Rta Intervija

Vispārējās aprūpes māsa Sarmīte Cīrule jau pusgadu Ukrainā pilda kaujas mediķa pienākumus. Latvijas Ārstu biedrība viņu atzinusi par gada cilvēku medicīnā, ko Sarmīte sauc par pagodinājumu un arī lielu atbildību. Saruna ar mediķi par cilvēku dzīvību glābšanu un zaudēšanu, par ikdienu kara frontē, kā arī par pašu Sarmīti un viņas ceļu uz Ukrainu. Pirms šīs intervijas mēs sarakstījāmies un jūs minējāt, ka tuvākajās dienās strādājat uz evakuācijas mašīnām, ko tas nozīmē praktiski – kā jūs dodaties pēc ievainotajiem? Kur darbs norit tieši šobrīd? Sarmīte Cīrule: Uz evakuācijas mašīnām – tas nozīmē, ka es ceļos 4:30 un braucu lielu gabalu, jo ceļi ir diezgan traģiski. Dodos uz konkrētu vietu, kur mēs bāzējamies, un tikko ir ievainots karavīrs, tad viņš tiek atvests pie mums. Tad mēs ļoti ātri darbojamies, jo katra minūte ir dārga – novērtējam vispārējo stāvokli un to, ko vajag, uzlabojam, piemēram, apsējus un žņaugus. Tāpat ievadam arī nepieciešamās zāles un tad vedam tālāk uz slimnīcu. Ir tāds stabilizācijas pu

Francijas prezidents Emanuels Makrons ar saviem izteikumiem par nepieciešamību Eiropai attālināties no Amerikas Savienotajām Valstīm un neiesaistīties ASV un Ķīnas konfrontācijā par Taivānu, vājinājis Francijas tēlu un lomu pasaulē. To intervijā Latvijas Radio sacīja Francijas domnīcas “Stratēģiskās pētniecības fonds” Taivānas programmas direktors Antuāns Bondā. Viņš uzsver, ka Ķīna cenšas sašķelt eiropiešus un Makrona izteikumi var iedrošināt Ķīnu mainīt status quo Taivānā.

Zaļo un zemnieku savienība sagaidīs, kad koalīcijas partijas izvirzīs oficiālu kandidātu Valsts prezidenta amatam, un tikai tad varēs vērtēt tā atbilstību – tā intervijā Latvijas Radio norādīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Partija arī sagaidot, ka būs vairāki prezidenta amata kandidāti.

Šodien, 12. aprīlī, atklāj Tieslietu akadēmiju, kur turpmāk nodrošinās esošo tiesnešu, prokuroru, to palīgu, kā arī tiesu darbinieku un izmeklētāju pastāvīgu apmācību. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio teica, ka jurists gluži kā mediķis ir jāsaista ar mūžizglītību, turklāt nākotnē būs jārisina arī problēma par juristu nespēju nokārtot vienoto eksāmenu jurisprudencē. Tieslietu akadēmija ir no Eiropas Savienības atveseļošanās līdzekļu fonda radīts tieslietu sistēmā strādājošo kvalifikācijas pilnveides centrs. Runājot par citām aktualitātēm, tieslietu ministre norādīja, ka partnerattiecību regulējums nebūs viens likums, bet gan vairāku likumprojektu pakotne, pie kā Tieslietu ministrija pašlaik strādā.

Nodokļi Latvijā ir jāpārskata. Šādu pārliecību Latvijas Radio pauda jaunievēlētais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, skaidrojot, ka nodokļu slogs Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir pats smagākais reģionā.

Pasažieru vilcieni Eiropā piedzīvo renesansi, cilvēkiem tie kļūst ērtāki un pieejamāki, turpretim Latvijā vilcieni un infrastruktūra vismaz par desmit gadiem atpaliek pat no Igaunijas un Lietuvas. Tā secina satiksmes eksperts, bijušais nozares ministrs un partijas „Konservatīvie” biedrs Tālis Linkaits, kurš pēdējo mēnešu laikā ir izbraukājis Eiropu ar vilcieniem. Viņš pieļauj, ka, iespējams, 2030. gadā Latvijā pasažieru vilciens varētu atsākt kursēt uz kādu pilsētu, līdz kurai pa dzelzceļu nevar nokļūt jau 13 gadus.

Aprīlī aprit 10 gadi, kopš Daugavpils cietokšņa vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā atklāts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Jubilejas svinības plānotas no 22. līdz 28. aprīlim. Nedēļas garumā apmeklētājus gaida dažādi koncerti, jaunas izstādes, audiovizuālas un muzikālas performances. Svētku programmas kulminācija paredzēta 28. aprīlī, kad tiks atklāta pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu jaunā ekspozīcija. Lauras Ieviņas saruna ar mākslas centra vadītāju Māri Čačku par centra darbību aizvadītajos desmit gados un tā nozīmi Latvijas un Daugavpils kultūrtelpā. „Tā ir vieta, tas ir templis, kurš ir domāts cilvēkiem, kuri ir mākslinieki, kuri rada saturu, un cilvēkiem, apmeklētājiem, kuri šo saturu nāk baudīt vai arī iesaistās procesos, iekļaujas un piedalās, lai kultūras gan piedāvājums, gan forma būtu vienotā kopumā sastopama šeit, Daugavpilī,” tā Daugavpils Marka Rotko mākslas centru raksturo tā vadītājs Māris Čačka. Vidēji gada laikā centru apmeklē 110 tūkstoši cilvēku, un vasarā t

Latvijas likumdevēja lēmums lielā steigā valsts pārvaldei dot iespēju vēl vairāk noslepenot informāciju ir nepārdomāts, jo šādas lietas, kā minimums, bija vispirms jāizdiskutē. Tā intervijā Latvijas Radio pauda politologs, eiroparlamentārietis Ivars Ījabs no "Attīstītbai/Par". Strādājot Eiropas Parlamentā, Ījabs novērojis Latvijas praksei tieši pretēju rīcību – kā valsts institūciju informāciju padarīt pēc iespējas publiskāku.

Jaunā satiksmes ministra un arī uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" prioritātes šajā gadā ir valsts vietējo ceļu jeb grantēto brauktuvju uzlabošana. Tā Latvijas Radio atzina "Latvijas valsts ceļu" vadītājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš neslēpa, ka liela daļa vietējo ceļu pašlaik ir izšķīduši, bet ķerties pie to sakārtošanas varēšot plānotajā laikā, jo cenu kāpuma vai citu iemeslu dēļ iepirkumi nekavējoties. Viņš arī norādīja, ka ceļu kvalitātei pēc būvdarbiem turpmāk vajadzētu uzlaboties, jo konkursos piedalās vismaz četri pretendenti, tāpēc konkurence par darbiem esot.

Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā šodien, 4. aprīlī, apspriedīs, kā sokas ar prettiesiski izplatīta audiovizuālā satura izplatīšanas ierobežošanu. Kā Latvijas Radio apgalvoja biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka, pēdējā laikā būtiski aug nelegāli iegūta un patērēta satura apjoms. Turklāt sabiedrībai nav izpratnes, ka cita cilvēka radošā īpašuma lietošana nepienākas bez maksas.

Lai gan likumdevējs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdevis pārraudzīt pašvaldību darbu, nozares ministrs Māris Sprindžuks (attēlā) no Apvienotā saraksta nesaredz vajadzību iejaukties Ogres domes vadības darbā, kas pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā izceļas ar nesaskaņām saistībā ar vietējo muzeju. Arī par politiskajām norisēm Rēzeknes domē un Daugavpils domē pašvaldību lietu ministrs runā izvairīgi.  

Rīgas Stradiņa Universitātē šī bija Zinātnes nedēļa, kurā piedalījās arī uzvedības pētnieks Roberts Vests (Robert West) no Lielbritānijas. Paneļdiskusijā viņš runāja par tematu, par kuru daudzkārt pārliecinājies praksē: valdības politika un lēmumi sabiedrības veselības jomā drīzāk sasniedz mērķus, ja balstās uzvedības pētnieku atklājumos. Sarunu ar Robertu Vestu par to, kā uzvedības zinātne var būt noderīga sabiedrības veselības uzlabošanā. Lūdzu, vispirms īsi pastāstiet par sevi! Kāda ir jūs pieredze, kas ir jūsu pētījumu objekts? Roberts Vests: Esmu Londonas Universitātes koledžas veselības psiholoģijas emeritētais profesors, un tas nozīmē – pa pusei pensionējies, man šķiet. Darbojos uzvedības zinātnē un uzvedības maiņas pētījumu lauciņā. Jau daudzas desmitgades esmu darbojies dažādās jomās, piemēram, saistībā ar smēķēšanu, alkohola patēriņu, satiksmes negadījumiem un kovidu. Šīs problēmas ir ļoti aktuālas arī Latvijā: pie mums ir augsts alkohola patēriņa līmenis, ir daudz smēķētāju, cilvēki sēžas pie s

No 2026. gada sabiedriskajos medijos pieļaujama mazākumtautību valoda, bet ne raidījumi krievu valodā. Tas izriet no kultūras ministra padomnieka mediju jautājumos Patrika Grīvas sacītā Latvijas Radio. Jau ziņojām, ka Saeima šonedēļ lēma noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu. Līdz ar to notiks plašāka diskusija par likumprojektu un tā priekšlikumiem.

Uzvaras definīcija ir jānosaka Ukrainai pašai, tikmēr Amerikas Savienotās Valstis būs kopā ar Ukrainu cik ilgi vien nepieciešams, nostādot Ukrainu iespējami spēcīgākā pozīcijā. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons. Viņš atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer Rietumus sašķelt, tādēļ ir jāstrādā virsstundas, lai nodrošinātu to, ka esam vienotāki kā jebkad.

Latvijas pievienošanās NATO ir svarīgākais, kas noticis mūsu valsts drošības jomā jaunāko laiku vēsturē. Tā  Latvijas pievienošanās NATO 19. gadadienā sacīja Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir dinamisks laiks, karadarbība Ukrainā daudz ko mainījusi. NATO stiprina aizsardzību. 29. martā aprit tieši 19 gadi, kopš 2004. gadā Latvija pievienojās Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai, jeb NATO. Kopš tā laika pasaules kārtība un drošības situācija ir krasi mainījusies.

Steidzamības kārtā Saeimā virza grozījumus likumprojektā par sabiedrisko mediju apvienošanu. Šonedēļ par tiem runās gan koalīcijā, gan atbildīgajā Saeimas komisijā. Ir iesniegta arī virkne priekšlikumu, kas raisa jautājumus, piemēram, par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā. SEPL vadītājs Jānis Siksnis Latvijas Radio sacīja, ka šie Kultūras ministrijas priekšlikumi bija pārsteigums, tie ir ļoti būtiski, tādēļ padome aicina ar šo likumprojektu nevirzīt kādus jaunus ļoti nopietnus pāris dienu laikā neizdiskutējamus priekšlikumus.

Jaunā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija pēdējā gada laikā ir baudījusi milzīgu ārzemju mediju interesi – te pabijuši žurnālisti gan no amerikāņu laikrakstiem „New York Times” un „Washington Post”, gan franču „Le Monde”, gan poļu „Gazeta Prawna”, televīzijas kanāli „Arte”, „Current Time”, Ķīnas un Japānas televīzijas. Vairumā gadījumu viņu gids ir muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, vēstures doktors Gints Apals, kurš ilgus gadus strādājis diplomātijā. Par to, kā ārzemniekiem stāstīt par deportācijām uz Sibīriju un ko mums pašiem vēl būtu vērts zināt par šiem traģiskajiem notikumiem deportāciju gadadienā, sarunā ar Gintu Apalu.

Briselē turpinās Eiropas Savienības valstu līderu sanāksme. Diskusijām pievienosies arī Eiropas Centrālās bankas vadītāja Krisīne Lagarda, kā arī Eirogrupas vadītājs Paskals Donohū. Eirozonas un tās komercbanku stabilitāte divu aizvadīto nedēļu laikā ir bijis viens no karstākajiem tematiem. Tomēr tagad finanšu tirgi lielā mērā ir pārvarējuši neseno nestabilitātes posmu. Bet uz cik ilgu laiku? Briseles domnīcas „Bruegel” ekonomists Žolts Darvašs intervijā pauž pārliecību, ka 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanās šobrīd ir maz ticama.

Hospisa iestādes, kur cilvēks varētu pavadīt savas pēdējās dienas cieņpilni joprojām nav, un tā ir liela problēma Latvijā, norāda labdarības organizācijas "Hospiss LV" brīvprātīgo koordinatore Sintija Reinberga. Šobrīd to dara brīvprātīgie un valstij joprojām nav pamatīgas izpratnes par šādas iestādes nepieciešamību. Šodien, 22. martā, norisināsies pirmais hospisa aprūpes diskusiju forums "Tiesības uz cieņpilnu nāvi", kura mērķis ir veidot sabiedrības, politiķu un ierēdņu izpratni par pasaules labākajai pieredzei atbilstošu aprūpes pakalpojuma ieviešanu. Ar hospisa jomu saistīti ārsti, tiesību speciālisti, teologi atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem un skaidros, kas ir šī aprūpe un kāpēc ir nozīmīgi Latvijā šo jomu sakārtot.

Līdz 31. martam Ādažu poligonā un Ādažu un Ropažu novados norisinās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās starptautiskās militārās mācības "Kristāla Bulta 2023".  Par šīm un citām aktualitātēm bruņotajos spēkos šorīt sarunāsimies ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu.