Rta Intervija

Sacensība par labāko Valsts prezidenta amata pretendentu ir bijusi vajadzīga, un visi kandidāti varēs piedāvāt kvalitatīvu diskusiju valsts turpmākajai attīstībai. Tā intervijā Latvijas Radio teica Apvienotā saraksta kandidāts Uldis Pīlēns. Viņš pieminēja, ka mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies par 20 procentiem, tāpēc sabiedrības neticība valsts varai būtiski augusi. Šādos apstākļos nevarot tikai darīt ierastos rutīnas darbus un braukāt uz konferencēm ārzemēs. Pīlēns sola, ka nepiekritīs "Stabilitātes" prasībām par rīcību krievu valodas jautājumā pret šīs partijas balsīm, kā arī nedomā, ka prezidenta vēlēšanām jāseko izmaiņām koalīcijā.

Pašreizējais Latvijas prezidents Egils Levits būtu labs tiesneša amata kandidāts starptautiskam tribunālam, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Ukrainas vēstnieks arī paudis pārliecību, ka objektīvā Krievijas noziegumu pret Ukrainu iztiesāšanā būs iesaistīti labākie tiesneši. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols cer uz drīzu starptautiska juridiska mehānisma izveidi Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanai.

Egils Levits tomēr nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šodien. 11. maijā, par savu kandidātu paziņos partija "Progresīvie", bet Zaļo un zemnieku savienība pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā kandidātu nevirzīs. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka Levita lēmums nekandidēt zināmā mērā pārsteidz, jo viņš par gatavību kandidēt paziņoja samērā nesen – 19.aprīlī, mazāk nekā pirms mēneša. „Process ap prezidenta vēlēšanām kļuvis interesantāks”, sacīja Lelde Metla-Rozentāle, reaģējot uz Valsts prezidenta paziņojumu par atteikšanos kandidēt uz nākamo termiņu. Savukārt, Levita aicinājumam atteikties kandidēt arī otram izvirzītajam kandidātam, politoloģe neredzot loģiku. Politoloģe norādīja, ka ar 39 "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības balsīm ievēlēšanai nepietiek, un acīmredzot Levits nolēma nekandidēt, "lai nebūtu publiskais apkaunojums". Par to, kāds rezultāts varētu būt gaidāms 31. maijā, kad Saeim

Eiropas Parlamentā šodien, 9. maijā, spriedīs par papildu un operatīvāku palīdzību Ukrainai. "Lielākās grūtības ir tās, ka šobrīd Eiropai ir jāsaražo šī nepieciešamā munīcija," Latvijas Radio skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība). Ukraina, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kopā ar Eiropas Savienību šodien atzīmes Eiropas dienu. "Ukraina kļūst eiropeiskāka, [..] aptaujās skaidri parādās ukraiņu attieksmes maiņa," vērtēja Kalniete.

"Ar ēnu ekonomikas mazināšanu Latvijā neveicas tik labi kā gribētos," intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Dace Pelēkā, atgādinot, ka ēnu ekonomika rada ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Aplokšņu alga joprojām ir lielākā ēnu ekonomikas komponente. Skaidrojot, kādēļ ēnu ekonomiku Latvijā ir tik grūti apkarot, Pelēkā vērtēja, ka "ir pienācis laiks beigt runāt par ēnu ekonomikas apkarošanu, jo diezin vai to izdosies apkarot līdz nullei". Viņasprāt, jāraugās ir uz ēnu ekonomikas ierobežošanu vai mazināšanu konkrētās nozarēs. "Viena no lielākajām ēnu ekonomikas komponentēm Latvijā nenoliedzami ir aplokšņu algas," skaidroja Dace Pelēkā, atzīmējot, ka tas nes līdzi arī tādas ēnu ekonomikas sastāvdaļas kā darījumu neuzrādīšana, fiktīvas darījumu ķēdes, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.  

Vairāku gadu ceļojums ar laika mašīnu – tā režisors Māris Martinsons dēvē darbu pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied", kas vēsta par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu pirms 150 gadiem. 5. maijā atklāts pēdējais filmēšanas posms, kam kulminācija un arī noslēgums būs 14.maijā, kad kinopilsētiņā "Cinevilla" tiks rekonstruēts kāds pirmo svētku laikā ļoti nozīmīgs notikums. Pēc tam filmas sagatavošana pāries pēcapstrādes fāzē, lai pirmizrādi piedzīvotu šī gada novembrī. Pirms tam klajā nāks arī Māra Martinsona un Daiņa Īvāna romāns, kas arī vēstīs par pirmo Dziesmu svētku tapšanu. Jau pavisam drīz, 14.maijā, ar kāda simboliska notikuma atveidojumu beigsies apjomīgais filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas process. Kāda ir iecerēta pēdējā filmēšanas diena? Cik simboliskums ir jaušs, cik nejaušs? Māris Martinsons: Nevarētu teikt, ka mēs speciāli plānojām filmēšanu tā, lai pēdējā diena būtu viena no svarīgākajām dienām. Jo lielākoties viss ir atkarīgs no aktieru laikiem un citiem apstākļiem. Bet mums ir sanācis ļoti labvē

Teju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu “4.maija republika”. Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990.gada 4.maija līdz 2014.gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc aicinājām viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.

Ja Uldis Pīlēns piedāvās reformu Latvijas ekonomikai, tad kandidātam sagaidāms partijas "Latvija Pirmajā vietā" atbalsts, Latvijas Radio pauda "Latvija Pirmā vietā" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Šlesers norādīja, ka ir 99% iespēja, ka Pīlēns būs Valsts prezidents un tas esot atkarīgs no tā, vai viņš spēs piedāvāt reformas, kas sabiedrībai ir nepieciešamas.

Partijā „Progresīvie” joprojām vērtē, kurš varētu būt šīs partijas izvirzītais kandidāts uz valsts prezidenta amatu. To šorīt Latvijas Radio pastāstīja Saeimas deputāts, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens, uzsverot, ka politiskais spēks vērtējot tieši savu kandidātu. Briškens atteicās komentēt līdz šim izskanējušās iespējamās kandidātes Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vārdu, nosaukdams to par baumām.

Šonedēļ Rīgā noritēja Ukrainas - Baltijas ekonomikas forums, kurā uzņēmēji, investori, kā arī politikas veidotāji diskutēja par Ukrainas pieredzi, izaicinājumiem un biznesa iespējām kara apstākļos. Rīgā viesojās arī Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes “CSR Ukraine” priekšsēdētāja Marina Saprikina, kura kopš augusta ir atgriezusies dzimtenē, lai pieliktu arī savas pūles valsts ekonomikas atjaunošanā, neskatoties uz to, ka karš Ukrainā vēl turpinās. Par uzņēmējdarbības noturību kara laikā un gūtajām atziņām saruna ar Marinu Saprikinu. Marina, pastāstiet par sevi, kur bija jūsu mājas pirms kara sākuma Ukrainā, kādu darbu darījāt un kā šis karš izmainīja jūsu ikdienu? Marina Saprikina: Pirmkārt, man ir prieks būt šeit un būt starp draugiem, jo ceļā uz radio es redzēju vairākus Ukrainas karogus. Paldies par jūsu atbalstu. Es esmu no Austumukrainas un manai ģimenei karš sākās pirms astoņiem gadiem. Man nācās pārvietot savus vecākus no dzimtajām mājām, bet es pati jau ilgāku laiku dzīvoju Kijivas r

2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu partijai pašreizējais prezidents Džo Baidens "izskatās pēc drošākās kandidatūras", Latvijas Radio sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns, piebilstot, ka "paaudžu nomaiņa partijā ir aizkavējusies". ASV prezidenta Baidena vecums – 80 gadi – ir "lielākais faktors", kas izskan, runājot par gaidāmo vēlēšanu rezultātiem, norādīja Andžāns. Saskaņā ar aptaujām "70% amerikāņu uzskata, ka Baidenam nevajadzētu kandidēt, un 50% demokrātu uzskata tāpat." Republikāņu partijas rindās uz ASV prezidenta amatu 2024. gada vēlēšanās būs daudz kandidātu, skaidroja Andžāns. "Bijušā prezidenta Trampa reitings šobrīd ir starp 50-60% starp republikāņiem, un Floridas gubernators Desantiss ir otrajā vietā ar kādiem 25%." ASV 2024. gada prezidenta vēlēšanās "iekšpolitiskie faktori dominēs'', vērtē Māris Andžāns. "Pamatā cilvēki balsos, balstoties uz situāciju savos maciņos," norādīja Andžāns, piebilstot, ka karam Ukrainā būs sekundāra

Kārtējā Saeimas sēdē šodien, 27. aprīlī, pirmais izskatāmais jautājums būs Latvijas Stabilitātes programma nākamajiem trim gadiem. Tas ir Finanšu ministrijas sagatavots plāns, kā labāk tērēt valsts budžeta naudu valsts attīstībai. Kā Latvijas Radio izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, viņa vēstījums Saeimā būs, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gaidāma stabila, valsts parāds nokritīšot zem 40 procentiem un esam gatavi dažādām krīzēm. Taču esam nonākuši demogrāfiskajā krīzē.

Aizsardzības ministrija nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu "Zītari LZ", kas uzvarēja 220 miljonu eiro iepirkumā par pārtikas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības līdz šim uzsvērusi, ka pienākumus sāka jau iepirkuma beigu stadijā, taču vēlāk atklājās, ka konkursa komisijas vadībā bijis arī Nacionālās apvienības cilvēks. Tagad Mūrniece uzsver, ka tiks pieprasīta atbildība no vainīgajiem. Saistībā ar skandalozo pārtikas līguma pārtraukšanu ir būtiski gādāt par ēdināšanas procesa nepārtrauktību. Tā intervijā Latvijas Radio teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. 26. un 27. aprīlī Rīgā norisināsies NATO Noturības simpozijs. Tā nosaukums "Noturība satricinājumu laikmetā". Simpoziju apmeklēs vairāk nekā 250 NATO dalībvalstu un partneru civilās un militārās nozares līderi, kā arī politikas veidotāji un eksperti.  

"Ja streika prasības tika izpildītas pirms streika un vienalga streiks notika, tas liecina par nozares sašutumu, par nekārtībām un, iespējams, cilvēku sagurumu," Latvijas Radio vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība). "Šogad nozarē ienāk ap 100 miljoniem eiro, un tieši šobrīd ir streiks. Kaut kas nav kārtībā. [..] Atbildīgs saimnieks tukšā maisā neber graudus. Ir skolu tīkls, slodzes, pedagogu trūkums. Problēmu ir daudz," atzina Zariņa–Stūre. Viņa piebilda, ka viņai neesot pieņemama notiekošā "ētiskā puse, kā mēs komunicējam viens otru. Šobrīd pieaugušo pasaule parāda bērniem, kā mēs neprotam risināt konfliktus". Deputāte pauda, ka "ir jāgrib runāt un piekāpties abām pusēm", kas, viņasprāt, neiet viegli. "Ingai Vanagai ir milzum liela pieredze, tas ir gan labi, gan slikti. Es ceru, ka šis nav politisks gājiens," sacīja Agita Zariņa–Stūre. "Pedagogi saka, ka ir apnicis, ka viņi vienmēr tiek asociēti, ka viņiem vajag tikai atalgojumu. Mu

Pēdējā laikā grūti iedomāties cilvēku, kas nav dzirdējis par cenu pieaugumu dažādām precēm un pakalpojumiem, tāpat, ka šajā procesā naudas vērtība samazinās. Nauda ir svarīga mūsu ikdienas sastāvdaļa un ar to jāprot ne tikai rīkoties, bet arī vairot – ieguldīt un nopelnīt vairāk. Kas mainīsies turpmāko gadu laikā finanšu nozarē un kāda tā būs pēc desmit gadiem, kā mēs norēķināsimies par pirkumiem un saņemtajiem pakalpojumiem un vai lēmumus finansēs mums palīdzēs pieņemt mākslīgais intelekts – par visu to, domājot par Latvijas un Eiropas finanšu jomas tuvākās desmitgades nākotni saruna ar "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītāju Ģirtu Bērziņu. Mēs ar Jums jau tikāmies pirms Covid pandēmijas un runājām par to, kā tuvākajos gados varētu attīstīties finanšu nozare. Vai jūsu nākotnes redzējumā kaut ko ir mainījis covidlaiks, vai kaut ko ir mainījis tā saucamais finanšu nozares kapitālais remonts, kuru jau mēs visi esam, šķiet, piemirsuši, un vai kaut ko maina tagad karš Ukrainā? Ģirts Bērziņš: Pandēmija noteikt

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks noraida, ka Jēkabpils traģēdijā vainojama policijas neizdarība. Šorīt Latvijas Radio Ruks norādīja, ka pagaidām noziedznieks nav notverts un viņu aktīvi meklē, pieļaujot gan to, ka viņš varētu būt pametis Latviju, gan to, ka iespējama pašnāvība. Valsts policijas priekšnieks sacīja, ka, notikušo izmeklējot, ir jāvērtē sistēma. *Policijas priekšnieks arī sacīja, ka vērsīsies ar priekšlikumiem, lai atkārtotu pārkāpumu gadījumā būtu bargāki sodi Atgādinām, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri bija ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

"Fintek Latvija" asociācija šodien, 20. aprīlī, prezentēs pētījumu "Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība". Profesora Arņa Saukas veiktais neatkarīgais pētījums par nebanku patēriņa kreditēšanas nozares attīstību ierosināts un veikts, jo šī joma, līdz ar "Fintek" jomu, piedzīvojusi strauju attīstību kā Latvijā, tā arī citviet pasaulē.

Jaunievēlētais Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis nesaskata pamatu bažām par rektora vēlēšanu atbilstību likumam, ko paudusi vēlēšanās zaudējusī kandidāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tas izriet no Barševska sacītā Latvijas Radio intervijā. Savukārt nesen izskanējušās aizdomas par korupciju Daugavpils Universitātē ar Eiropas sociālajiem fondiem universitātes rektors Arvīds Barševskis vērtē kā sliktu ziņu Daugavpils Universitātes tēlam. Viņš norādīja, ka ka jāgaida tiesībsargājošo iestāžu lēmumi.  

Latvijas Universitātē šodien notiks diskusija par atkarību problemātiku Latvijā. Sociālo zinātņu profesore un vadošā pētniece Aija Zobena šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka „ja nesāks lietot, tad arī nenonāks līdz smagai atkarībai”. Viņa uzskata, ka ir aktīvāk jārīkojas un ir daudz, ko var darīt, lai mazinātu atkarību izplatību.

Galvenā problēma ar Ukrainas graudiem Polijā un citās Centrāleiropas valstīs ir saistīta ar loģistiku, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio Vašingtonā sacīja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko. Viņš pauda cerību, ka šīs problēmas drīzumā izdosies atrisināt un graudi nonāks Āfrikā un Tuvajos Austrumos.  Savukārt uzņēmumiem, kuri vēl joprojām strādā Krievijā, pēc ministra domām, šī valsts būtu jāpamet.