Tajā piedalīsies 48 valstu delegācijas, tostarp Lietuvā ir gaidāms arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Austrumu flanga un kopējās drošības stiprināšana – tos kā būtiskākos iespējamos samita ieguvumus Baltijas valstīm intervijā Latvijas Radio nosauca Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga. Viņa sacīja, ka ļoti būtiska ir aizsardzības industrijas attīstīšana.

Latvijas Radio interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz paraudzīsimies uz kultūrvēsturiskā mantojuma jomu. Kopš pavasara Latvijas piļu un muižu asociāciju vada Lielvircavas muižas pārstāvis Roberts Grinbergs. Par to, vai Latvijā muižas un citas vēsturiskas ēkas ir pieprasīti tūrisma objekti, vai iedzīvotāji joprojām izvēlas iegādāties un attīstīt arī senākas ēkas, ar kādiem izaicinājumiem saskaras muižu īpašnieki un kāda ir citu valstu prakse šī mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā saruna ar Robertu Grinbergu.

Edgars Rinkēvičs, raksturojot galvenās prioritātes Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Radio izceļ valsts ārējo un iekšējo drošību, valsts konkurētspējas veicināšanu, arī jautājumus, kas saistīti ar demokrātijas un likuma varas stiprināšanu. "Nemainīgi stingrs atbalsts Ukrainai" un plašāka reģionālā sadarbība, kur Baltijas valstis "spēlē unikālu lomu kā saikne starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropas valstīm," – tā topošais Valsts prezidents par "ārpolitiskajiem uzsvariem" jaunajā amatā. Tajā pašā laikā Rinkēvičs atzina, ka "nākamnedēļ Viļņā notiekošajā NATO samitā Ukrainas uzaicināšana aliansē nenotiks", un valdošais noskaņojums aliansē ir tāds, ka par Ukrainas uzaicināšanu varētu runāt, kad karadarbība valstī būs beigusies, Latvijas Radio sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Savukārt, runājot par valdības koalīcijas paplašināšanās sarunām, Rinkēvičs norādīja: "Es netaisos šajā procesā līdz augusta otrajai pusei nekādi iesaistīties", uzsverot, ka šis ir "principiāli jautājums par

Divu mēnešu laikā atrast jaunu pašvaldības vadītāju Rīgai "ir reāli, jo neviena no frakcijām nav ieinteresēta ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās", tā intervijā Latvijas Radio sacīja partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāja un Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva. Panteļējeva norādīja, ka jautājums esot, "vai ir nepieciešams restartēt "pārmaiņu koalīciju" un vai tie paši principi, ar ko darbs sākts pirms trim gadiem, vēl ir spēkā". Kā īpaši būtisku sarunās Rīgas domes deputāte izcēla satiksmes jomu. "Progresīvie" ir gatavi virzīt savu kandidātu Rīgas mēra amatam, bet "pašreiz negribētu skriet vilcienam pa priekšu", jo kandidāts tikšot virzīts tikai tad, ja partijas spēs atšķetināt "samilzušo konfliktu", kas ir "ne tikai politisks, bet arī saturisks", pauda Panteļējeva.

Saistībā ar potenciālajiem radiācijas riskiem no Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas, radiācijas līmeni Latvijā monitorē visu diennakti, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts Vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Latvija atrodas pietiekami tālu, vairāk nekā tūkstoš kilometru no šīs atomstacijas. Jebkurā gadījumā - ja Latvija saņemtu informāciju par radiācijas noplūdi, pirmkārt, pārbaudītu informāciju, informētu visas nepieciešamās iestādes un arī sabiedrību, teica Šatrovska.  

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nolēmis atkāpties no amata. Atkāpšanās no Rīgas vadītāja amata ir saistīta ar nesaskaņām un šķelšanos koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Tāpat pastāvot fundamentālas atšķirības uzskatos, kā attīstīt Rīgu. Tā intervija Latvijas Radio teica Staķis. Kā arī – ir bijuši politiķu mēģinājumi izdarīt tiešu ietekmi uz domes darbiniekiem un kapitālsabiedrībām.

Labākā drošības garantija, ko Eiropas Savienība var sniegt Ukrainai, ir šīs valsts dalība Eiropas Savienībā, taču dalībvalsts statusu nevar saņemt par brīvu. Tā sacījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kuru 23.jūnijā izjautāja žurnālisti no visas Eiropas. Interviju organizēja Eiropas ziņu radiostaciju apvienība „Euranet Plus” un tā notika vairākas stundas pirms grupējuma „Wagner” uzsāktā bruņotā dumpja Krievijā. Sarunu latviski adaptēja Uldis Ķezberis. Viens no intervijas centrālajiem jautājumiem, protams, bija Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā ietekme uz plašākiem procesiem. Polijas Radio Žuzepam Borelam vaicāja, vai Ukrainas armijas panākumi frontē varētu paātrināt procesu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Borels norādīja, ka nevajag jaukt lietas. Žuzeps Borels: „Protams, tas, ka Krievija turpina agresiju Ukrainā, ir paātrinājis procesu, lai Ukraina rekordīsā laikā kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, un mēs cītīgi strādājam, un es personīgi kā augstais pārst

Arī turpmāk Latvijas Dabas fonda darbības prioritāte būs dabisko pļavu atjaunošana. Tā pauž jaunā dabas fonda direktore, bijusī Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda. Viņa Latvijas Radio sacīja, ka fonds ir augoša organizācija, bet tās darbu pienācis laiks modernizēt – ekspertu un Eiropas atbalstītu projektu ir daudz, bet fondam aktīvāk jāiesaistās vides politikas veidošanā, tajā skaitā saistībā ar mežu apsaimniekošanu.

Situācija uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir stabila, bet tiek daudz vairāk uzmanīta nekā pirms nedēļas nogales notikumiem Krievijā. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no „Apvienotā saraksta”. Viņš gan atzina, ka trīs gadu pārtraukums robežas žoga izbūvē nav nācis par labu mūsu drošībai. Turklāt nepilnīgo videonovērošanas sistēmu dēļ ir nepieciešams vairāk robežsargu, kas klātienē uzmana situāciju. Rudenī pēc vairāku projektu noslēgšanas gan situācija būtiski uzlabošoties - pavēstīja Kučinskis.

Vairāk nekā 25 tūkstoši hektāru lielajā Sēlijas poligonā, kas būs lielākais Baltijā un kura izveidi akceptējusi Saeimas atbildīgā komisija, privātīpašnieku zemes atsavinās par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvās valsts īpašumus citviet. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Valdībai nākamo divu nedēļu laikā esot jārada noteikumi par militārā poligona izveidi, jānosaka tā robežas un teritorijā ietilpstošie nekustamie īpašumi. Militārās mācības tur varētu sākties pēc pusotra gada - pieļāva Garisons.

Priekšrocības godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, saprotamāka valoda un datu analītikas progress. Tie ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās stratēģijas atslēgas vārdi. Valsts ieņēmumu dienests jaunu attīstības stratēģiju apstiprinājis laika posmam no 2023. līdz 2026. gadam. Dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Latvijas Radio skaidroja, ka ar jauno datu analītikas iespēju varēs skaidrāk pārredzēt nozaru darbību. Saistībā ar ēnu ekonomiku Jaunzeme teica, ka tendences ir nemainīgas un joprojām lielākā problēma ir aplokšņu algas.

Dziesmu un deju svētku laikā gan iedzīvotāji, gan dalībnieki aicināti izmantot sabiedrisko transportu. To intervijā Latvijas Radio atzina 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Vēl intensīvi notiekot pēdējie sagatavošanās darbi. Kā jauninājums būšot mikromobilitātes rīku novietnes pie svētku norises vietām. Pārvietošanās Rīgā būs izaicinājums - uzsvēra Markova.

Veselības aizsardzību mēs uztveram tāpat kā valsts aizsardzību. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Apvienotā saraksta izvirzītā veselības ministre Līga Meņģelsone, izsakot gandarījumu, ka izdevies vienoties par naudu veselības aprūpei. Ministre teica, ir daudz uzkrājušos problēmu un ka nauda tiks likta lietā vairākos posmos. 57 miljoni eiro tiks izlietoti uzreiz – šobrīd svarīgākiem izdevumiem – ambulatoram sektoram. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) vakar, 19. jūinjā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka pēc veselības aprūpei nepieciešamo 140 miljonu atrašanas valstī palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.

Šodien, 19. jūnijā, Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē pārrunās Ārvalstu investīciju piesaisti un konkurētspēju Baltijas reģionā. Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Gundars Bērziņš Latvijas Radio sacīja, ka ārvalstu investoriem ir svarīga virspeļņas gūšana – tātad būtiska ir darbaspēka pieejamība un zemi nodokļi. Bērziņš sacīja, ka Speciālajai darba grupai, kas patlaban strādā pie nodokļu izmaiņām, vajadzētu skaidri noformulēt, ko vēlas ar šo nodokļu reformu panākt.

Mūsdienās pensiju sistēma sastopas ar milzu izaicinājumiem. Turklāt ne tikai Latvijā. Tā ir demogrāfija, proti, vecāko cilvēku īpatsvars paliek arvien lielāks, turklāt – arvien pieaug gan dzīves ilgums, gan arī tas dzīves ilgums, kas vērtējams kā veselīgs. Otra lieta – pensiju kapitāla ilgstoša saglabāšana un vairošana. Valstu ekonomikas pārdzīvo lielas svārstības un krīzes var notikt teju, šķiet, viena pēc otras, kas ieguldījumiem liek te pieaugt vērtībā, te atkal to vērtība zūd. Valstu valdībām tagad bieži vien šīm problēmām ir viens risinājums – pensijas vecuma celšana. Taču neapmierinātība ar sistēmu kopumā un vieglajiem risinājumiem palielinās, un līdz ar to arī aug spiediens tomēr domāt citus risinājumus. Kā to visu sabalansēt un kā – galvenais – vecumdienas pavadīt pārticībā – par to visu saruna ar „SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekli Kristīni Lomanovsku.

Diemžēl cilvēce ir sasniegusi vēl vienu traģisku rekordu – līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 108 miljoni cilvēku visā pasaulē bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ANO Bēgļu aģentūras komunikācijas un ārējo attiecību pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Elizabete Arnsdorfa Haslunda. Viņa atzīmēja, ka bēgļu un piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaita pieaugums saistīts ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī ar vairākām citām krīzēm un konfliktiem visā pasaulē, kuri retāk nonāk ziņu virsrakstos, jo tie norisinās attālos zemes nostūros.

Latvija nav tālu no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas lauksaimniecībā sausuma dēļ, intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits no Apvienotā saraksta. Latvija var cerēt uz Eiropas atbalstu kompensācijās un pieļauj atbalstu valsts līmenī. Par ārkārtas situāciju varēšot vērtēt pēc Jāņiem, teica Šmits.

Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ekspedīcijas uz izsūtījuma vietām Sibīrijā vairs nav iespējamas. To intervijā Latvijas Radio atzina režisore, fonda „Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka. Arī pēdējie notikušie braucieni esot bijuši mokoši, lai visu noorganizētu. Geka sazinoties ar latviešu pēctečiem, kas dzīvo Sibīrijā un tagadējā kara kontekstā lūdz padomus kā rīkoties. Šajā dienā 1941. gada naktī notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Kopumā izsūtījumā nokļuva vairāk nekā 15 000 cilvēku. Pieminot Komunistiskā genocīda upurus, daudzviet Latvijā šodien norisināsies piemiņas pasākumi.

Latvijas iekšējā drošībā vērojama uzlabošanās, tā intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības. Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, Krievijas spējas īstenot aktivitātes Latvijā esot mazinājušās. Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijā šodien, 13. jūnijā, izvērtēs Valsts drošības dienesta ikgadējo publisko darbības pārskatu un darbības aktualitātes.  

Attiecībā uz Ukrainas uzņemšanu NATO, ir jāapzinās tas, ka Ukrainai, pirmkārt, ir jāuzvar karš, un tas ir tas, uz ko visi šobrīd koncentrējas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka precedenti attiecībā uz jaunu valstu pievienošanos aliansei ir bijuši dažādi, tomēr Ukrainas gadījumā ir jāstrādā pie tā, lai brīdī, kad karš noslēdzas, vai notiek kaut kādas sarunas, ir neatkarīga un demokrātiska Ukraina, kas joprojām grib iestāties NATO.