Rta Intervija

Augstāk nav kur kāpt – Latvijas alpīnists, zemessargs un profesors Juris Ulmanis pirms dažām nedēļām uzkāpis pasaules augstākajā kalnā – Everestā. Turklāt viņš to paveica kopā ar latvieti Andri Balodi. Līdz tam Ulmanis bija uzkāpis katra kontinenta augstākajā punktā. Tagad ir sasniegts arī septītais un pēdējais. Tādējādi viņš kļuvis par vienu no retajiem latviešiem, kuram tas izdevies. No Āzijas smagā un izaicinājumiem bagātā piedzīvojuma, kas ir atstājis arī rētas, viņš nesen atgriezies Latvijā.      

"Priekšnosacījumi Ukrainas pretuzbrukumam ir izveidojušies," intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns, piebilstot, ka viņa redzējumā "vēl esam nosacītā sagatavošanās fāzē". Aktīvākās cīņas šobrīd notiek trīs sektoros – pie Bahmutas, Doņeckas un Zaporižjas apgabalu pusē, informāja Pudāns. "Domāju, ka kāds no šiem virzieniem būs tālākais. Domāju, ka lielāks uzbrukums vēl ir gaidāms, tas, ko tagad redzam, ir sagatavošanās un izlūkošana." "Gaidāmā Ukrainas pretuzbrukuma mērķis drīzāk būs atgūt noteiktas teritorijas, nevis Krievijas spēku satriekšana," vērtē Kaspars Pudāns. Komentējot Kahovkas HES uzspridzināšanu Ukrainā, komandieris vērtēja, ka "precīzi nevar pateikt, vai tas bija militāru apsvērumu dēļ, lai kavētu pretuzbrukumu vai lai radītu teroru". Glābšanas un evakuācijas darbi Ukrainā turpinās Hersonas apgabalā, Dņepras upes labajā krastā, ko kontrolē Ukraina, vietās, kas applūda pēc Kahovkas aizsprosta uzspridzināšanas pirms trim dienām. Šos darbus apgrūtina regulārās Kri

Labklājības ministrija ir iecerējusi radīt jaunu pieeju bērnu aizsardzības jomā, jo gan vietējos, gan starptautiskos normatīvus Latvijā bieži vien neizdodas ievērot. Labklājības ministre Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" intervijā Latvijas Radio teica, ka viņas plāns ir arī reformēt Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. "Vairāk strādāt ar metožu pielietošanu un atbalsta funkcijas sniegšanu", veidojot "plašāku pieeju par bērnu tiesībām", Latvijas Radio sacīja Siliņa. "Mums ir labi likumdošanas akti, bet ne tas viss īstenojas dzīvē," pašreizējo situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā Latvijā raksturoja labklājības ministre. Viņa skaidroja, ka šobrīd lielāks resurss tiek veltīts uzraudzībai un kontrolei, bet mazāks – atbalstam. Ministre arī virzot izmaiņas pakalpojumos, ko cilvēkiem sniedz pašvaldības.  

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skandalozais, 220 miljonu eiro vērtais pārtikas iepirkums, kurā uzvarēja Rojas firma "Zītari LZ" un kam pēc izgaismotajām nepilnībām sākta pārtraukšanas procedūra, problemātisks ir bijis jau plānošanas stadijā. Iepirkums ir īstenots bez tirgus izpētes un galu galā ir nopirkts tikai starpniecības pakalpojums. Tā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Daudzas amatpersonas nav veikušas savu pienākumu uzraudzīt iepirkumu, konstatējuši revidenti.

Pašreizējā koalīcija ir disfunkcionāla un nespēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus. Tā uzskata partijas "Progresīvie" valdes locekle un Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa. Pēc tam, kad ar "Progresīvo" atbalstu Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts "Jaunās Vienotības" virzītais Edgars Rinkēvičs, premjers Krišjānis Kariņš nekavējās ar paziņojumu par valdības paplašināšanu. Pret to gan iebilst koalīcijas partneri Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. "Progresīvo" pārstāve Ņenaševa atzīst, ka ar viņu partiju sarunas par dalību valdībā vēl nav notikušas.

Gadiem ieilgušais sabiedrisko mediju apvienošanas process liedz medijiem domāt ne tikai par nākotnes attīstību, bet arī nopietni pievērsties jau šī brīža satura un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem. Tā vērtē Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. "Latvijā sabiedriskie mediji ir vieni no viszemāk finansētajiem Eiropas Savienībā. Redzam, ka Lietuva un Igaunija spēj investēt. Ja gribam būt moderns medijs, kas uzrunā visu sabiedrību, tad tehnoloģiskie izaicinājumi ir ļoti būtiski," uzsvēra Sloga. Taču politiķiem ir izdevīgi bremzēt sabiedrisko mediju apvienošanu, pieļauj Sloga. "Dažkārt ir sajūta, ka ir ērti, ka ir novājināts medijs, jo kas ir galvenais medija uzdevums? Būt sargsunim. Tātad ir sargsuns ar ne īpaši asiem zobiem," tā Baltijas Gunta Sloga, komentējot situāciju ar sabiedriskā medija apvienošanu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien, 5. maijā organizē diskusiju "Vai Latvijā būs spēcīgs sabiedriskais medijs?", kuras mērķis ir vērst uzmanību uz sabiedrisk

Pagājusi jau gandrīz nedēļa kopš Latvijas hokeja valstsvienība izcīnīja vēsturisko uzvaru – 3. vietu pasaules čempionātā. Pēdējā spēlē pret ASV izlases komandu, divus izšķirošos vārtus Latvijai ieguva Kristiāns Rubīns. Par to, kā hokejista dalību čempionātā vēroja viņa mamma un ko vispār nozīmē būt hokejista mammai, saruna ar Kristiāna Rubīna mammu Ingūnu Zaksu.

Vakar, 1. jūnijā, Moldovā ir noslēdzies otrais Eiropas Politiskās kopienas samits. Tā galvenais mērķis bija parādīt Eiropas valstu vienotību un to, ka 47 politiskie līderi nebaidās sapulcēties vienuviet pavisam netālu no Ukrainas robežas. Moldovas vadība ir mēģinājusi izmantot šo pasākumu, lai parādītu pasaulei, ka tā ir apņēmības pilna tuvināties Eiropas Savienībai. Tomēr sabiedrībā šajā jautājumā nav vienprātības un 41% iedzīvotāju joprojām uzskata Krieviju par svarīgu stratēģiskās sadarbības partneri. Par Moldovas ceļu uz Eiropas Savienību saruna Kišiņevā ar Eiropas Savienības vēstnieku šajā valstī Jāni Mažeiku.

Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars nesaprot, ko varētu koalīcijai dot iespējami jaunpienācēji. To Tavars sacīja Latvijas Radio, pārrunājot izteikumus par plašāku koalīciju pēc prezidenta vēlēšanām. Savukārt finanšu ministrs un Jaunās Vienotības pārstāvis koalīcijā Arvils Ašeradens izvairījās minēt ko konkrētāk par iespējamo koalīcijas paplašināšanos, norādot, ka gūta pārliecība, ka var sadarboties ar partijām, kas atbalstīja Jaunās Vienotības prezidenta kandidātu. Viņš arī atzina, ka premjers sācis sarunas ar koalīcijas paplašināšanu. Jautāts par to, vai nevajadzētu valdībai demisionēt, Ašeradens Latvijas Radio sacīja, ka nevajadzētu sasteigt. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Viktors Valainis Latvijas Radio izteicās, ka septiņu mēnešu laikā valdība neko nav panākusi un tas ir bezatbildīgi pret valsti. Ka līdzšinējā modelī koalīcija turpinās slīdēt lejup, ka kļūda bijusi jau pagājušajā gadā, izveidojot šādu valdību. -- 31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākam

Šodien, 31. maijā, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidenta amata kandidāti ir trīs – Apvienotā saraksta virzītais Uldis Pīlēns, partijas „Progresīvie” virzītā publiskas pārvaldības eksperte Elīna Pinto un „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdz pat šim rītam nav iespējams skaidri pateikt, kuram no trim kandidātiem ir izredzes šodien iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balsi. Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka par šīsdienas vēlēšanu gaitu joprojām ir liela nenoteiktība. Intervijā Latvijas Radio viņš atzina, ka visiem prezidenta amata kandidātiem ir absolūti vienādas iespējas uzvarēt, lai gan lielāka varbūtība kļūt par prezidentu esot Edgaram Rinkēvičam, jo uz viņu „Jaunā Vienotība” likusi visu svaru un Rinkēviča neievēlēšanas gadījumā varētu būt lieli zaudējumi partijas tēlam. Tomēr politologs atzīst, ka nav izslēgts arī vēlēšanu turpinājums.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu šodien, 30. maijā, prezentēs ikgadējo pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs. Rīgas ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka Latvijas Radio sacīja, ka pētījumā diemžēl nebūs daudz labu ziņu. Situācija Latvijā nav uzlabojusies. Ēnu ekonomikas ziņā arī Lietuvā situācija pasliktinās, savukārt Igaunija uzrāda izteiktu ēnu ekonomikas samazināšanos. Sauka stāsta, ka Latvijā joprojām ir izteikta aplokšņu algu problēma un tur nevar vainot tikai uzņēmējus.

Dabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vissliktāk šobrīd klājas dabiskajiem zālājiem un arī pārējām biotopu grupām būtiski jāuzlabo apsaimniekošana. Pētot dažādas dzīvotnes kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, ir iegūti pilnīgākie dati par Latvijas dabu valsts vēsturē. Par to, kā šie dati nākotnē kalpos vai jau kalpo dabas vērtību saglabāšanas politikā, kāda situācija ir Eiropas Savienībā kopumā un kāda būs Latvijas biotopu daudzveidība nākotnē plašāk sarunā ar Latvijas Dabas fonda politikas koordinatori Baibu Vitajevsku-Baltvilku. Nupat noslēgusies dabas skaitīšana, kas ir būtiskākie un izceļamie rezultāti, ko kopumā Latvijas dabas aizsardzības sektors no šī apjomīgā projekta secina? Kādā stāvoklī ir Latvijas dabas daudzveidība? Baiba Vitajevska-Baltvilka: Jā, dabisko zālāju stāvoklis šobrīd ir kritiski slikts, tas ir tikai 1% no Latvijas teritorijas, kas ir ļoti liels kritums, salīdzinot 30 gadu laikā. Simts gadu laikā platību samazinājums ir pat 30% apmērā. Protams, mēs dzīvojam daudz citādāk, nekā to

Vērtējot pašvaldību pārvaldību, to vislabāk var redzēt caur līdzdalību pašvaldību vēlēšanās, un pagājušoreiz "tā nebija pārāk laba, jo tikai 34% no balsstiesīgajiem vēlētājiem uz tām atnāca", intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka. Laba pārvaldība pašvaldībās ir vajadzīga ne vien pašiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī investoriem. Pēc tā tiek vērtēta investoru ienākšana Latvijā, norāda pētniece. Viņa teica, ka katru dienu pastarpināti saskaramies ar šo labās pārvaldības terminu. Administratīvi teritoriālā reforma "ir ļoti sarežģīta", un ilgtermiņa novērtējums, lai redzētu, vai pašvaldībās cilvēkiem ir sniegta labāka dzīves kvalitāte, "ir vismaz piecgades jautājums"," vērtē Līga Stafecka. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru "Providus" un Eiropas Padomi šodien rīko konferenci "Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai".

Visi trīs prezidenta amata kandidāti ir spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems vien vēlēšanu dienā. To intervijā Latvijas Radio atkārtoti uzsvēra ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Šobrīd politiskais spēks vērtējot visas kandidātu publiskās uzstāšanās un izteikumus. Uz jautājumu, vai ZZS pēc prezidenta vēlēšanām varētu kļūt par koalīcijas biedru, Valainis atbildēja, ka šobrīd esošā valdība ir rīcībnespējīga un darbs tajā neesot pašmērķis. Turklāt esot citi mehānismi, kā nokļūt valdībā, nevis izmantojot prezidenta vēlēšanas.

Nākamās nedēļas beigās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) vajadzētu apstiprināt darba grupu ziņojumus, kas skar abu sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeļu maiņu, intervijā Latvijas Radio norādīja padomes vadītājs Jānis Siksnis. "Jaunajam sabiedrisko mediju finansēšanas modelim ir jābūt neatkarīgam no politiskajām prioritātēm, tam ir jābūt piesaistītam pie tāda ekonomikas attīstību raksturojoša rādītāja kā IKP vai nodokļu ieņēmumiem," šādu viedokli Finanšu ministrijai pauž SEPLP, sacīja Siksnis. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka tam, vai tiks mainīti sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principi, būs "nepieciešams politisks lēmums", piebilstot, ka Finanšu ministrija "uzskata, ka nekas nebūtu jāmaina un viss ir kārtībā". Siksnis sacīja, ka finansējuma apjomam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt līdzvērtīgam Eiropas vidējam rādītājam, kas ir 0,16 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šo lietu SEPLP šodien, 23. maijā, mēģinās arī pamatot S

Latvijai enerģētikas jomā jāizmanto tās iespējas, kas ir pieejamas tieši mūsu valstī, intervijā Latvijas Radio teica Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no Jaunās Vienotības. Viņš norādīja, ka Baltijas reģionā trūkst enerģijas, un to iespējams aizpildīt vien ar atjaunīgajiem energoresursiem. Par šo tematu šodien, 22. maijā, Saeimā norisināsies enerģētikas forums, kurā spriedīs par izaicinājumiem enerģētikas jomā, par turpmākajām patēriņa prognozēm, enerģijas ražošanu un piegāžu drošību.

Vācija savā atbalstā Ukrainai publiski ir bijusi klusāka, atšķirībā no citām valstīm, taču tā izdara to, ko ir apsolījusi. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Bundestāga deputāte, latviete Zanda Martens, piebilstot, ka Vācija ir uzticams Ukrainas sabiedrotais, ko atzīst arī paši ukraiņi. Politiķe intervijā stāsta ne tikai par Vācijas atbalstu Ukrainai un Vācijā esošo ukraiņu bēgļu integrāciju, bet arī par Vācijas problēmām un izaicinājumiem ekonomikā. Parlamentāriete arī atklāj, kādam, viņasprāt, būtu jābūt Latvijas Valsts prezidentam un pauž viedokli, ka jautājumā par Stambulas konvencijas ratifikāciju būtiska ir plaša diskusija sabiedrībā.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija piedāvās vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem uzņēmumiem. Tas izriet no ekonomikas ministres, Nacionālās apvienības politiķes Ilzes Indriksones paustā intervijā Latvijas Radio. Viņa sacīja, ka algas būtiski kāpj, darbaspēks lētāks nekļūs, tāpēc uzņēmējiem pašiem ir jādomā, kā efektivizēt savus procesus un strādāt produktīvāk. Runājot par uzņēmēju pārmetumiem, ka valsts iestādes kavē Eiropas naudas apguvi un birokrātijas dēļ to varam zaudēt, ministre atzina iestāžu kavēšanos un neizlēmību:

Atjaunotās Latvijas paaudzei ir jāuzņemas pilna atbildība par mūsu valsti, cilvēkiem vairāk jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, jāizskauž vardarbība sabiedrībā. Tās ir dažas no tēzēm, ko uzsver Valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto. Intervijā Latvijas Radio viņa izteicās, ka viņai ir arī pieredze starptautiskos jautājumos, kas prezidenta amatā ir būtiski. Pinto sacīja, ka Latvijas politikā tiek pārāk daudz kalkulēts par tikšanu amatos, bet pārāk maz runāts par idejām un darāmajiem darbiem.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju valsts augstākajās institūcijās. Kā intervijā Latvijas Radio vērtēja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, mūsu valsts iestādes prot sagatavot gada pārskatus, turklāt revidentu atrastās kļūdas 95 % gadījumu institūcijas ir izlabojušas. Taču arvien klibo atbilstības jautājumi, ko Valsts kontrole sāka pētīt pirms astoņiem gadiem. Tas ir – vai izvirzītie mērķi ir sasniegti un nauda izlietota atbilstoši un lietderīgi? Valsts ir dāsni piešķīrusi naudu tā sauktajiem prioritārajiem pasākumiem, taču tie nav īstenoti. Revidente arī norādīja, ka valstij arvien nav izdevusies sāktā atalgojuma reforma, kā dēļ dažādās iestādēs algu atšķirības par vienādiem amatiem ir būtiskas un draud kvalificēta darbaspēka aizplūšana.